Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 91., 92., 98. un 99. punkta, 8. pielikuma 2. punkta un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 63.8 punkta pēdējā teikuma, 106., 107., 113. un 114. punkta, 10. pielikuma 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Pieaicinātā persona - Sabiedrisko pakalpojumu

regulēšanas komisija (turpmāk arī - regulators) - norāda, ka

Ministru kabinets, izdodot apstrīdētās normas, ir rīkojies tam

Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktās kompetences robežās.

Elektroenerģijas tirgus likums paredzot Ministru kabineta

kompetenci noteikt kritērijus, pēc kādiem kvalificē stacijas

(ražotājus) atbalsta tiesību iegūšanai, elektroenerģijas cenas un

maksas par uzstādīto elektrisko jaudu noteikšanas kārtību, kā arī

obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību.

Elektroenerģijas tirgus likumā lietotais jēdziens

"pamatota cena" esot saprotams tādējādi, ka šī cena ir

noteikta, proti, tā ir regulēta, to nosaka tirgus vai arī to

nosaka likumdevējs vai izpildvara.

Pēc regulatora ieskata, noteikumi Nr. 221 un noteikumi Nr. 262

to pašreizējā redakcijā pieļauj iespēju elektroenerģijas

ražotājiem, kas atbalstu saņēmuši pirms 2007. gada 1. jūlija,

visā atbalsta periodā kopumā saņemt pārmērīgu atbalstu, kas vairs

neatbilst Elektroenerģijas tirgus likuma 28., 28.1,

29. un 30. panta mērķiem un var radīt nesamērīgu slogu

elektroenerģijas lietotājiem.

Pārkompensācijas aprēķinā netiekot ņemts vērā atbalsts, ko

virkne elektroenerģijas ražotāju saņēma, pamatojoties uz

Enerģētikas likuma 40. pantu, kurš bija spēkā līdz

Elektroenerģijas tirgus likuma spēkā stāšanās dienai un kura

normas tika piemērotas vēl pēc Elektroenerģijas tirgus likuma

spēkā stāšanās. Regulators uzskata, ka jāņem vērā viss

attiecīgajai elektrostacijai sniegtais atbalsts, kas piešķirts,

pamatojoties gan uz Elektroenerģijas tirgus likumu, gan

Enerģētikas likumu, un jāvērtē elektrostacija visā tās darbības

laikā.

Administratīvā apgabaltiesa 2018. gada 20. jūnija lēmumā

citstarp konstatējusi, ka noteikumi Nr. 262 pārkompensācijas

aprēķinā neietver atbalsta izmaksas, kas tika veiktas saskaņā ar

vēsturiskajiem atbalsta noteikumiem. Tādējādi pārkompensācijas

aprēķinā netiekot ņemts vērā nozīmīgs valsts atbalsta periods.

Eiropas Komisija atzinumā, kuru tā sniegusi pēc administratīvās

tiesas lūguma, citstarp esot secinājusi, ka, lai izvērtētu, vai

laika posmā no 2006. gada līdz 2010. gadam piešķirtā valsts

atbalsta palielinājums ir jauns atbalsts, vispirms būtu jāizslēdz

iespēja, ka tas ir pastāvošs atbalsts. Jauna atbalsta pasākuma

saderības novērtējums esot ekskluzīvā Eiropas Komisijas

kompetencē.

Ekonomikas ministrijai kā iestādei, kas īsteno enerģētikas

pārvaldi, esot tiesības ierosināt Ministru kabinetam noteikt tādu

obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību, kas nodrošinātu efektīvu

elektrostacijas pašpatēriņa kontroli visā atbalsta periodā.

Elektroenerģijas tirgus likuma 30. pantā noteiktais ierobežojums,

kas ļauj obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai saražotās

elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pāri pēc tās izlietošanas

elektrostacijas vajadzībām, pastāvot neatkarīgi no noteikumiem,

kurus izdevis Ministru kabinets, lai īstenotu minēto normu. Līdz

ar to Ministru kabineta noteikumi nevarot ierobežot

Elektroenerģijas tirgus likuma 30. panta prasību ievērošanas

pārbaudi.