Par Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 19.14. apakšpunkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

15. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-10

Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi

ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai leģitīmo

mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi.

Pieteikumu iesniedzēja nav norādījusi nevienu pamattiesības

mazāk ierobežojošu līdzekli. Ministru kabinets skaidrojis, ka nav

saudzējošāku līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.

Satversmes tiesa secina: ja apstrīdētā norma ir vērsta uz to,

lai ūdens patēriņa starpību atlīdzinātu tā persona, kura nav

izpildījusi pienākumu verificēt ūdens patēriņa skaitītāju un ir

piedalījusies šīs starpības veidošanā, nevis citas personas, tad

jebkāda atkāpe no apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma

neļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt tādā

pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2024. gada 12. decembra

sprieduma lietā Nr. 2023-46-03 14. punktu un 2025. gada 12.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2024-17-03 16. punktu). Turklāt

tad, ja Ministru kabinets ir apsvēris līdzekļus, ar kādiem

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis būtu sasniedzams, par

saudzējošāku nevar tikt uzskatīts tāds līdzeklis, kas uzliek

ierobežojumu citai personu grupai.

Līdz ar to nav citu līdzekļu, ar

kuriem apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.