Vairogs
Sākums › Likumi › Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.14. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam › 9. pants
Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.14. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-10

Pieaicinātā persona - biedrība "LATVIJAS

NAMU PĀRVALDĪTĀJU UN APSAIMNIEKOTĀJU ASOCIĀCIJA"

(turpmāk - Asociācija) - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 105. pantam, un norāda, ka tehniskajā ziņā moderni,

verificēti un ar attālināto rādījumu nolasīšanas sistēmu aprīkoti

skaitītāji būtiski samazina ūdens patēriņa starpības rašanās

risku un nodrošina taisnīgāku maksājuma sadali.

Jebkuram dzīvokļa īpašniekam bija tiesības, pamatojoties uz

Privatizācijas likuma 50. panta trešo daļu un Dzīvokļa īpašuma

likuma 16. un 19. pantu, ierosināt kopsapulci un lūgt to pieņemt

lēmumu par atšķirīgu ūdens patēriņa starpības sadales kārtību.

Šādas kopsapulces ietvaros dzīvokļa īpašnieks var sagatavot

alternatīvu lēmuma projektu un piedāvāt citu ūdens patēriņa

starpības sadales modeli, piemēram, sadali proporcionāli

patēriņam, dzīvokļu skaitam vai citam kritērijam. Tādējādi

apstrīdētā norma nav izslēgusi dzīvokļa īpašnieka autonomiju

lemšanā par sev piemērotāku risinājumu.

Skaitītājs, kas nav savlaicīgi verificēts, var arī turpmāk

darboties tehniski korekti, taču tas neatbilst normatīvo aktu

prasībām.

Secinājumu

daļa