Par Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumu Nr.692 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu" 30.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105.pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-24

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Komercbanku asociācija" (turpmāk - Komercbanku

asociācija) - norāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums

nesniedz skaidrojumu terminiem "kopējās kredīta

izmaksas" un "kopējo kredīta izmaksu taisnīga

samazināšana".

6.1. No Noteikumu Nr. 692 3. punkta esot secināms, ka

kopējās kredīta izmaksās ietilpst procenti par aizdevuma

lietošanu, komisijas par aizdevuma apkalpošanu, kā arī citas

komisijas. Šajās izmaksās neietilpstot minēto noteikumu 5. punktā

norādītās izmaksas.

Kopējo kredīta izmaksu jēdziens esot cieši saistīts ar terminu

"gada procentu likme". Ar kopējām kredīta izmaksām esot

jāsaprot tie maksājumi, kuri ir zināmi, noslēdzot kredīta līgumu,

un kuri noteikti tiks piemēroti, tostarp procenti un komisijas

naudas. Tomēr kredīta līguma noslēgšanas brīdī neesot zināms, vai

patērētājs līguma saistības pildīs un vai tiks piemēroti

līgumsodi par līguma saistību neizpildi. Tādējādi, noslēdzot

kredīta līgumu, līgumsodi netiekot iekļauti kopējās kredīta

izmaksās.

6.2. Komercbanku asociācija uzskata, ka Latvija neesot

noteikusi, kādā veidā aprēķināms taisnīgs kopējo kredīta izmaksu

samazinājums. Tāpēc esot jāvadās no taisnīguma principa.

Komercbanku asociācija norāda, ka Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 8. panta trešās daļas vārdu "tiesības uz

kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu" saturs būtu

jātulko kopsakarā ar Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 23.

aprīļa direktīvas 2008/48/EEK par patēriņa kredītlīgumiem

(turpmāk - Direktīva 2008/48/EEK) 16. pantu, kas regulē kredīta

pirmstermiņa atmaksas jautājumus, tostarp nosacījumus, kuru

iestāšanās gadījumā kreditoram ir tiesības saņemt

kompensāciju.

6.3. Ja puses kredīta līgumā vienojušās par fiksēto

procentu likmi un patērētājs vienpusēji izbeidz līgumu, kredīta

devējam varot rasties zaudējumi. Komercbanku asociācija norāda,

ka kredīta devējs aizdod patērētājam līdzekļus, kurus kredīta

devējs pats ir aizņēmies un par kuru izmantošanu viņš maksā

noteiktu procentu likmi. Tātad kredīta devējs rēķinoties ar to,

ka kredīta līgums būs spēkā visā tā darbības laikā. Ja patērētājs

pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa vēlas šo līgumu izbeigt,

rodoties tāda situācija, ka kredīta devējam jāturpina maksāt

procentus par aizņemtajiem līdzekļiem. Tādējādi kredīta devējam,

ja tas izvēlētos atmaksāt aizdevumu starpbanku tirgū pirms

termiņa, būtu jāmaksā kompensācija par pirmstermiņa atmaksu.

6.4. Komercbanku asociācija uzskata, ka apstrīdētajā

normā noteiktais kredīta devēja tiesību ierobežojums ir pretrunā

ar Civillikumā noteiktajām personas tiesībām, kā arī ar Direktīvā

87/102/EEK un Direktīvā 2008/48/EEK noteikto. Latvija esot

noteikusi tādus kredīta devēja tiesību ierobežojumus, kādi neesot

paredzēti minētajās direktīvās. Komercbanku asociācija norāda, ka

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtā daļa

nepilnvarojot Ministru kabinetu lemt par to, vai ierobežojamas

kredīta devēja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

Kredīta devēja tiesībām prasīt kompensāciju jeb zaudējumu

atlīdzību kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā neesot

sakara ar patērētāja tiesībām prasīt kredīta kopējo izmaksu

samazinājumu. Kompensācija kopējās kredīta izmaksās neesot

jāiekļauj, jo tā netiktu piemērota, ja vien patērētājs

neizmantotu tiesības izbeigt līgumu pirms temiņa. Līdz ar to

nebūtu pareizi uzskatīt, ka tiesības prasīt kopējo kredīta

izmaksu samazinājumu ietver aizliegumu prasīt kompensāciju par

kredīta devēja zaudējumiem.

Komercbanku asociācija secina, ka tiesības prasīt kompensāciju

ir atsevišķas kredīta devēja tiesības. To mērķis ir kompensēt

zaudējumus, kas kredīta devējam radušies, ja kredīta līgumā

bijusi noteikta fiksētā procentu likme.