Par Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 53.1 punkta skaitļa un vārda "10 gadus" un Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumu Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 68. punkta skaitļa un vārda "10 gadus" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-06-25

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu

ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai ir jāpārbauda,

vai tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā

pieņemtu tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas

principu (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta

sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 23. punktu).

19.1. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir secinājusi, ka

tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta

noteikumiem (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr Ministru

kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien

tiktāl, ciktāl likumā Ministru kabinetam ir ietverts šāds

pilnvarojums.

Noteikumu Nr. 221 53.1 punkts tika pieņemts ar

Noteikumiem Nr. 604, kas izdoti, citstarp pamatojoties uz

Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otro daļu. Tāpat arī

Noteikumi Nr. 561 izdoti, pamatojoties uz minēto Elektroenerģijas

tirgus likuma normu. Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta

otrā daļa regulē elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas

stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus

megavatus. Tā noteic, ka kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas

stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā

iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības

kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no

koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, izmantojamā kurināmā

un tā izejvielām, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un

kārtību, kādā var atcelt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros un atteikties no šīm tiesībām, nosaka

Ministru kabinets. No minētā izriet, ka Noteikumu Nr. 221

53.1 punkts un Noteikumu Nr. 561 68. punkts izdots uz

Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajā daļā ietvertā

pilnvarojuma pamata.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas, ka Ministru kabinets, izdodot Noteikumu

Nr. 221 53.1 punktu un Noteikumu Nr. 561 68. punktu,

ir rīkojies tam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, ka šie

noteikumi ir pieejami atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast no tiem

izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas

sekas.

19.2. Pieteikuma iesniedzēja izsaka šaubas par to, vai

apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas

principu, jo no attiecīgo normatīvo aktu projektu izstrādes

dokumentiem neesot iespējams izsecināt ne pamattiesību

ierobežojuma leģitīmo mērķi, ne piemērotību šā mērķa

sasniegšanai, ne arī ietekmi uz ražotājiem un citus samērīguma

apsvērumus. Tomēr minētie apsvērumi būtībā ir saistīti nevis ar

labas likumdošanas principa iespējamo pārkāpumu, bet gan ar

izvērtējumu par to, vai apstrīdētajā normā ietvertajam īpašuma

tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots

samērīguma princips.

Savukārt atsevišķas pieaicinātās personas norāda uz to, ka

apstrīdētās normas izstrādē netika nodrošināta sabiedrības

līdzdalība (sk., piemēram, lietas materiālu 5. sēj. 11. un 46.

lp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši labas likumdošanas

principam demokrātiskā tiesiskā valstī Ministru kabinetam ir

jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc

iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai

pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko

regulējumu. Ieinteresēto personu uzklausīšanu var nodrošināt, arī

uzklausot attiecīgo personu grupu pārstāvjus (sal. sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā

Nr. 2021-24-03 24.1. punktu). Taču tas, ka visi sniegtie

priekšlikumi nav iekļauti attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā,

nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips

nav ievērots (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada

25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu).

No Noteikumu Nr. 604 un Noteikumu Nr. 561 sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojumiem (anotācijām) (turpmāk - anotācija) izriet,

ka projektu izstrādē bija iesaistīti nozaru pārstāvji (sk.

noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada

10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas

ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju

koģenerācijā"" un noteikumu projekta "Noteikumi

par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu,

ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" anotācijas. Pieejamas:

tap.mk.gov.lv). Tādējādi Satversmes tiesa gūst apstiprinājumu

tam, ka Ministru kabinets ir nodrošinājis dažādu ieinteresēto

personu līdzdalību un viedokļu uzklausīšanu Noteikumu Nr. 221

53.1 punkta un Noteikumu Nr. 561 68. punkta izstrādes

procesā.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz

likumu.