15. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-10
Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību
ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi
ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai leģitīmo
mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk
ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi.
Pieteikumu iesniedzēja nav norādījusi nevienu pamattiesības
mazāk ierobežojošu līdzekli. Ministru kabinets skaidrojis, ka nav
saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma
leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.
Satversmes tiesa secina: ja apstrīdētā norma ir vērsta uz to,
lai ūdens patēriņa starpību atlīdzinātu tā persona, kura nav
izpildījusi pienākumu verificēt ūdens patēriņa skaitītāju un ir
piedalījusies šīs starpības veidošanā, nevis citas personas, tad
jebkāda atkāpe no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma
neļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt tādā
pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 12. decembra
sprieduma lietā Nr. 2023-46-03 14. punktu un 2025. gada 12.
jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-17-03 16. punktu). Turklāt
tad, ja Ministru kabinets ir apsvēris līdzekļus, ar kādiem
pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis būtu sasniedzams, par
saudzējošāku nevar tikt uzskatīts tāds līdzeklis, kas uzliek
ierobežojumu citai personu grupai.
Līdz ar to nav citu līdzekļu, ar
kuriem apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma
leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.