Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.1 1. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība "LATVIJAS

NAMU PĀRVALDĪTĀJU UN APSAIMNIEKOTĀJU ASOCIĀCIJA"

(turpmāk - Asociācija) - norāda uz problemātiku, kas saistīta ar

dzīvokļu īpašumos dzīvojošo personu skaita noteikšanu.

Esot konstatējams tas, ka personas bieži vien pat gadiem ilgi

nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Turklāt nevienam, izņemot

pašu personu, neesot bijis un joprojām neesot iespējams

konstatēt, cik personu faktiski dzīvo un saņem pakalpojumus

konkrētos dzīvokļu īpašumos. Proti, pārvaldniekam, lai

noskaidrotu konkrētos dzīvokļu īpašumos faktiski dzīvojošo

personu skaitu, vajadzējis un joprojām vajagot pieprasīt

attiecīgo informāciju no pašiem dzīvokļu īpašniekiem.

Apstrīdētās normas pieņemšanas brīdī esot bijis daudz mazāk

informācijas par ūdens uzskaites nesakritības iemesliem un šī

nesakritība visbiežāk tikusi saistīta ar dzīvokļu īpašnieku

negodprātīgu rīcību. Tolaik esot izmantoti mazākas jutības ūdens

skaitītāji; dzīvokļos uzstādītie skaitītāji esot pieļāvuši

iespēju negodprātīgi ietekmēt Rādījumus; bieži esot konstatēts,

ka skaitītāju uzstādīšana neatbilst tehniskajām prasībām; trūcis

pierādījumu par mājas ievada skaitītāju neprecīzo darbību. Tomēr

arī apstrīdētās normas spēkā esības laikā Norēķinu par

pakalpojumiem kārtības noteikumos esot bijušas ietvertas tiesību

normas, kas norādījušas uz vismaz nosacītu izpratni par

iespējamiem ūdens patēriņa starpības rašanās cēloņiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašnieka iespējamu negodprātīgu vai

neuzmanīgu rīcību (sk. Norēķinu par pakalpojumiem kārtības

noteikumu 23. un 27. punktu), ūdens patēriņa skaitītāju

uzstādīšanas prasību neievērošanu (sk. Norēķinu par

pakalpojumiem kārtības noteikumu 24. punktu), ūdens kvalitāti

un/vai iespējamu komercuzskaites mēraparāta neatbilstošu darbību

(sk. Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 25.

punktu), iespējamu dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas

slikto tehnisko stāvokli, kas izraisa avārijas ūdens noplūdi

(sk. Norēķinu par pakalpojumiem kārtības noteikumu 30.

punktu). Asociācija norāda, ka jau pirms apstrīdētās normas

spēkā stāšanās kā galvenie ūdens patēriņa starpības rašanās

cēloņi parasti esot minēta lietotāju negodprātīgā rīcība un mājas

ūdensapgādes sistēmas sliktais tehniskais stāvoklis. Jau tad

daudzdzīvokļu mājās esot sākta attālinātās ūdens patēriņa

uzskaites ierīkošana, kuras rezultātā ūdens patēriņa starpība

samazinājusies.

Secinājumu

daļa