15. pants

Satversmes tiesa izvērtēs arī to, vai apstrīdētās

normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, atbilst Satversmes

64. pantam.

Satversmes tiesa konstatē, ka pārkompensācijas aprēķins ir

matemātisks aprēķins, kas tiesiskajā regulējumā ieviests ar mērķi

ierobežot valsts atbalsta maksājumus gadījumos, kad

elektroenerģijas ražotājs kopumā valsts atbalsta veidā saņēmis

līdzekļus, kas ir pārmērīgi valsts atbalsta mērķu sasniegšanai.

Šāda aprēķina mērķis ir noteikt, vai elektrostacija laikā, kad

tai ir piešķirts valsts atbalsts, to saņēmusi saprātīgā apjomā un

nepieciešamības gadījumā novērst konstatēto pārkompensāciju. Ja

tiek konstatēts, ka kopējais saņemtais atbalsts ir pārmērīgs,

tiek piemērots cenas diferencēšanas koeficients, kas samazina

valsts atbalsta summu, kuru elektroenerģijas ražotājs ir tiesīgs

saņemt par saražoto elektroenerģiju.

Pārkompensācijas aprēķins ieviests tādēļ, ka sākotnējais

valsts atbalsta mehānisms nebija ilgtspējīgs un radīja bažas par

elektroenerģijas cenas pārmērīga pieauguma iespējamību. Tāpēc ir

izstrādāts stabilāks, ilgtspējīgs risinājums. Mērķis bijis

izveidot tādu atbalsta mehānismu, kura izmaksas būtu

prognozējamas (sk. Latvijas valsts atbildes atreferējumu

Eiropas Komisijas lēmuma 53. punktā).

Tātad ar noteikumiem Nr. 443 un noteikumiem Nr. 444, ņemot

vērā Eiropas Komisijas rekomendāciju novērst pārkompensāciju tām

elektrostacijām, kurām tā konstatēta, ir ieviests

pārkompensācijas aprēķins attiecībā uz valsts atbalstu

elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas

stacijās (sk. noteikumu Nr. 443 un noteikumu Nr. 444

anotācijas un Eiropas Komisijas 2015. gada 14. decembra vēstuli

Nr. B2/AV/DB/D*2015/138244 lietas materiālu 3. sēj. 70.-78.

lp.).

Apstrīdētās normas - noteikumu Nr. 262 10. pielikuma 2. punkts

un noteikumu Nr. 221 8. pielikuma 2. punkts - paredz aprēķināt

iekšējo peļņas normu pēc formulas, kurā ņemts vērā līdz kalendāra

gadam par komersanta elektrostaciju piešķirtais un faktiski

saņemtais publiskais finansējums, tai skaitā maksājumi no valsts

vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā

arī cita finanšu palīdzība, kas tiek piešķirta vai sniegta no

valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un

ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

Savukārt apstrīdētā norma - noteikumu Nr. 262 63.8

punkta pēdējais teikums - paredz: ja elektroenerģijas ražotājs

izmanto tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar Elektroenerģijas

tirgus likuma 29. pantu, un ministrija veic aprēķinu par

elektrostacijas kopējo kapitālieguldījumu iekšējo peļņas normu

visam atbalsta periodam saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu,

par atbalsta perioda sākumu ir uzskatāms brīdis, kad ražotājs

sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma 29. pantu.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija norāda, ka

pārkompensācijas aprēķina formulā ir ņemts vērā viss valsts

atbalsts, kuru elektroenerģijas ražotājs saņēmis. Savukārt

regulators norāda, ka noteikumi Nr. 221 un noteikumi Nr. 262 liek

elektrostaciju kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas

aprēķinā ņemt vērā periodu tikai no tā brīža, kad komersants

sācis izmantot tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1 vai 29.

pantu. Līdz ar to pārkompensācijas aprēķinā netiekot ņemts vērā

atbalsts, ko virkne elektroenerģijas ražotāju saņēma uz

Enerģētikas likuma 40. panta pamata. Arī Saeima norāda, ka

apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, neliek

šajā aprēķinā ņemt vērā tāda veida valsts atbalstu, kurš nav

piešķirts saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu.

Noteikumu Nr. 262 10. pielikuma 2. punkts kopsakarā ar šo

noteikumu 63.8 punkta pēdējo teikumu un noteikumu Nr.

221 8. pielikuma 2. punkts paredz, ka iekšējās peļņas normas

aprēķinā ņem vērā par elektrostaciju piešķirto un faktiski

saņemto publisko finansējumu un citu finanšu palīdzību, kas tiek

piešķirta vai sniegta no valsts, pašvaldības vai Eiropas

Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības

līdzekļiem par laiku līdz kalendāra gadam, kad komersants sācis

izmantot tiesības, kas piešķirtas attiecīgi saskaņā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1 vai 29.

pantu.

Satversmes tiesa secina, ka pārkompensācijas aprēķinā tiek

ņemti vērā atbalsta maksājumi par elektrostaciju, kurus

komersants saņēmis laikā, kad izmantojis saskaņā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma normām piešķirtās tiesības. No

minētā izriet, ka apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas

aprēķinu, neliek iekšējās peļņas normas aprēķinā ņemt vērā līdz

Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās brīdim saņemto

valsts atbalstu.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Ministru kabinetam, pieņemot

apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, nebija

tiesību noteikt citas cenas, tostarp to veidošanas un korekcijas

principus, kā vienīgi pamatotas cenas. Savukārt Ministru kabinets

paskaidro, ka šīs apstrīdētās normas atbilst Elektroenerģijas

tirgus likuma mērķiem, jo ir saskaņotas ar Eiropas Komisiju un

neievieš jaunas politiskās iniciatīvas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda:

apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu, pieļauj

iespēju, ka elektroenerģijas ražotāji, kas atbalstu saņēmuši

pirms 2007. gada 1. jūlija, visā atbalsta periodā kopumā saņem

pārmērīgu atbalstu, kas vairs neatbilst Elektroenerģijas tirgus

likuma 28., 28.1, 29. un 30. panta mērķiem un var

radīt nesamērīgu slogu elektroenerģijas lietotājiem.

Savukārt pieaicinātā persona R. Āboltiņš skaidro, ka norāde

par obligātā iepirkuma komponentes radītām nesamērīgām izmaksām,

kas jāsedz patērētājiem, esot vāji pamatota. Lietojot jēdzienu

"pamatota cena", likumdevējs esot domājis maksu par

elektrību, bet tā neesot tas pats, kas elektrības cena. Laikā,

kad tika pieņemts Enerģētikas likums un Elektroenerģijas tirgus

likums, likumdevējs vēl neesot pilnībā apzinājis brīva

elektroenerģijas tirgus darbību un elektrības cena bijusi

regulēta. Jēdziens "pamatota cena" esot attiecināms uz

visām tām maksu par elektrību veidojošajām daļām, kuras to

ietekmē visvairāk. Šādas daļas esot pārvades un sadales izmaksas,

kā arī pievienotās vērtības nodoklis. Turklāt likuma mērķi esot

interpretējami plašāk nekā tikai vārdu "par pamatotām

cenām" kontekstā.

Līdz ar to Satversmes tiesa noskaidros, vai Ministru kabinets

ir ievērojis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu.

15.1. Ministru kabineta pilnvarojuma robežas attiecībā

uz pārkompensācijas aprēķinu nosaka likumdevēja prasība, ka

elektroenerģija tās galalietotājiem piegādājama par pamatotu

cenu.

Arī Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Ministru kabineta

uzdevums ir izstrādāt tādu kārtību, kas ne tikai veicinātu

noteikta veida elektroenerģijas ražošanu, bet arī nodrošinātu to,

ka visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta

elektroenerģija par pamatotām cenām (sk. Satversmes tiesas

2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.3.

punktu).

Likumdevējs to, ka elektroenerģija galapatērētājam jānodrošina

par pamatotu cenu, ir noteicis kā vienu no Elektroenerģijas

tirgus likuma mērķiem. Elektroenerģijas tirgus likumā jēdziens

"pamatota cena" nav skaidrots. Saeima norāda, ka par

pamatotu izskatāmās lietas ietvaros varētu uzskatīt tādu

elektroenerģijas cenu, kas papildus citiem apstākļiem, kas tirgū

tiek ņemti vērā cenas noteikšanā, nodrošinātu ražotājam iespēju

atpelnīt veiktos ieguldījumus un gūt saprātīgu peļņu, vienlaikus

veicinot arī videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda, ka

jēdziens "pamatota cena" ir saprotams tādējādi, ka šī

cena ir noteikta, proti, tā ir regulēta, to nosaka tirgus vai arī

to nosaka likumdevējs vai izpildvara.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija norāda, ka jēdziens

"pamatota cena" ir skaidrojams kā samērīga un

ekonomiski pamatota cena. Šādas cenas aprēķina pamatā jābūt

elektroenerģijas ražotāju izmaksām un noteiktai peļņas daļai. Šai

cenai jāatbilst arī Elektroenerģijas tirgus likuma

principiem.

Savukārt pieaicinātā persona R. Āboltiņš norāda, ka

pārkompensācijas tiesiskā regulējuma mērķis ir veikt tādus

pasākumus, kas samazinātu apgrozījumu un peļņu komersantiem,

kuriem, kā uzskata lēmumu pieņēmēji, par enerģijas ražošanu

atbalsta sistēmas ietvaros tiek maksāts "pārāk daudz"

jeb tik daudz, ka tas, pēc šo personu ieskata, neatbilst likumā

lietotajam jēdzienam "pamatota cena".

Satversmes tiesa konstatē, ka vērtējums par to, tieši kāda

apjoma valsts atbalsts nodrošinātu elektroenerģijas

"pamatotu cenu", ietver arī politiskas izšķiršanās.

Tāpēc Satversmes tiesa atgādina, ka, no vienas puses, attiecībā

uz politiskiem apsvērumiem likumdevējam ir plaša rīcības brīvība,

taču, no otras puses, šī brīvība nav neierobežota. Likumdevējs

nevar savu rīcības brīvību izmantot patvaļīgi vai pretēji

vispārējiem tiesību principiem, citām Satversmes normām, tajā

ietvertajām vērtībām un Eiropas Savienības tiesībām (sal. sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr.

2010-51-01 11.3. punktu un 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017-21-01 16. punktu).

Satversmes tiesa secina, ka atbalsts elektroenerģijas

ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamiem energoresursiem ir

paredzēts tādēļ, lai veicinātu šādas elektroenerģijas ražošanu,

kompensējot tās ražotājiem izmaksas un vienlaikus nodrošinot tiem

saprātīgu peļņu. Tādējādi likumdevēja piešķirtais pilnvarojums

noteikt pamatotu elektroenerģijas cenu izskatāmās lietas

kontekstā nozīmē to, ka cenas veidošanas noteikumi ir jāparedz

atbilstoši tiesību sistēmas prasībām un tādā apmērā, lai ar

saprātīgām izmaksām veicinātu likumdevēja noteiktā valsts

atbalsta mērķu sasniegšanu.

15.2. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, no Eiropas

Komisijas 2015. gada 14. decembra vēstulē (sk. lietas

materiālu 3. sēj. 70.-78. lp.) norādītā, ka tā sagaida no

Latvijas pārkompensācijas novēršanu tām elektrostacijām, kurām

pārkompensācija ir konstatēta visa dzīves cikla ietvaros, izriet

prasība pārkompensācijas novēršanas kārtību attiecināt arī uz

laiku pirms Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās.

Satversmes tiesa konstatē, ka likumdevējs Enerģētikas likuma

3. panta 4. punktā ir noteicis, ka viens no šā likuma mērķiem ir

veicināt ekonomiski pamatotu konkurenci. Šāda prasība ir

aplūkojama citstarp kopsakarā ar Līguma par Eiropas Savienības

darbību prasībām.

Arī Saeima norāda, ka apstrīdētās normas, kas regulē

pārkompensācijas aprēķinu, ir vērstas uz to, lai atbilstoši

likuma mērķim veicinātu ekonomiski pamatotu konkurenci.

Komercdarbības atbalsts esot aizliegts, izņemot gadījumus, kad

atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst

Eiropas Savienības aktiem un tajos noteiktajām piemērojamām

procedūrām.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts

noteic: ja vien šis līgums vai Līgums par Eiropas Savienību

neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts,

ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no

valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences

izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai

konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido

tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Eiropas Komisijas lēmumā norādīts, ka pasākums ir valsts

atbalsts Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1.

punkta izpratnē, ja tas ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai

ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada

vai draud radīt konkurences izkropļojumu, dodot priekšroku

konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds

atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Atbalsta shēma

rada selektīvas priekšrocības elektroenerģijas ražotājiem, kuri

elektroenerģiju ražo no atjaunojamiem energoresursiem vai

koģenerācijā, jo atbalsts kā iepirkuma tarifi un/vai fiksēts

maksājums par uzstādīto jaudu garantē tiem elektroenerģijas cenu,

kas ir augstāka par tirgus cenu. Elektroenerģijas ražotāji

nodarbojas ar tirdzniecību starp dalībvalstīm, tāpēc atbalsta

saņēmējiem piešķirtā priekšrocība var izkropļot konkurenci un

ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (sk. Eiropas

Komisijas lēmuma 60.-62. punktu).

Ekonomikas ministrija norāda, ka pirms elektroenerģijas tirgus

atvēršanas Latvijā piešķirtajam atbalstam neesot varējusi būt

kropļojoša ietekme uz konkurenci Eiropas Savienības iekšējā

tirgū, tāpēc tas neatbilstot komercdarbības atbalsta pazīmēm un

nevarot tikt uzskatīts par valsts atbalstu. Tātad atbalsts,

tiesības uz kuru piešķirtas pirms 2007. gada 1. jūlija, neesot

bijis jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Tāpēc tas arī neesot bijis

ņemams vērā, ieviešot pārkompensācijas novēršanas mehānismu, kas

bijis priekšnosacījums valsts atbalsta saskaņojumam.

Satversmes tiesa konstatē, ka elektroenerģijas tirgus

liberalizācija Latvijā uzsākta, atbilstoši Elektroenerģijas

tirgus likuma pārejas noteikumu 1. un 2. punktam no 2007. gada 1.

jūlija nodrošinot sadales sistēmas operatora neatkarību un

paredzot elektroenerģijas galalietotājam, kam ir pieslēgums

sadales sistēmai, tiesības mainīt elektroenerģijas tirgotāju

(elektroenerģijas piegādātāju).

Elektroenerģijas tirgus liberalizācija paredz brīvu konkurenci

un tādējādi veicina ekonomiski pamatotas elektroenerģijas cenas

veidošanos. Kopš minētā brīža valsts atbalsta maksājumi, kas

ietekmē elektroenerģijas cenas veidošanos, ir piešķirami vien

tiktāl, ciktāl ar tiem tiek nodrošināta valsts atbalsta mērķu

sasniegšana. Tātad šādos apstākļos nav pieļaujama tāda valsts

atbalsta sniegšana, kas nebūtu samērīgs ar mērķi, kādu valsts ar

tā piešķiršanu tiecas sasniegt.

Brīvā tirgus apstākļos valsts piešķirts atbalsts

elektroenerģijas ražotājiem var apdraudēt arī konkurenci Eiropas

Savienības iekšējā tirgū.

Ar Eiropas Komisijas lēmumu valsts atbalsts, kas tiek sniegts

elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā un no atjaunojamiem

energoresursiem un tiek regulēts ar pārkompensācijas aprēķinu,

tika atzīts par samērīgu ar atbalsta mērķi un saderīgu ar Eiropas

Savienības iekšējo tirgu (sk. Eiropas Komisijas lēmuma 3.3.3.

sadaļu, 3.5. sadaļu un 4. sadaļu. Pieejams:

http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/case_details.cfm?proc_code=3_SA_43140).

Tātad Ministru kabinets ar apstrīdētajām normām, kas regulē

pārkompensācijas aprēķinu, ir izveidojis kārtību, kas paredz

nākotnē novērst konstatēto pārkompensāciju elektroenerģijas

ražotājiem, kuriem tā radusies, izmantojot Elektroenerģijas

tirgus likumā paredzētās tiesības, un šis pārkompensācijas

novēršanas mehānisms ir saskaņots ar Eiropas Komisiju.

15.3. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka izstrādātais

pārkompensācijas aprēķins ir acīmredzami netaisnīgs, jo

neietverot vēsturisko atbalstu un tādēļ daļa elektroenerģijas

ražotāju saņemot nepamatoti lielus atbalsta maksājumus.

Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai Ministru kabinets,

izveidojot minēto kārtību pārkompensācijas novēršanai

elektroenerģijas ražotājiem, ir ievērojis vispārējos tiesību

principus un vai tas ir rīkojies saprātīgi un samērīgi ar

sasniedzamajiem valsts atbalsta mērķiem, nosakot, ka iekšējās

peļņas normas aprēķinā ņemams vērā tikai saskaņā ar

Elektroenerģijas tirgus likuma normām piešķirtais atbalsts.

Satversmes tiesa konstatē, ka ar Elektroenerģijas tirgus

likuma spēkā stāšanos paredzēts atvērt elektroenerģijas tirgu

brīvai konkurencei, kā arī ieviest prasību, ka obligātā iepirkuma

izmaksas jāsedz visiem elektroenerģijas galapatērētājiem.

Tādējādi Satversmes tiesa secina, ka tieši ar šā likuma spēkā

stāšanos brīvas konkurences aspektā, kā arī tai aspektā, ka

elektroenerģijas cenai, ko maksā elektroenerģijas galalietotāji,

jābūt pamatotai, kļūst nozīmīga atsevišķu elektroenerģijas

ražotāju pārkompensācija.

Papildus tam Satversmes tiesa konstatē, ka Elektroenerģijas

tirgus likuma sākotnējā redakcijā atklājas arī likumdevēja griba

īpaši respektēt iepriekš atbilstoši Enerģētikas likuma normām

komersantiem piešķirtās tiesības.

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma sākotnējās

redakcijas 28. panta ceturto daļu un 30. panta pirmo daļu, kuras

bija spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim, ražotāji, kas

elektroenerģiju ražoja koģenerācijā vai kas elektroenerģijas

ražošanai izmantoja atjaunojamos energoresursus un darbību bija

uzsākuši pirms šā likuma stāšanās spēkā, varēja pārdot

elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši tiem

nosacījumiem par darbības režīmu, iepirkuma termiņiem un cenu,

kādi uz tiem attiecās šā likuma spēkā stāšanās brīdī. Tādējādi

tas bija tieši likumdevēja mērķis - saglabāt iepriekš atbilstoši

Enerģētikas likumam piešķirtās tiesības. Savukārt Ministru

kabineta pilnvaru apjoms ir ierobežots ar likumdevēja noteiktajām

rīcības brīvības robežām.

Arī pieaicinātā persona R. Āboltiņš norāda, ka vēl nesen

enerģijas ražošanas atbalsta sistēmas nepieciešamība pēc būtības

neesot apšaubīta. Turklāt, vērtējot atbalsta sistēmu ieviešanu un

darbību, esot redzams, ka pirms aptuveni desmit un vairāk gadiem

pieņemtie lēmumi ir devuši rezultātu. Proti, notikusi kurināmā

maiņa - ogles tiek aizstātas ar citām tehnoloģijām, dominē

dabasgāze un vēja enerģija. Lai arī dabasgāzes patēriņš joprojām

augot, proporcionāli arvien lielāka daļa elektroenerģijas tiekot

saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Veiktas lielas

investīcijas vēja parkos gan uz sauszemes, gan atkrastē, vēja

parki kļūstot konkurētspējīgāki pat bez valsts atbalsta.

Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets, īstenojot mērķi

nodrošināt ilgtspējīgu elektroenerģijas ražošanu un paredzot

pārkompensācijas aprēķinā ņemt vērā tikai to valsts atbalstu, kas

piešķirts atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma normām, ir

pamatoti respektējis likumdevēja gribu saglabāt iepriekš

piešķirtās tiesības, kas veicinājušas vēlamās izmaiņas

elektroenerģijas ražošanā.

Satversmes tiesa konstatē, ka Ministru kabineta izstrādātā

pārkompensācijas aprēķina mērķis ir paredzēt tādu kārtību, kas

ļautu nākotnē novērst gadījumus, kad komersanti saņemtu kopumā

pārmērīgu valsts atbalstu. Ministru kabinets ir izveidojis tādu

pārkompensācijas novēršanas regulējumu, kas ļauj efektīvi

aprēķināt un atbilstoši ilgtspējīgas attīstības principam

prognozēt samērīgu peļņu elektroenerģijas ražotājiem un attiecīgi

pamatotu elektroenerģijas cenu tās galalietotājiem.

Satversmes tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Satversmes ievadu

valsts darbībai jābūt vērstai uz ilgtspējīgu attīstību, tostarp

ilgtspējīga tiesiskā regulējuma izstrādi (sk. Satversmes

tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

punktu). Tāpēc tiesiskais regulējums, kas turpmāk veicinās

ilgtspējīgu un drošu elektroenerģijas ražošanu, atbilst valsts

ilgtspējīgas attīstības prasībai.

Noteikumu Nr. 443 un noteikumu Nr. 444 anotācijās

pārkompensācijas aprēķins citstarp pamatots ar norādi, ka

atbalsta saņēmējiem jau sākotnēji bija jāsaprot, ka tāda kārtība,

kas ierobežo konkurenci, nevar pastāvēt nesamērīgi ilgi.

Tādējādi Ministru kabinets, paredzot pārkompensācijas

novēršanas kārtību, ir līdzsvarojis atšķirīgas ekonomiskās

intereses.

Satversmes tiesa secina, ka Ministru kabinets saskaņā ar

valsts ilgtspējīgas attīstības principu ir samazinājis valsts

atbalsta maksājumus tā, lai tie atbilstu valsts atbalsta mērķiem

un valsts atbalsts tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri to

saņēmuši atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma normām un no

sabiedrības līdzekļiem, nebūtu pārmērīgi liels. Tādējādi ar šo

regulējumu, atbalstot elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem

energoresursiem un koģenerācijā, tiek ekonomēti sabiedrības

finanšu līdzekļi.

Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa atzīst, ka Ministru

kabinets, pieņemot apstrīdētās normas, kas regulē

pārkompensācijas aprēķinu, ir rīkojies atbilstoši augstāka

juridiska spēka tiesību normām un vispārējiem tiesību principiem,

kā arī saprātīgi un samērīgi ar sasniedzamajiem konkrētā valsts

atbalsta mērķiem. Tādējādi Ministru kabinets ir ievērojis

likumdevēja piešķirto pilnvarojumu noteikt pamatotu

elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenu.

Līdz ar to apstrīdētās normas, kas

regulē pārkompensācijas aprēķinu, atbilst Satversmes 64.

pantam.