3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto normu, -

Ministru kabinets - norāda, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 64. un 105. pantam.

3.1. Ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta

ceturto daļu likumdevējs esot pilnvarojis Ministru kabinetu izdot

noteikumus, kas reglamentē minētā likuma 8. panta trešajā daļā

ietverto patērētāja tiesību īstenošanas mehānismu.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. pantā un

apstrīdētajā normā ietvertais regulējums esot interpretējams

kopsakarā ar Eiropas Kopienu Padomes 1986. gada 22. decembra

direktīvu 87/102/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo

aktu tuvināšanu attiecībā uz patēriņa kredītu (turpmāk -

Direktīva 87/102/EEK). Ministru kabinets norāda, ka Latvija esot

pilnībā ieviesusi šajā direktīvā noteiktās patērētāja tiesības uz

kredīta pirmstermiņa atmaksu.

Direktīvas 87/102/EEK 2. panta "d" punktā esot

ietverta termina "kredīta kopējās izmaksas patērētājam"

definīcija, kas pārņemta Noteikumu Nr. 692 3. punktā. Ar kredīta

kopējām izmaksām tiekot saprastas visas izmaksas, ieskaitot

aizdevuma procentus un citas izmaksas, kas patērētājam jāmaksā

par kredītu. Šī definīcija ietverot tikai patērētāja izdevumus.

Izdevumu taisnīgu samazināšanu varot gaidīt patērētājs, nevis

kredīta devējs. Tāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.

panta trešajā daļā ietverto vārdu "tiesības uz kopējo

kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu" saturs esot jānošķir

no bankas zaudējumiem, proti, negūtās peļņas.

3.2. Noteikumi Nr. 692 aizliedzot kredīta devējam

prasīt no patērētāja jebkāda veida kompensāciju par kredīta

pirmstermiņa atmaksu, jo šādas kompensācijas pieprasīšana kavētu

patērētājam piešķirto tiesību īstenošanu.

Ministru kabinets norāda, ka kompensācijas pieprasīšanas

aizliegums nav pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

8. panta ceturtajā daļā ietverto deleģējumu. Tas arī

neierobežojot kredīta devēja īpašuma tiesības, jo darbojoties

saskaņā ar Eiropas Kopienas normatīvo regulējumu. Ar apstrīdētajā

normā noteikto kompensācijas pieprasīšanas aizliegumu patērētāji

tiekot aizsargāti tādā gadījumā, ja kredīta devējs vēlētos

pieprasīt no tiem zaudējumu (negūtās peļņas) segšanu

kompensācijas veidā.

Pieņemot Direktīvu 87/102/EEK, Eiropas Padome esot izvērtējusi

kredīta devēja un patērētāja izdevumus saistību refinansēšanas

gadījumā. Tā esot secinājusi, ka nebūtu labticīgi ļaut

aizdevējiem savus zaudējumus kompensēt uz patērētāju rēķina.

Kredīta devējs, veicot patērētāju kreditēšanu, uzņemoties risku

par to, kam un kādā apmērā izsniegt aizdevumu. Līdz ar to kredīta

devējs nevarot gaidīt, ka tam no komercdarbības būs tikai

ieguvumi, bet visas negatīvās sekas uzņemsies patērētājs.

3.3. Kredīta pirmstermiņa atmaksai neesot masveidīga

rakstura, un tā nevarot apdraudēt kredīta devēja finanšu

stabilitāti. Kredīta devēja zaudējumi neietilpstot kredīta kopējo

izmaksu definīcijā.

Direktīva 87/102/EEK neierobežojot dalībvalstu brīvību

paredzēt, ar kādiem nosacījumiem īstenojama kredīta pirmstermiņa

atmaksa. Direktīva 87/102/EEK nosakot Eiropas Savienībā

patērētāju kreditēšanas līgumiem piemērojamo prasību minimumu.

Dalībvalstij tiekot atstāta rīcības brīvība ieviest stingrākas

prasības, ja tā uzskata šīs prasības par pamatotām un tās atbilst

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumiem.

Ministru kabinets uzsver, ka jebkādas kompensācijas

pieprasīšana par kredīta pirmstermiņa atmaksu ierobežo patērētāja

tiesības. Līdz ar to aizliegums pieprasīt šādu maksājumu esot

pamatots un ar to tiekot sasniegts Direktīvā 87/102/EEK

noteiktais mērķis.