Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 91., 92., 98. un 99. punkta, 8. pielikuma 2. punkta un Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 63.8 punkta pēdējā teikuma, 106., 107., 113. un 114. punkta, 10. pielikuma 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Pieaicinātā persona - Latvijas Atjaunojamās

enerģijas federācija - atzīst, ka apstrīdētās normas ir

uzskatāmas par atbilstošām Satversmei.

Likumdevējs Ministru kabinetam esot piešķīris plašu kompetenci

elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesiskā regulējuma izstrādē.

Tā ietverot tiesības pieņemt pārkompensācijas un pašpatēriņa

kontroles tiesisko regulējumu.

Apstrīdētās normas, kas regulē pārkompensācijas aprēķinu,

kopējā elektroenerģijas ražošanas un atbalsta sistēmā esot

ieviestas citstarp ar mērķi novērst elektroenerģijas ražotāju

pārkompensācijas risku; mazināt valsts budžeta līdzekļu

izlietojumu; nodrošināt valsts atbalsta saskaņošanu ar Eiropas

Komisiju. Šīs normas tieši vai netieši risinot jautājumus, kas

saistīti ar šiem mērķiem.

Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, kopējā

elektroenerģijas ražošanas un atbalsta sistēmā esot ieviestas ar

mērķi nodrošināt efektīvāku kontroli pār elektroenerģijas

ražošanu, mazinot elektroenerģijas ražotājiem nepamatoti

izmaksātas kompensācijas risku.

Pārkompensācijas aprēķina formulā esot ievērots viss valsts

atbalsts, kuru elektroenerģijas ražotājs ir saņēmis. Formulā esot

ietverts rādītājs, kas aptverot līdz kalendāra gadam par

komersanta koģenerācijas elektrostaciju piešķirto un faktiski

saņemto publisko finansējumu, tajā skaitā maksājumus no valsts

vai pašvaldības budžeta, kredītu procentu likmju subsidēšanu, kā

arī cita veida finanšu palīdzību, kas tiek piešķirta vai sniegta

no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem

un ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

Līdz ar to aprēķina formula ietverot ne vien aktuālo obligātā

iepirkuma atbalstu, bet arī atbalstu, kuru elektroenerģijas

ražotāji saņēmuši par elektrostaciju pirms elektroenerģijas

obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanas, tajā skaitā arī laika

posmā līdz 2007. gada 1. jūlijam.

Apstrīdētās normas, kas regulē pašpatēriņa kontroli, neradot

šķēršļus Elektroenerģijas tirgus likuma 30. panta prasību

ievērošanas pārbaudei. Šīs normas nosakot datumu, ar kuru

piemērojamas papildu prasības attiecībā uz pašpatēriņa kontroli.

Tādējādi apstrīdētās normas paredzot elektroenerģijas ražotājiem

noteiktu laika posmu, lai tie varētu sagatavoties jauno prasību

izpildei. Līdz ar to tās neradot negatīvu ietekmi uz jau spēkā

esošo tiesisko regulējumu. Ievērojot minēto, neesot rodams pamats

apgalvojumam, ka apstrīdētās normas ierobežo iespēju pārbaudīt

pašpatēriņu par vēsturiskiem periodiem.

Apstrīdētās normas nosakot zināmu laika posmu, kādā

elektroenerģijas ražotāji var sagatavoties jauno prasību

izpildei. Ražotājiem šis laiks esot nepieciešams, jo vairāki no

tiem nevarot nodrošināt attiecīgo prasību izpildi uzreiz pēc

grozījumu pieņemšanas. Turklāt šo prasību izpilde esot vērtējama

kā sevišķi nozīmīga, jo to neizpildes gadījumā paredzēts

ražotājiem atņemt elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības.

Ievērojot minēto, esot pozitīvi vērtējams regulējums, kas atliek

prasību piemērošanu uz vēlāku brīdi. Šādā veidā netiekot

nepamatoti aizskarta elektroenerģijas ražotāju tiesiskā

paļāvība.

Elektroenerģijas tirgus likumā minētais jēdziens

"pamatota cena" esot skaidrojams kā samērīga un

ekonomiski pamatota cena. Šādas cenas aprēķina pamatā vajagot būt

elektroenerģijas ražotāju izmaksām un noteiktai peļņas daļai.

Turklāt cenai vajagot būt atbilstošai Elektroenerģijas tirgus

likuma principiem, tostarp principam, ka jāveicina

elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Līdz

ar to šī cena varot ietvert arī izmaksas, kas rodas saistībā ar

valsts atbalstu elektroenerģijas ražošanai.

Apstrīdētās normas nenonākot pretrunā ar likumdevēja mērķi

nodrošināt, lai visiem enerģijas lietotājiem visefektīvākajā

iespējamā veidā par pamatotām cenām tiktu droši un kvalitatīvi

piegādāta elektroenerģija. Tās esot saistītas ar elektroenerģijas

ražotājiem izmaksājamā atbalsta ierobežošanu un elektroenerģijas

ražotāju tiesiskās paļāvības aizsardzību. Atzīstot šīs normas par

prettiesiskām, tiktu panākts pretējs efekts, jo tiktu atcelts

pārkompensācijas un pašpatēriņa kontroles regulējums. Savukārt

līdz ar to paaugstinātos risks, ka enerģijas lietotājiem var tikt

piegādāta elektroenerģija par paaugstinātu cenu.