20. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Ministru kabinets būtībā norāda, ka apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir padarīt

valsts atbalsta mehānismu efektīvāku, nodrošinot enerģētikas

politikas mērķu sasniegšanu, kā arī sabiedrības interesēs novērst

atbalsta mehānisma finansēšanai ieviestās obligātā iepirkuma

komponentes neierobežotu pieaugumu un līdz ar to arī

elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu. Savukārt Pieteikuma

iesniedzēja norāda, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmais

mērķis varētu būt citu cilvēku tiesību aizsardzība, samazinot

pārmērīgas izmaksas par elektroenerģijas galapatēriņu.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Ministru kabineta uzdevums

ir izstrādāt tādu kārtību, kas ne tikai veicinātu noteikta veida

elektroenerģijas ražošanu, bet arī nodrošinātu to, ka visiem

elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta elektroenerģija par

pamatotām cenām (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.3. punktu). Tiesiskajam

regulējumam attiecībā uz obligātā iepirkuma sistēmu vajadzētu būt

tādam, kurā ņemts vērā tas, ka par obligātā iepirkuma sistēmu

maksā visa Latvijas sabiedrība. Proti, ierobežojumi, kas ietekmē

personas tiesības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas

pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, var būt noteikti ar mērķi

aizsargāt sabiedrības labklājību gan tādā veidā, ka tiek

samazināta individuālos rēķinos noteiktā maksa par

elektroenerģijas patēriņu, gan arī tādā veidā, ka tiek stiprināta

Latvijas tautsaimniecība (sal. sk. Satversmes tiesas 2022.

gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.2.

punktu). Turklāt likumdevēja mērķis ietaupīt valsts finanšu

līdzekļus atsevišķos gadījumos arī var būt vērsts uz sabiedrības

labklājības aizsardzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2020-59-01 19. punktu).

Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piekto

daļu obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas

elektroenerģijas galapatērētāji proporcionāli savam

elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam

iepirkuma izdevumus. Proti, galalietotāju izmaksas par

elektroenerģijas patēriņu veido vairāki faktori - arī obligātā

iepirkuma komponente. No minētās tiesību normas izriet arī tas,

ka galapatērētāju kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā

noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu

apmēra mazināšanai. Līdz ar to obligātā iepirkuma sistēmas

izmaksas sedz gan galapatērētāji, gan valsts. Tiesību pārdot

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ierobežošana

ar 10 gadu termiņu ir vērsta uz to, lai valsts atbalsts nebūtu

ekonomiski nepamatots un tiktu samazinātas galapatērētāju

izmaksas, ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, kā arī kopumā

stiprināta Latvijas tautsaimniecība. Tāpat šāds ierobežojums ir

vērsts uz to, lai, pastāvot konkrētam termiņam - 10 gadi -,

komersants būtu ieinteresēts paaugstināt savas darbības

efektivitāti un turpināt savu komercdarbību arī pēc valsts

atbalsta termiņa beigām. Minētie mērķi ir saistīti ar sabiedrības

labklājības aizsardzību.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.