7. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes lektore Baiba Broka - norāda, ka

apstrīdētā norma neatbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

8. panta ceturtajā daļā ietvertajam deleģējumam, kā arī ES

direktīvās nostiprinātajiem mērķiem un principiem par taisnīgu

kredīta kopējo izmaksu samazināšanu gadījumos, kad patērētājs

veic kredīta pirmstermiņa atmaksu.

7.1. Veidojot tirgus darbības noteikumus, esot būtiski

aizsargāt katra tirgus dalībnieka, jo īpaši patērētāja kā vājāka

dalībnieka, mantiskās intereses. Patērētāju tiesību aizsardzības

mērķis esot sabalansēt tirgus attiecību dalībnieku spēka samērus,

lai nodrošinātu līdzēju vienlīdzību līgumu slēgšanas procesā.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums esot nesamērīgi

nelabvēlīgs kredīta devējam un pārkāpjot taisnīguma principu

mantiskajās attiecībās. Tas arī aizskarot kredīta devēja īpašuma

tiesības un mantiskās intereses. Noteikumi esot deklaratīvi un

virspusīgi, kā arī neparedzot kritērijus vai kārtību, kādā

aprēķināt un izvērtēt kredīta kopējo izmaksu samazinājumu.

7.2. Latvija atbilstoši Direktīvas 87/102/EEK prasībām

esot precīzi nostiprinājusi tiesības izpildīt kredīta saistības

pirms līgumā noteiktā termiņa kā patērētāja priekšrocību un

izņēmumu no vispārējām līgumtiesībām. Tomēr apstrīdētās normas

analīze nesniedzot informāciju par algoritmu, formulu vai citiem

kritērijiem kredīta kopējo izmaksu un to samazinājuma

izvērtēšanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta trešajā daļā

nostiprinātie izņēmumi un priekšrocības nākot par labu

patērētājam. Tomēr šīs priekšrocības nevarot būt absolūtas un

nonākt pretrunā ar tirgus darbības likumiem, jo tad tiktu

izjaukts mantisko attiecību taisnīgs noregulējums, kas ir svarīgs

ne vien patērētājiem, bet arī komersantiem.

B. Broka norāda, ka kredīta kopējo izmaksu samazināšana

primāri esot domāta tam, lai sniegtu mantisku labumu patērētājam.

Direktīvas 87/102/EEK mērķis esot nodrošināt patērētājiem

vairākas priekšrocības un uzlikt komersantiem pienākumu ievērot

patērētāju likumīgās mantiskās intereses. Kreditora tiesībām uz

atlīdzību kredīta kopējo izmaksu samazināšanas kontekstā esot

sekundāra nozīme. Vienlaikus B. Broka uzsver, ka līgumattiecībās

jāatrod taisnīgs noregulējums, kas atbilstu abu līdzēju

interesēm. Lai izvērtētu, vai kredīta devējam pienākas atlīdzība,

un noteiktu tās apmēru, būtu jāņem vērā ekonomiskie kritēriji,

procentu likmju fiksēšanas periods, procentu likmes aprēķinu

metodika, kredīta termiņi, kā arī pieļaujamais komerciālais

risks, ar kādu kredīta devējam jārēķinās. B. Broka norāda, ka abu

līdzēju mantisko interešu sabalansēšana ir atspoguļota arī

Direktīvas 2008/48/EEK 16. pantā.

7.3. Ar jēdzienu "kopējās kredīta izmaksas

patērētājam" esot jāsaprot visas izmaksas, tostarp procenti,

komisijas nauda, nodokļi un jebkādi citi maksājumi, kas

patērētājam jāmaksā saistībā ar kredīta līgumu un kas ir

kreditoram zināmi, izņemot notāra izmaksas. Tajās iekļaujot arī

izmaksas, kas saistītas ar papildu pakalpojumiem saistībā ar

kredīta līgumu, jo īpaši apdrošināšanas prēmijas, ja pakalpojumu

līguma noslēgšana ir obligāts priekšnoteikums tam, lai vispār

saņemtu kredītu vai lai to saņemtu ar izsludinātajiem noteikumiem

un nosacījumiem.

B. Broka uzsver, ka Noteikumos Nr. 692 minēto jēdzienu

"kompensācija" nebūtu pareizi pielīdzināt kredīta

kopējo izmaksu jēdzienam, taču kompensācija ir viens no kopējo

kredīta izmaksu elementiem. B. Broka arī norāda, ka nebūtu

pamatota jēdziena "kopējās kredīta izmaksas" reducēšana

uz "pamatotām un samērīgām pakalpojuma administratīvajām

izmaksām".

Secinājumu

daļa