21. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25
Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,
Satversmes tiesai jāpārbauda tas, vai izraudzītie līdzekļi ir
piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai ar
izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.
Vairākas pieaicinātās personas ir norādījušas, ka ar
apstrīdētajā normā ietverto 10 gadu termiņu obligātā iepirkuma
tiesību īstenošanai ir iespējams samazināt galalietotāju izmaksas
par elektroenerģijas patēriņu (sk., piemēram, lietas materiālu
5. sēj. 74. un 127.-128. lp.). Ņemot vērā, ka arī
elektroenerģijas galapatērētāji sedz obligātā iepirkuma izmaksas,
un to, ka izmaksu segšanai tiek novirzīti arī valsts budžeta
līdzekļi, Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka obligātā
iepirkuma tiesību īstenošanas ierobežošana ar konkrētu termiņu,
pēc kura beigām valsts atbalsts vairs netiek piešķirts, ir
piemērots līdzeklis tam, lai samazinātu galapatērētāju izmaksas
par elektroenerģijas patēriņu, ietaupītu valsts budžeta līdzekļus
un kopumā tiktu veicināta Latvijas tautsaimniecības
attīstība.
Valsts atbalsts nebūtu jāsniedz tādam komersantam, kurš jau
projekta uzsākšanas laikā ir ieinteresēts darboties tirgū tikai
tik ilgi, kamēr saņem valsts atbalstu (sk. lietas materiālu 5.
sēj. 123.-124. lp.). Elektroenerģijas ražotājam arī valsts
atbalsta sniegšanas laikā sava komercdarbība jāorganizē tādā
veidā, lai tā turpinātos arī pēc tam, kad valsts atbalsts vairs
netiks saņemts. Tādējādi obligātā iepirkuma tiesību īstenošanas
termiņa noteikšana uz 10 gadiem var veicināt elektroenerģijas
ražotāja darbības efektivitātes paaugstināšanu. Proti,
apzinoties, ka valsts atbalsts ir ierobežots ar 10 gadu termiņu,
elektroenerģijas ražotājam būtu jāveido sava komercdarbība tādā
veidā, lai arī pēc valsts atbalsta termiņa beigām tas varētu
turpināt šo komercdarbību.
Līdz ar to Ministru kabineta
izraudzītais līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma
leģitīmā mērķa sasniegšanai.