Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.1 2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) un Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumu Nr. 524 "Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem" 11.2. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2015. gada 30. septembra līdz 2021. gada 2. septembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikumu iesniedzēji lūdz Satversmes tiesu vērtēt

divu tiesību normu atbilstību Satversmes 105. pantam. Līdz ar to

tiesai, ņemot vērā izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka

efektīvākā pieeja šīs atbilstības vērtēšanai.

Pakalpojumu apmaksas noteikumi nepārņemtajās mājās, arī Pirmā

apstrīdētā norma, regulēja ūdens patēriņa starpības apmaksas

kārtību dzīvojamās mājās līdz brīdim, kad mājas pārvaldīšanas

tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar

dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai

(sk. likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju" 50. pantu un Pakalpojumu apmaksas noteikumu

nepārņemtajās mājās 2. punktu). Savukārt Pakalpojumu apmaksas

noteikumi pārņemtajās mājās, tostarp Otrā apstrīdētā norma,

regulēja šo pašu kārtību dzīvojamās mājās, kuru pārvaldīšanas

tiesības saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu īsteno

(ir pārņēmusi) dzīvokļu īpašnieku kopība.

Abas apstrīdētās normas noteic, ka gadījumā, ja dzīvojamā mājā

radusies ūdens patēriņa starpība un persona sev piederošajā

dzīvokļa īpašumā nav uzstādījusi ūdens patēriņa skaitītāju,

dzīvojamā mājā noteikto proporcionālo ūdens patēriņa starpības

sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sedz

minētā persona, kuras atsevišķajā īpašumā skaitītājs nav

uzstādīts. Proti, kaut arī apstrīdēto normu subjekti ir atšķirīgi

atkarībā no tā, vai attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas

process ir vai nav pilnībā noslēdzies, tomēr abas apstrīdētās

normas pēc būtības regulē vienu un to pašu tiesību jautājumu.

Līdz ar to Satversmes tiesa abu

apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. pantam vērtēs

vienlaikus.