5. pants

Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija -

norāda, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. un 105.

pantam.

Ministru kabinetam esot dots pilnvarojums noteikt, ka no

patērētāja var prasīt tikai pamatotu un samērīgu maksu par

pakalpojumu administratīvajiem izdevumiem, ja tādi rodas. Šādi

administratīvie izdevumi esot nošķirami no zaudējumiem (negūtās

peļņas).

Apstrīdētajā normā ietvertie vārdi "tiesības uz kopējo

kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu" esot interpretējami

Direktīvas 87/102/EEK kontekstā. Proti, ja patērētājs izpilda

savas saistības pirms kreditēšanas līgumā noteiktā termiņa, viņam

esot pienākums maksāt tikai procentus un citus maksājumus par

laika posmu, līdz kuram patērētājs nokārto savas kredīta

saistības. Saskaņā ar Direktīvas 87/102/EEK 1. panta

"d" apakšpunktu ar "citiem maksājumiem"

tiekot saprasti maksājumi, kas tieši saistīti ar kredītlīgumu un

noteikti saskaņā ar dalībvalstīs pastāvošajiem noteikumiem vai

darbībām, vai arī kurus dalībvalstis izstrādā.

Ekonomikas ministrija norāda, ka kredītiestādei, izsniedzot

kredītus, jārēķinās ar patērētāju tiesībām atmaksāt kredītu pirms

noteiktā termiņa. Apstrīdētajā normā paredzētais aizliegums, kas

esot uzskatāms par imperatīvu noteikumu, attiecoties arī uz

gadījumu, kad kredītiestādei rodas zaudējumi. Kredītiestādes

pieprasītā papildu atlīdzība no patērētāja esot uzskatāma par

kompensāciju, kas esot plašs jēdziens un ietverot arī zaudējumu

atlīdzināšanu. Ekonomikas ministrija norāda, ka kredītiestāde

nedrīkst prasīt no patērētāja kompensāciju papildu atlīdzības

veidā par zaudējumiem, kas tai rodas, pārtraucot procentu likmes

tekošo periodu.