8. pants

Pieaicinātā persona - SIA "Rīgas namu

pārvaldnieks" (turpmāk - Namu pārvaldnieks) - norāda, ka

apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

8.1. Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumi

attiecoties uz dzīvokļu īpašnieku nepārņemtajām dzīvojamām mājām,

proti, mājām, kuru pārvaldnieks nav dzīvokļu īpašnieku pilnvarots

un var nezināt patieso faktiski mājā dzīvojošo personu

skaitu.

Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī neesot bijusi noteikta

kārtība, kādā tiek fiksēts dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu

skaits un tā izmaiņas. Šādas kārtības noteikšana joprojām esot

problemātiska, jo dzīvokļos faktiski dzīvojošo personu skaita

noteikšana praksē esot saistīta ne tikai ar fizisko personu datu

apstrādi, bet arī ar iedzīvotāju vēlmi sadarboties. Par

alternatīvu un personas tiesības mazāk ierobežojošu esot

uzskatāma iespēja noteiktos gadījumos aprēķinos izmantot

dzīvokļos deklarēto personu skaitu. Tomēr dzīvokļos deklarēto

personu skaits nereti atšķiroties no tajos faktiski dzīvojošo

personu skaita.

8.2. Izpratne par galvenajiem ūdens patēriņa starpības

rašanās cēloņiem daudzdzīvokļu mājās kļūstot pilnīgāka, un arī šo

cēloņu noteikšanas un novēršanas iespējas laika gaitā mainoties.

Līdz ar to tiekot pilnveidoti arī šo jomu reglamentējošie ārējie

normatīvie tiesību akti.

Ūdens patēriņa starpības veidošanos ietekmējot daudzi faktori:

atšķirīgos datumos nolasīti Rādījumi, neprecīzi norādīti

Rādījumi, novecojoši iekšējie ūdensapgādes tīkli, klientu

negodprātīgas darbības ar skaitītājiem, atšķirīga skaitītāju

precizitātes klase, mehāniski aizsērējuši skaitītāji. Tomēr Namu

pārvaldnieks esot konstatējis, ka galvenie ūdens patēriņa

starpības rašanās cēloņi tā apsaimniekošanā esošajās mājās laika

gaitā nav mainījušies un ir šādi: dzīvokļu īpašumos nenolasīti

vai nepareizi nolasīti Rādījumi; zemas precizitātes ūdens

patēriņa skaitītāju lietošana; atsevišķos gadījumos - ūdens

zudumi aukstā un karstā ūdens apakšējās sadales sistēmā;

atsevišķos gadījumos - bojātu skaitītāju lietošana vai skaitītāju

ietekmēšana ar magnētiskām vai elektromagnētiskām ierīcēm.

8.3. Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 105. pantam Namu pārvaldnieks pievienojas Ministru

kabineta atbildes rakstā paustajam viedoklim. Papildus Namu

pārvaldnieks norāda, ka dzīvojamā mājā radušās ūdens patēriņa

starpības sadale atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam ir

taisnīgākais ūdens patēriņa starpības aprēķināšanas veids. Tomēr

tas attiecoties tikai uz tiem gadījumiem, kad visi dzīvokļu

īpašnieki godprātīgi un savlaicīgi veic savus pienākumus saistībā

ar ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu, Rādījumu nolasīšanu un

iesniegšanu vai kad visos dzīvokļos ir uzstādīti ūdens patēriņa

skaitītāji ar elektronisku datu attālinātas nolasīšanas sistēmu,

lai vienlaikus varētu tikt nolasīti Rādījumi gan dzīvokļos, gan

pie mājas ievada. Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem neizpilda savu

pienākumu, tad viņa rīcība ietekmējot gan citu dzīvokļu

īpašnieku, gan arī pakalpojuma sniedzēja intereses un līdzsvars

starp tām vairs neesot iespējams.

Vairāki apsvērumi norādot uz to, ka apstrīdētā norma ir

samērīga. Tās ietekmēto personu skaits esot, cik vien tas

iespējams, mazs, un tā neesot piemērojama tad, ja persona pilda

tai uzliktos pienākumus. Informācijas par Rādījumiem regulāra

iesniegšana un arī atbilstoša ūdens patēriņa skaitītāja

uzstādīšana un verificēšana neprasot no dzīvokļa īpašnieka

nesamērīgas pūles vai lielus finanšu resursus. Apstrīdētās normas

piemērošana bijusi iespējama tikai tajos gadījumos, kad persona

nav izmantojusi arī citus tiesību normās paredzētos instrumentus,

piemēram, Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 29.

punktā paredzētās tiesības. Personas bezdarbība, proti,

informācijas par Rādījumiem neiesniegšana, radot citu dzīvokļu

īpašnieku tiesību aizskārumu. Šādā situācijā neesot pamata

apgalvojumam, ka citu dzīvokļu īpašnieku tiesību aizskārums būtu

ievērojami mazāks nekā konkrētā indivīda tiesību aizskārums, ja

attiecībā uz viņu tiek piemērota apstrīdētā norma.

Turklāt Namu pārvaldnieks vērš uzmanību uz to, ka no

pieteikuma neizrietot un neesot skaidri secināms tas, ka jaunais

tiesiskais regulējums, kas stājās spēkā 2019. gada 22. novembrī,

būtu atbilstošāks un leģitīmo mērķi sasniegtu efektīvāk.