5. punkts

1Pieaicinātā persona - Ekonomikas ministrija -

2uzskata Pieteikumā minētos argumentus par nepamatotiem un

3apstrīdētās normas - par atbilstošām Satversmes 64. pantam.

45.1. Likumdevējs, pieņemot Elektroenerģijas tirgus

5likumu, esot izlēmis ar valsts enerģētikas politiku un tās

6mērķiem saistītos jautājumus, tostarp noteicis elektroenerģijas

7tirgus darbību, prasības elektroenerģijas tirgus dalībniekiem un

8par enerģētiku atbildīgajām institūcijām elektroenerģijas tirgus

9uzraudzībā un regulēšanā. Elektroenerģijas tirgus likumā saskaņā

10ar tā 2. pantā norādītajiem šā likuma mērķiem esot iekļauti arī

11galvenie atbalsta jautājumi attiecībā uz atjaunojamo

12energoresursu enerģiju un koģenerāciju.

13Tādējādi likumdevējs esot izšķīries par to, kādai jābūt valsts

14enerģētikas politikai, tostarp valsts politikai jautājumos, kas

15saistīti ar valsts atbalsta mehānismu atjaunojamo energoresursu

16enerģijai un koģenerācijai. Likumdevējs arī Elektroenerģijas

17tirgus likuma VII nodaļā "Elektroenerģijas ražošana un cenu

18noteikšana" esot noteicis galvenos valsts politikas

19virzienus elektroenerģijas ražošanas un cenu noteikšanas

20jautājumos.

215.2. Attiecībā uz apstrīdētajām normām, kas regulē

22pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas kārtību, varot

23secināt, ka saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 2. pantā

24norādītajiem šā likuma mērķiem galvenie atjaunojamo energoresursu

25enerģijas un koģenerācijas atbalsta jautājumi ir iekļauti šajā

26likumā. Tomēr atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta

27otrajai daļai un 29. panta ceturtajai daļai likumdevējs esot

28pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt obligātā iepirkuma

29īstenošanas mehānismu.

30Pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas nosacījumi

31obligātā iepirkuma īstenošanas mehānisma ietvaros neieviešot

32jaunas politiskās iniciatīvas, bet faktiski esot obligātā

33iepirkuma īstenošanas mehānisma neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc šo

34apstrīdēto normu pieņemšanai neesot bijusi nepieciešama

35iepriekšēja Saeimas konceptuāla izšķiršanās un, ieviešot šīs

36apstrīdētās normas, esot ievērots varas dalīšanas princips,

37proti, saglabātas varas atzaru savstarpējās kontroles un

38līdzsvara attiecības.

39No Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajā daļā,

4028.1 panta otrajā daļā un 29. panta ceturtajā daļā

41ietvertā pilnvarojuma satura esot konstatējams, ka likumdevējs

42uzdevis Ministru kabinetam noteikt attiecīgā jautājuma procesuālo

43raksturu, proti, izstrādāt procedūru, kā arī obligātā iepirkuma

44un garantētās maksas īstenošanas mehānismu, ievērojot likumdevēja

45noteiktās politiskās izšķiršanās. Tādējādi, ievērojot varas

46dalīšanas principu, Ministru kabinetam esot dota rīcības brīvība

47reaģēt uz tiesiskās vai faktiskās situācijas izmaiņām un paredzēt

48obligātā iepirkuma uzraudzības kārtību un nosacījumus

49elektroenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai, kā arī kritērijus,

50pēc kādiem nosakāma maksa par uzstādīto elektrisko jaudu.

51Atbalsta pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas jautājumi

52ietilpstot obligātā iepirkuma īstenošanas un maksas par uzstādīto

53elektrisko jaudu noteikšanas nosacījumos, kas atbilstot

54likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam.

55Tātad Ministru kabineta kompetencē esot bijusi

56pārkompensācijas izvērtēšanas un novēršanas jautājumu

57noregulēšana.

585.3. Atbalsts, ko dalībvalstis piešķir no valsts

59līdzekļiem, esot jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kura atbilstoši

60Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktam

61sniedzot savu vērtējumu par to, vai attiecīgais atbalsts ir

62saderīgs ar iekšējo tirgu. Atbalsta atzīšana par saderīgu ar

63iekšējo tirgu esot priekšnosacījums attiecīgā atbalsta

64īstenošanai. Lai atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību

65108. panta 3. punktam saņemtu Eiropas Komisijas lēmumu par

66atbalsta pasākuma atbilstību iekšējam tirgum, Latvijai bijis

67nepieciešams ieviest mehānismu atbalsta saņēmēja projekta

68pārkompensācijas konstatēšanai un novēršanai. Tāpēc esot grozīti

69noteikumi Nr. 262 un noteikumi Nr. 221.

70Ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 443

71"Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos

72Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu

73noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā""

74(turpmāk - noteikumi Nr. 443) un Ministru kabineta 2016. gada 5.

75jūlija noteikumiem Nr. 444 "Grozījumi Ministru kabineta

762010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par

77elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

78energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību"" (turpmāk

79- noteikumi Nr. 444) ieviestas apstrīdētās normas - noteikumu Nr.

80221 8. pielikuma 2. punkts, noteikumu Nr. 262 63.8

81punkta pēdējais teikums un 10. pielikuma 2. punkts, kas nosaka

82mehānismu pārkompensācijas novēršanai. Ministru kabinets esot

83rīkojies atbilstoši likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam un

84Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 1. un 2. punktā

85noteiktajiem mērķiem.

86Eiropas Komisija Latvijas īstenoto mehānismu pārkompensācijas

87riska novēršanai esot atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu.

88Ņemot vērā minēto, vajagot atzīt, ka Ministru kabinetam bija

89kompetence precizēt obligātā iepirkuma īstenošanas mehānismu un

90noteikt pārkompensācijas novēršanas mehānismu.

91Pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvijā piešķirtajam

92atbalstam neesot varējusi būt kropļojoša ietekme uz konkurenci

93Eiropas Savienības iekšējā tirgū, tāpēc tas neatbilstot

94komercdarbības atbalsta pazīmēm un nevarot tikt uzskatīts par

95valsts atbalstu. Tādējādi atbalsts, tiesības uz kuru piešķirtas

96pirms 2007. gada 1. jūlija, neesot bijis jāsaskaņo ar Eiropas

97Komisiju un tas attiecīgi neesot vērtēts valsts atbalsta lietas

98Nr. SA.43140 ietvaros. Tātad tas arī neesot bijis ņemams vērā,

99ieviešot pārkompensācijas novēršanas mehānismu, kas bija

100priekšnosacījums minētās valsts atbalsta lietas saskaņojumam.

1015.4. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.

102panta 1.1 daļai jau no 2008. gada 15. maija bijusi

103spēkā likumdevēja noteiktā prasība, ka ražotāji, izmantojot

104atjaunojamos energoresursus vai ražojot elektroenerģiju

105koģenerācijā, ir tiesīgi obligātā iepirkuma ietvaros pārdot tikai

106to saražoto elektroenerģiju, kas palikusi pāri pēc tās

107izlietošanas elektrostacijas vajadzībām.

108Savukārt tiesību norma, kas nosaka elektroenerģijas ražošanas

109kārtību koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda

110nepārsniedz četrus megavatus, esot ietverta Elektroenerģijas

111tirgus likuma pamata redakcijā. Tātad no minētās normas spēkā

112stāšanās brīža ražotāji, kas ražo elektroenerģiju koģenerācijas

113stacijās, kuru elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus,

114bijuši tiesīgi pārdot tikai to saražoto elektroenerģiju, kas

115palikusi pāri pēc tās izlietošanas koģenerācijas vajadzībām.

116Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajai

117daļai un 29. panta ceturtajai daļai likumdevējs esot uzdevis

118Ministru kabinetam noteikt atsevišķu pasākumu īstenošanas

119kārtību, tostarp obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību.

120Ņemot vērā minēto, esot jāatzīst, ka elektroenerģijas obligātā

121iepirkuma uzraudzības kārtības noteikšana un pilnveidošana tieši

122izriet no likumdevēja dotā pilnvarojuma un Ministru kabinetam

123bija kompetence noteikt pašpatēriņa kontroles tiesisko

124regulējumu.

125Noteikumu Nr. 214 un noteikumu Nr. 215 sākotnējās ietekmes

126novērtējuma ziņojumos esot izklāstītas identificētās problēmas,

127tostarp norādīts, ka attiecīgā regulējuma leģitīmais mērķis ir

128nodrošināt efektīvu kontroli pār valsts atbalsta saņemšanu, kā

129arī nodrošināt tiesisko attiecību stabilitāti, ņemot vērā to, ka

130atsevišķos gadījumos komersanti izmantojuši pastāvošā normatīvā

131regulējuma robus. Tādējādi nolūkā nodrošināt valsts spēju reaģēt

132uz mainīgajiem dzīves apstākļiem un sasniegt Elektroenerģijas

133tirgus likuma mērķi - izveidot priekšnoteikumus efektīvi

134funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai -, Ministru

135kabinets esot pilnveidojis obligātā iepirkuma īstenošanas un

136uzraudzības procesu, lai nodrošinātu pirktās elektroenerģijas

137apjoma precīzu kontroli.

138Ministru kabinets, ieviešot mehānismu uzraudzībai pār to, lai

139tiktu ievērota likumdevēja noteiktā prasība, ka ražotāji ir

140tiesīgi pārdot vienīgi to elektroenerģiju, kas palikusi pāri pēc

141elektroenerģijas izlietošanas elektrostacijas vai koģenerācijas

142stacijas vajadzībām, esot vērtējis ar attiecīgā uzraudzības

143mehānisma īstenošanu saistīto finanšu un laika resursu

144ieguldījumu, kas būtu attiecināms gan uz ražotājiem, gan uz

145sadales sistēmas operatoru. Ministru kabinets, izvērtējot visus

146apstākļus, kas saistīti ar šā uzraudzības mehānisma ieviešanu, un

147nosakot pārejas periodu tā ieviešanai, esot rīkojies atbilstoši

148labas pārvaldības principam un paredzējis procedūras īstenošanu

149saprātīgā laikā.

150Izveidotais mehānisms neierobežojot iespējas pārliecināties

151par Elektroenerģijas tirgus likuma prasību ievērošanu

152vēsturiskajos periodos.

1535.5. Elektroenerģijas galapatērētāju maksātās

154elektroenerģijas cenas veidošanās mehānisms esot noteikts Latvijā

155spēkā esošajos normatīvajos aktos, un šo cenu veidojot šādi

156elementi: elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena, kas tiekot

157noteikta, elektroenerģijas ražotājiem, tirgotājiem un lietotājiem

158savstarpēji vienojoties, izņemot Elektroenerģijas tirgus likumā

159paredzētos gadījumus; Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas

160komisijas regulēts tarifs par elektroenerģijas pārvades un

161sadales pakalpojumiem; šīs komisijas apstiprinātās obligātā

162iepirkuma komponentes. Turklāt elektroenerģijas cena ietverot

163pievienotās vērtības nodokli 21 procenta apmērā. Par pamatotu

164elektroenerģijas cenu varot tikt uzskatīta tāda cena, kas

165veidota, ievērojot iepriekš minētos nosacījumus.