13. pants

Valstij ir pienākums kontrolēt valsts atbalsta

izmantošanu. Tas nozīmē, ka valstij ir jākontrolē arī pašpatēriņa

principa ievērošana.

Satversmes tiesa konstatē: kopš likumdevējs Elektroenerģijas

tirgus likumā ir paredzējis valsts atbalsta sistēmu

elektroenerģijas ražošanai, tās uzraudzības kārtība ir pastāvīgi

pilnveidota. Tostarp noteikumos Nr. 221 un noteikumos Nr. 262

tika paredzēts, ka elektroenerģijas ražotājs iesniedz ikgadēju

pārskatu, ar kura palīdzību Ekonomikas ministrija var kontrolēt,

vai tiek ievērots pašpatēriņa princips (sk. noteikumu Nr. 221

40. punktu un noteikumu Nr. 262 60. punktu).

Minētajos noteikumos paredzēts, ka no 2013. gada augusta

Ekonomikas ministrija ir tiesīga izveidot kontroles grupu, kas

pēc nepieciešamības pārbauda elektrostaciju atbilstību tām

noteiktajiem kritērijiem un komersanta sniegtās informācijas

patiesumu. Apsekojuma ietvaros kontroles grupa pieprasa no

komersanta uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju

(sk. noteikumu Nr. 221 45.1 punktu un noteikumu Nr.

262 60.4 punktu).

Ja ministrija šo pārbaužu laikā konstatē neatbilstības

normatīvo aktu prasībām, tā komersantam izsaka brīdinājumu un

gadījumā, ja tas konstatētās neatbilstības nenovērš, pārtrauc

tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

(sk. noteikumu Nr. 221 45.2-47. punktu un noteikumu

Nr. 262 60.5-62.2 punktu, kā arī noteikumu

Nr. 262 60.5-63. punktu redakcijā, kas bija spēkā no

2013. gada 21. augusta līdz 2018. gada 26. aprīlim).

Satversmes tiesa atzinusi, ka valsts pārvaldes rīcībai jābūt

tādai, lai tā savas funkcijas īstenotu pēc iespējas efektīvāk

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2007-11-03 23.2. punktu). Tādēļ iepriekš minētajās

tiesību normās noteiktās tiesības bija jāīsteno tādējādi, lai

nodrošinātu efektīvu kontroli pār pašpatēriņa principa

ievērošanu.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Elektroenerģijas tirgus

likumā ietverto prasību īstenot pašpatēriņa principu bija

iespējams neievērot, izveidojot tādu pieslēguma shēmu, atbilstoši

kurai pašpatēriņš tiek segts, izmantojot citu komersantu saražoto

elektroenerģiju. Tādējādi konkrētiem elektroenerģijas ražotājiem

bijusi iespēja pārdot obligātā iepirkuma ietvaros visu savu (un

ne tikai savu) saražoto elektroenerģiju, nevis tikai normatīvajos

aktos noteikto saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis

pēc elektrostacijas pašpatēriņa segšanas, un tādējādi gūt

nelikumīgus ienākumus.

Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka ir bijuši gadījumi, kad

tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma kārtībā ir

izmantotas pretēji pašpatēriņa principam, un tāpēc atzinusi par

nepieciešamu ieviest papildu kontroles mehānismus, kas dotu

iespēju pārliecināties par sabiedrības un valsts budžeta līdzekļu

lietderīgu izmantošanu un potenciāli novērst nākotnes problēmas,

tai skaitā komersantu negodprātīgu rīcību elektroenerģijas

obligātā iepirkuma īstenošanā (sk. noteikumu Nr. 214 un

noteikumu Nr. 215 anotācijas un ekonomikas ministra 2017. gada

30. oktobra ziņojumu "Par izvērtējuma rezultātiem, plānoto

rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, saistībā

ar masu medijos izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu

būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā

iepirkumā". Pieejams:

https://em.gov.lv/files/attachments/OIK_Zinojums_31.10.pdf).

Tādējādi jau pirms jauno prasību ieviešanas pastāvēja

mehānisms, ar kuru bija iespējams kontrolēt pašpatēriņa principa

ievērošanu, bet ar to nebija izdevies novērst visus gadījumus,

kad tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros

tika izmantotas negodprātīgi.

Ņemot vērā minēto, ar noteikumiem Nr. 214 un noteikumiem Nr.

215 tika ieviests papildu kontroles mehānisms, lai novērstu

gadījumus, kad tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma

ietvaros tiek izmantotas pretēji likumā noteiktajai prasībai

ievērot pašpatēriņa principu.

13.1. Ar noteikumiem Nr. 214 attiecībā uz

elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās tika paredzēts

papildināt noteikumus Nr. 221 ar 28.2 punktu un 29.4.

apakšpunktu. Šīs normas paredz, ka elektroenerģijas ražotājiem,

kuri vēlas pārdot elektroenerģiju obligātā elektroenerģijas

iepirkuma ietvaros, jāiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam

tirgotājam un ministrijai elektrostacijas principiālā elektriskā

pieslēguma shēma, pamatojoties uz kuru paredzēts aprēķināt

saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas palicis pāri pēc

elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības

nodrošināšanai. Vienlaikus ar apstrīdētajām normām - noteikumu

Nr. 221 91. un 92. punktu - ir noteikts pārejas periods šā jaunā

regulējuma ieviešanai. Proti, prasību iesniegt principiālo

pieslēguma shēmu paredzēts piemērot no 2019. gada 1. jūnija un

pēc elektrostacijas nodrošināšanas pāri palikušo elektroenerģijas

daudzumu, pamatojoties uz principiālo pieslēguma shēmu, paredzēts

aprēķināt no 2019. gada 1. jūlija.

Apstrīdētās normas - noteikumu Nr. 221 98. un 99. punkts -

savukārt paredz, ka komersanti, kuri līdz 2019. gada 1. jūnijam

ir uzsākuši koģenerācijas elektrostacijā koģenerācijā saražotās

elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, līdz

2019. gada 1. jūnijam iesniedz sistēmas operatoram, tirgotājam un

ministrijai principiālo elektriskā pieslēguma shēmu. Ja šo

noteikumu 98. punktā minētie komersanti līdz 2019. gada 1.

jūnijam nav iesnieguši sistēmas operatoram, tirgotājam un

ministrijai principiālo elektriskā pieslēguma shēmu, tirgotājs ar

2019. gada 1. jūliju pārtrauc koģenerācijā saražotās

elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.

Publiskais tirgotājs atsāk koģenerācijā saražotās

elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā

pilnā kalendāra mēneša pirmo datumu pēc principiālās elektriskā

pieslēguma shēmas iesniegšanas sistēmas operatoram, tirgotājam un

ministrijai.

Tādējādi ar grozījumiem noteikumos Nr. 221 paredzēts arī tas,

ka publiskais tirgotājs pārtrauc saražotās elektroenerģijas

iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros, ja komersants tam

noteiktajā termiņā nav iesniedzis principiālo elektriskā

pieslēguma shēmu, bet šādas kārtības piemērošanai noteikts

pārejas periods.

13.2. Ar noteikumiem Nr. 215 attiecībā uz

elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, paredzēts papildināt noteikumus Nr. 262 ar

56.1 un 56.3 punktu. Šīs normas paredz, ka

elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas pārdot elektroenerģiju

obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, jāiesniedz sistēmas

operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai elektrostacijas

principiālā pieslēguma shēma, pamatojoties uz kuru paredzēts

aprēķināt saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas palicis pāri

pēc elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas darbības

nodrošināšanai. Vienlaikus ar apstrīdētajām normām - noteikumu

Nr. 262 106. un 107. punktu - ir noteikts pārejas periods šā

jaunā regulējuma ieviešanai. Proti, prasību iesniegt principiālo

pieslēguma shēmu paredzēts piemērot tikai no 2019. gada 1. jūnija

un pēc elektrostacijas nodrošināšanas pāri palikušo

elektroenerģijas daudzumu, pamatojoties uz principiālo pieslēguma

shēmu, paredzēts aprēķināt no 2019. gada 1. jūlija.

Tāpat ar noteikumiem Nr. 215 paredzēts papildināt noteikumus

Nr. 262 arī ar apstrīdētajām normām - 113. un 114. punktu.

Apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 262 113. punkts - noteic, ka

komersanti, kuri līdz 2019. gada 1. jūnijam ir uzsākuši no

atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas

pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, līdz 2019. gada 1. jūnijam

iesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un

ministrijai principiālo pieslēguma shēmu. Savukārt apstrīdētā

norma - noteikumu Nr. 262 114. punkts - paredz: ja šo noteikumu

113. punktā minētie komersanti līdz 2019. gada 1. jūnijam nav

iesnieguši sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un

ministrijai principiālo pieslēguma shēmu, publiskais tirgotājs ar

2019. gada 1. jūliju pārtrauc no atjaunojamiem energoresursiem

saražotās elektroenerģijas iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros.

Publiskais tirgotājs atsāk saražotās elektroenerģijas iepirkumu

obligātā iepirkuma ietvaros ar nākamā pilnā kalendāra mēneša

pirmo datumu pēc principiālās pieslēguma shēmas iesniegšanas

sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un ministrijai.

Tādējādi ar grozījumiem noteikumos Nr. 262 ir paredzēts arī

tas, ka publiskais tirgotājs pārtrauc saražotās elektroenerģijas

iepirkumu obligātā iepirkuma ietvaros, ja komersants tam

noteiktajā termiņā neiesniedz principiālo pieslēguma shēmu, bet

šādas kārtības piemērošanai noteikts pārejas periods.

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas, kas regulē

pašpatēriņa kontroli, attiecas uz papildu kontroles mehānismu,

kas pēc būtības ir vienāds neatkarīgi no tā, vai elektroenerģija

tiek ražota koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Līdz ar to Satversmes tiesa vienlaikus izvērtēs visu apstrīdēto

normu, kas regulē pašpatēriņa kontroli, proti, gan attiecīgo

noteikumu Nr. 221 normu, gan attiecīgo noteikumu Nr. 262 normu,

atbilstību Satversmes 64. pantam.

13.3. Pieaicinātā persona R. Āboltiņš norāda, ka

pašpatēriņa princips raksturo gan atbalstu piešķirošās

institūcijas pienākumu uzraudzīt atbalstu saņemošā ražotāja

enerģijas ražošanas procesu un tā rezultātu, gan atbalstu

saņemošā komersanta pienākumu noteiktā kārtībā sniegt atskaiti

par enerģijas ražošanu. Neesot šaubu par to, ka šādai uzraudzības

sistēmai ir jābūt un jādarbojas. Katram tajā iesaistītajam esot

savi pienākumi, kas jāveic gan tāpēc, lai pildītu normatīvo aktu

prasības, gan arī tāpēc, lai situāciju uzraudzītu pēc būtības un

ar pieejamo informāciju rīkotos tā, ka atbalsta sistēmas

nepilnības tiek novērstas ar vismazākajiem zaudējumiem

iesaistītajām pusēm, bet jo īpaši patērētājiem, kuriem ar likumu

uzlikts slogs segt ar atbalsta sistēmas uzturēšanu saistītās

izmaksas.

Ministru kabinets norāda, ka noteikumi Nr. 214 un noteikumi

Nr. 215 pieņemti, lai nodrošinātu valsts spēju reaģēt uz

mainīgajiem dzīves apstākļiem un vienlaikus sasniegtu

Elektroenerģijas tirgus likuma mērķus. Obligātā iepirkuma

īstenošanas un uzraudzības process esot pilnveidots tādēļ, lai

valsts spētu pārbaudīt, vai ražotāji ievēro likuma prasību, ka

obligātā iepirkuma ietvaros tiek pārdots tikai pāri palikušais

elektroenerģijas apjoms.

Arī noteikumu Nr. 214 un noteikumu Nr. 215 anotācijās

norādīts, ka jaunā regulējuma mērķis ir veicināt valsts atbalsta

efektīvāku izlietojumu, jo šā atbalsta izmaksas sedz visi

elektroenerģijas galapatērētāji, kā arī nodrošināt attiecīgo

izmaksu prognozējamību. Šo mērķi iespējams sasniegt, ieviešot

papildu mehānismu elektrostaciju kontrolei un darbības

nosacījumus atbalsta saņemšanai. Komersanti obligātā iepirkuma

ietvaros saņemot valsts atbalstu, kura izmaksas sedz visi

elektroenerģijas galapatērētāji un kurš ietekmē tautsaimniecības

konkurētspēju, tāpēc, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu valsts

atbalsta piešķiršanu, bijis nepieciešams veikt grozījumus.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis, ka

papildu prasības pašpatēriņa principa īstenošanas kontrolei ir

pamatotas, jo tās nodrošinās vēl efektīvāku uzraudzību pār to,

vai obligātā iepirkuma ietvaros tiek iepirkts tikai saražotās

elektroenerģijas pārpalikums pēc elektroenerģijas izlietošanas

elektrostacijas darbības vajadzībām.

Taču starp lietas dalībniekiem nav vienprātības par to, vai

šādām papildu prasībām ir pamatoti noteikts atliekošs pārejas

periods. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas,

kas regulē pašpatēriņa kontroli, neatbilst Satversmes 64. pantam,

jo atliek tādu likuma prasību izpildi, kuras vērstas uz efektīvas

pašpatēriņa kontroles nodrošināšanu. Savukārt Ministru kabinets

skaidro, ka tas, nosakot pārejas periodu attiecībā uz normām, ar

kurām tiks ieviests pašpatēriņa principa ievērošanas kontroles

papildu mehānisms, esot rīkojies atbilstoši labas pārvaldības

principam un paredzējis jauno procedūru ieviest saprātīgā

laikā.

Līdz ar to Satversmes tiesa secina, ka apstrīdēto normu, kas

regulē pašpatēriņa kontroli, atbilstība Satversmes 64. pantam

tiek apšaubīta tādēļ, ka tās paredz pārejas periodu papildu

kontroles mehānisma ieviešanai.

Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs, vai ar apstrīdētajām normām

pamatoti noteikts pārejas periods tādas kārtības ieviešanai,

saskaņā ar kuru elektroenerģijas ražotājiem, kuri vēlas pārdot

elektroenerģiju obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros,

jāiesniedz sistēmas operatoram, publiskajam tirgotājam un

ministrijai elektrostacijas principiālā elektriskā pieslēguma

shēma un publiskajam tirgotājam jāpārtrauc obligātais iepirkums,

ja komersants tam noteiktajā termiņā šo shēmu nav iesniedzis.