7. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. pantam.

Apstrīdētā norma personai ierobežo Satversmes 105. pantā

ietvertās tiesības uz īpašumu. Attiecīgais pamattiesību

ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu, un tam ir

leģitīms mērķis - pārējo dzīvokļu īpašnieku, kuri ir pildījuši

savus pienākumus mājas pārvaldības jomā, interešu aizsardzība.

Katra dzīvokļa īpašnieka maksājamās daļas noteikšanai ir būtiski

tas, lai ūdens patēriņa skaitītāji tiktu atzīti par lietošanai

derīgiem.

Tomēr apstrīdētā norma neatbilst samērīguma principam, jo tajā

ietvertā ierobežojuma leģitīmo mērķi varēja sasniegt ar citiem,

personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem

līdzekļiem. Uz to norāda tas, ka Ministru kabinets šo normu ir

grozījis, tātad pēc būtības atzinis, ka tā bija acīmredzami

nesamērīga.

Tas, vai konkrētajam dzīvokļa īpašniekam iestāsies

apstrīdētajā normā paredzētās tiesiskās sekas, ir tiešā veidā

atkarīgs no pašas personas rīcības. Tomēr ūdens patēriņa starpība

var rasties ne tikai personas darbības vai bezdarbības dēļ. Visi

dzīvojamās mājas īpašnieki kopumā ir atbildīgi par mājas

ūdensapgādes sistēmas tehnisko stāvokli, tāpēc nav samērīgi

attiecināt visu ūdens patēriņa starpību tikai uz atsevišķiem

dzīvokļu īpašniekiem.