19. punkts

1Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

2ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai ir jāpārbauda,

3vai tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā

4pieņemtu tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas

5principu (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta

6sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 23. punktu).

719.1. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir secinājusi, ka

8tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta

9noteikumiem (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

10sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr Ministru

11kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien

12tiktāl, ciktāl likumā Ministru kabinetam ir ietverts šāds

13pilnvarojums.

14Noteikumu Nr. 221 53.1 punkts tika pieņemts ar

15Noteikumiem Nr. 604, kas izdoti, citstarp pamatojoties uz

16Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otro daļu. Tāpat arī

17Noteikumi Nr. 561 izdoti, pamatojoties uz minēto Elektroenerģijas

18tirgus likuma normu. Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta

19otrā daļa regulē elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas

20stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus

21megavatus. Tā noteic, ka kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas

22stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā

23iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības

24kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

25koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, izmantojamā kurināmā

26un tā izejvielām, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un

27kārtību, kādā var atcelt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

28obligātā iepirkuma ietvaros un atteikties no šīm tiesībām, nosaka

29Ministru kabinets. No minētā izriet, ka Noteikumu Nr. 221

3053.1 punkts un Noteikumu Nr. 561 68. punkts izdots uz

31Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajā daļā ietvertā

32pilnvarojuma pamata.

33Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

34tiesai nerodas šaubas, ka Ministru kabinets, izdodot Noteikumu

35Nr. 221 53.1 punktu un Noteikumu Nr. 561 68. punktu,

36ir rīkojies tam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, ka šie

37noteikumi ir pieejami atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

38pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast no tiem

39izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

40sekas.

4119.2. Pieteikuma iesniedzēja izsaka šaubas par to, vai

42apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas

43principu, jo no attiecīgo normatīvo aktu projektu izstrādes

44dokumentiem neesot iespējams izsecināt ne pamattiesību

45ierobežojuma leģitīmo mērķi, ne piemērotību šā mērķa

46sasniegšanai, ne arī ietekmi uz ražotājiem un citus samērīguma

47apsvērumus. Tomēr minētie apsvērumi būtībā ir saistīti nevis ar

48labas likumdošanas principa iespējamo pārkāpumu, bet gan ar

49izvērtējumu par to, vai apstrīdētajā normā ietvertajam īpašuma

50tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots

51samērīguma princips.

52Savukārt atsevišķas pieaicinātās personas norāda uz to, ka

53apstrīdētās normas izstrādē netika nodrošināta sabiedrības

54līdzdalība (sk., piemēram, lietas materiālu 5. sēj. 11. un 46.

55lp.).

56Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši labas likumdošanas

57principam demokrātiskā tiesiskā valstī Ministru kabinetam ir

58jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc

59iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai

60pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko

61regulējumu. Ieinteresēto personu uzklausīšanu var nodrošināt, arī

62uzklausot attiecīgo personu grupu pārstāvjus (sal. sk.

63Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

642018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā

65Nr. 2021-24-03 24.1. punktu). Taču tas, ka visi sniegtie

66priekšlikumi nav iekļauti attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā,

67nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips

68nav ievērots (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada

6925. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu).

70No Noteikumu Nr. 604 un Noteikumu Nr. 561 sākotnējās ietekmes

71novērtējuma ziņojumiem (anotācijām) (turpmāk - anotācija) izriet,

72ka projektu izstrādē bija iesaistīti nozaru pārstāvji (sk.

73noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada

7410. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

75ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

76koģenerācijā"" un noteikumu projekta "Noteikumi

77par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu,

78ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" anotācijas. Pieejamas:

79tap.mk.gov.lv). Tādējādi Satversmes tiesa gūst apstiprinājumu

80tam, ka Ministru kabinets ir nodrošinājis dažādu ieinteresēto

81personu līdzdalību un viedokļu uzklausīšanu Noteikumu Nr. 221

8253.1 punkta un Noteikumu Nr. 561 68. punkta izstrādes

83procesā.

84Līdz ar to apstrīdētajā normā

85ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz

86likumu.