Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 53.1 punkta skaitļa un vārda "10 gadus" un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 68. punkta skaitļa un vārda "10 gadus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes doktorante LL.M. Viktorija

Soņeca - norāda, ka apstrīdētās normas faktiski radot

tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

Ministru kabinets esot apzinājies, ka Noteikumu Nr. 221

53.1 punkts varētu radīt problēmjautājumus kontekstā

ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kā arī ārvalstu

investīcijām. Esot jāņem vērā tas, ka Noteikumu Nr. 221

53.1 punkta izstrādes procesā nebija nodrošināta

sabiedrības līdzdalība. Konkrētajā gadījumā sabiedrības

līdzdalība esot bijusi nodrošināma ar sabiedrības informēšanu un

uzklausīšanu. Turklāt Noteikumu Nr. 604 anotācija nesaturot

skaidrojumu par izraudzīto 10 gadu termiņu - tā neatbildot uz

jautājumiem, kādēļ noteikts tieši šāds termiņš un kādēļ

likumdevējs piešķīris tiesību normai tūlītēju spēku, tādējādi

faktiski pārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu.

Izskatāmajā lietā esot vērtējams tas, vai termiņš obligātā

iepirkuma tiesību īstenošanai ir noteikts tādēļ, ka bija

nepieciešams nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam

regulējumam. Tāpat esot vērtējams tas, vai valsts ir noteikusi

pienācīgu pārejas periodu termiņa ieviešanai. No Noteikumu Nr.

604 anotācijas neizrietot atbilde uz jautājumu, kāpēc izraudzīts

tieši piecus gadus ilgs pārejas periods.

Eiropas Komisija esot atzinusi par saderīgu valsts atbalstu

obligātā iepirkuma veidā kopumā 20 gadu periodam. Komisijas

lēmumā ietvertā norāde uz 10 gadu termiņu koģenerācijas stacijām

ar jaudu zem četriem megavatiem neesot būtiska, jo Eiropas

Komisija vērtējot valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu,

nevis tā sniegšanas termiņu.

Eiropas Savienības tiesiskais regulējums nenosakot konkrētus

piešķiramā valsts atbalsta termiņus, bet valsts atbalsts esot

saskaņojams ar Eiropas Komisiju. Esot jāņem vērā arī Atjaunojamo

energoresursu direktīvas 6. panta 1. punktā noteiktais, proti,

dalībvalstīm esot jānodrošina, ka atjaunojamās enerģijas

projektiem piešķirtā atbalsta līmeni un ar atbalstu saistītos

nosacījumus nepārskata tā, ka tiktu negatīvi ietekmētas jau

piešķirtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto projektu

ekonomiskā dzīvotspēja.

Valsts atbalsta sniegšanas termiņa noteikšana esot katras

dalībvalsts kompetencē un atkarīga no katras dalībvalsts

atjaunīgās enerģijas potenciāla.