11. pants

Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 33. panta

otrajai daļai publiskajam tirgotājam jeb elektroenerģijas

tirgotājam, kuram šajā likumā un citos normatīvajos aktos ir

noteikti īpaši pienākumi un prasības publiskā tirgotāja pienākumu

izpildes nodrošināšanai, ir šādi pienākumi:

1) iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju šā

likuma 28. pantā noteiktajā kārtībā;

2) iepirkt elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, šā likuma 29. un 30. pantā

noteiktajā kārtībā;

3) maksāt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu šā

likuma 28.1 un 29.1 pantā noteiktajā

kārtībā.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta trešajā daļā

noteikts: ja ražotājs vēlas izmantot saražotās elektroenerģijas

obligātā iepirkuma tiesības un tā koģenerācijas stacija atbilst

Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās

elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas

izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām, iepērk publiskais

tirgotājs par šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto

cenu. Savukārt šā paša panta piektajā daļā noteikts, ka

publiskais tirgotājs atsevišķi uzskaita šā panta trešajā daļā

noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas apjomu un izmaksas

un ka šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas

galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam,

kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus.

Minētā likuma 28. panta otrajā daļā Ministru kabinets

pilnvarots noteikt:

1) kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek

kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma

tiesību iegūšanai;

2) obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību;

3) elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā

kurināmā;

4) obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību;

5) kārtību, kādā var atteikties no tiesībām pārdot saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Elektroenerģijas tirgus likuma 28.1 panta trešajā

daļā noteikts: ja ražotājs vēlas izmantot tiesības saņemt

garantēto maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko

jaudu un tā koģenerācijas stacija atbilst Ministru kabineta

noteiktajiem kritērijiem, garantēto maksu par koģenerācijas

stacijā uzstādīto elektrisko jaudu maksā publiskais tirgotājs šā

panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā. Savukārt šā panta

ceturtajā daļā noteikts, ka publiskais tirgotājs atsevišķi

uzskaita šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā veiktos

maksājumus un ka izmaksas, ko veido maksājumi par uzstādīto

elektrisko jaudu, sedz visi Latvijas elektroenerģijas

galalietotāji un tās tiek sadalītas pa sprieguma un patēriņa

līmeņa grupām proporcionāli ieņēmumu fiksētajai daļai no sistēmas

pakalpojumiem, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma

izdevumus.

Minētā likuma 28.1 panta otrajā daļā Ministru

kabinets pilnvarots noteikt:

1) kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek

kvalificētas tiesību iegūšanai saņemt garantēto maksu par

koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

2) kārtību, kādā nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu

atkarībā no ražošanas tehnoloģijas un izmantojamā kurināmā,

koģenerācijas stacijas uzstādītās elektriskās jaudas, un kārtību,

kādā šī maksa veicama;

3) kārtību, kādā var atteikties no tiesībām saņemt garantētu

maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Savukārt Elektroenerģijas tirgus likuma 29. panta ceturtā daļa

paredz, ka Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt:

1) nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot

atjaunojamos energoresursus;

2) kritērijus ražotāju kvalifikācijai saražotās

elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību saņemšanai un

kārtību, kādā var atteikties no tām;

3) elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

atjaunojamo energoresursu veida;

4) obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un

uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas

kārtību;

5) pasākumus, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no

biomasas.

Elektroenerģijas tirgus likuma 30. panta 1.1 daļa

paredz: ja ražotājs vēlas izmantot elektroenerģijas obligātā

iepirkuma tiesības un tā elektrostacija atbilst Ministru kabineta

noteiktajiem kritērijiem, visu saražotās elektroenerģijas

atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas

vajadzībām, iepērk publiskais tirgotājs par šā likuma 29. panta

ceturtajā daļā paredzētajā kārtībā noteikto cenu. Savukārt šā

likuma 30. panta trešā daļa noteic, ka publiskais tirgotājs

atsevišķi uzskaita šā likuma 29. pantā un šā panta 1.1

un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iepirktās elektroenerģijas

apjomu un izmaksas un ka šā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas

elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam

elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam

iepirkuma izdevumus.

Satversmes tiesa secina, ka Saeima Elektroenerģijas tirgus

likumā ir paredzējusi elektroenerģijas ražotājiem tiesības pārdot

un attiecīgi publiskajam tirgotājam pienākumu iepirkt obligātā

iepirkuma ietvaros no atjaunojamiem energoresursiem un

koģenerācijā saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis

pāri pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas

vajadzībām, proti, noteikusi pašpatēriņa principu. Turklāt Saeima

šajā likumā noteikusi, ka garantētās maksas un obligātā iepirkuma

rezultātā radušās izmaksas par pamatotu cenu jāsedz visiem

elektroenerģijas galalietotājiem. Savukārt šo prasību īstenošanas

kārtības noteikšanai likumdevējs ir pilnvarojis Ministru

kabinetu.

Līdz ar to likumdevējs ir noteicis

pašpatēriņa principu un prasību piegādāt elektroenerģiju tās

galalietotājiem par pamatotu cenu, bet Ministru kabinetu

pilnvarojis noteikt šo prasību īstenošanas kārtību.