6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-24
Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas
Komercbanku asociācija" (turpmāk - Komercbanku
asociācija) - norāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums
nesniedz skaidrojumu terminiem "kopējās kredīta
izmaksas" un "kopējo kredīta izmaksu taisnīga
samazināšana".
6.1. No Noteikumu Nr. 692 3. punkta esot secināms, ka
kopējās kredīta izmaksās ietilpst procenti par aizdevuma
lietošanu, komisijas par aizdevuma apkalpošanu, kā arī citas
komisijas. Šajās izmaksās neietilpstot minēto noteikumu 5. punktā
norādītās izmaksas.
Kopējo kredīta izmaksu jēdziens esot cieši saistīts ar terminu
"gada procentu likme". Ar kopējām kredīta izmaksām esot
jāsaprot tie maksājumi, kuri ir zināmi, noslēdzot kredīta līgumu,
un kuri noteikti tiks piemēroti, tostarp procenti un komisijas
naudas. Tomēr kredīta līguma noslēgšanas brīdī neesot zināms, vai
patērētājs līguma saistības pildīs un vai tiks piemēroti
līgumsodi par līguma saistību neizpildi. Tādējādi, noslēdzot
kredīta līgumu, līgumsodi netiekot iekļauti kopējās kredīta
izmaksās.
6.2. Komercbanku asociācija uzskata, ka Latvija neesot
noteikusi, kādā veidā aprēķināms taisnīgs kopējo kredīta izmaksu
samazinājums. Tāpēc esot jāvadās no taisnīguma principa.
Komercbanku asociācija norāda, ka Patērētāju tiesību
aizsardzības likuma 8. panta trešās daļas vārdu "tiesības uz
kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu" saturs būtu
jātulko kopsakarā ar Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 23.
aprīļa direktīvas 2008/48/EEK par patēriņa kredītlīgumiem
(turpmāk - Direktīva 2008/48/EEK) 16. pantu, kas regulē kredīta
pirmstermiņa atmaksas jautājumus, tostarp nosacījumus, kuru
iestāšanās gadījumā kreditoram ir tiesības saņemt
kompensāciju.
6.3. Ja puses kredīta līgumā vienojušās par fiksēto
procentu likmi un patērētājs vienpusēji izbeidz līgumu, kredīta
devējam varot rasties zaudējumi. Komercbanku asociācija norāda,
ka kredīta devējs aizdod patērētājam līdzekļus, kurus kredīta
devējs pats ir aizņēmies un par kuru izmantošanu viņš maksā
noteiktu procentu likmi. Tātad kredīta devējs rēķinoties ar to,
ka kredīta līgums būs spēkā visā tā darbības laikā. Ja patērētājs
pirms kredīta līgumā noteiktā termiņa vēlas šo līgumu izbeigt,
rodoties tāda situācija, ka kredīta devējam jāturpina maksāt
procentus par aizņemtajiem līdzekļiem. Tādējādi kredīta devējam,
ja tas izvēlētos atmaksāt aizdevumu starpbanku tirgū pirms
termiņa, būtu jāmaksā kompensācija par pirmstermiņa atmaksu.
6.4. Komercbanku asociācija uzskata, ka apstrīdētajā
normā noteiktais kredīta devēja tiesību ierobežojums ir pretrunā
ar Civillikumā noteiktajām personas tiesībām, kā arī ar Direktīvā
87/102/EEK un Direktīvā 2008/48/EEK noteikto. Latvija esot
noteikusi tādus kredīta devēja tiesību ierobežojumus, kādi neesot
paredzēti minētajās direktīvās. Komercbanku asociācija norāda, ka
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta ceturtā daļa
nepilnvarojot Ministru kabinetu lemt par to, vai ierobežojamas
kredīta devēja tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.
Kredīta devēja tiesībām prasīt kompensāciju jeb zaudējumu
atlīdzību kredīta līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā neesot
sakara ar patērētāja tiesībām prasīt kredīta kopējo izmaksu
samazinājumu. Kompensācija kopējās kredīta izmaksās neesot
jāiekļauj, jo tā netiktu piemērota, ja vien patērētājs
neizmantotu tiesības izbeigt līgumu pirms temiņa. Līdz ar to
nebūtu pareizi uzskatīt, ka tiesības prasīt kopējo kredīta
izmaksu samazinājumu ietver aizliegumu prasīt kompensāciju par
kredīta devēja zaudējumiem.
Komercbanku asociācija secina, ka tiesības prasīt kompensāciju
ir atsevišķas kredīta devēja tiesības. To mērķis ir kompensēt
zaudējumus, kas kredīta devējam radušies, ja kredīta līgumā
bijusi noteikta fiksētā procentu likme.