10. pants

Apstrīdētā norma aptver četras dažādas situācijas,

kad ūdens patēriņa starpība ir sadalāma atbilstoši atsevišķo

dzīvokļu īpašumu skaitam starp konkrētām dzīvokļu īpašnieku

grupām: tiem īpašniekiem, kuru dzīvokļu īpašumos esošo ūdens

patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka tie ir bojāti, tie

nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti

triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām. Līdz ar to

izskatāmajā lietā vispirms nepieciešams precizēt lietas

izskatīšanas robežas.

Satversmes tiesa ir atzinusi: izskatot lietu, kas ierosināta

pēc tiesas pieteikuma, jāņem vērā Satversmes tiesas likuma

prasības un situācija jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams

konkrētās lietas izspriešanai. Vienlaikus Satversmes tiesai

jāvērtē visu to personu situācija, kuras atrodas apstākļos, kas

ir vienādi vai salīdzināmi ar tiesā izskatāmās lietas apstākļiem

(sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija

sprieduma lietā Nr. 2013-17-01 19. punktu).

Pieteikumu iesniedzējas izskatīšanā esošās civillietas ir

saistītas ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

saņemto pakalpojumu parāda piedziņu tieši tādā situācijā, kad

personām piederošajos dzīvokļa īpašumos uzstādītie ūdens patēriņa

skaitītāji nebija verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas

termiņa beigām.

Pieaicinātās personas Sabiedrība un Asociācija norāda, ka

bojāts, nenoplombēts skaitītājs, kā arī skaitītājs, kura

plombējums ir bojāts, rada daudz lielāku negatīvu ietekmi uz

ūdens patēriņa starpības veidošanos nekā laikā neveikta ūdens

patēriņa skaitītāja verifikācija. Proti, situācija, kad ūdens

skaitītājs nav savlaicīgi verificēts, atšķiras no pārējām

apstrīdētajā normā minētajām situācijām.

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. pantam, ciktāl tā

attiecās uz personām, kurām piederošajos dzīvokļu īpašumos

uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nebija verificēti triju

mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām.