Par Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64., 91. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 27. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts Edgars Pastars

- norāda, ka Noteikumu Nr. 350 91. punkts nebija atbilstošs

augstāka juridiska spēka tiesību normām, savukārt Noteikumu Nr.

445 27. punkts neatbilst tiesiskās paļāvības principam.

Pārejas noteikumu 55.-59. punkts, kas pieņemts ar 2017. gada

27. jūlija grozījumiem Izglītības likumā, nodrošinot pietiekamu

tiesisko paļāvību un tiesisko skaidrību tiesību normu adresātiem.

Spēku zaudējušais Noteikumu Nr. 350 91. punkts esot bijis

pretrunā ar Izglītības likuma 49.1 pantu un Satversmes

64. pantu, jo regulējis tādus jautājumus, kas ir regulējami ar

likumu, proti, paredzējis Izglītības likuma 49.1 panta

ieviešanas kārtību un termiņus jeb izteikti ierobežojošu pārejas

periodu un tā nosacījumus.

Noteikumu Nr. 445 27. punkts mainot piemaksu aprēķināšanas

kārtību. Tas apstāklis, ka pedagogam ir piešķirta kvalitātes

pakāpe un tai atbilstoša piemaksa, neesot iemesls, kura dēļ

piemaksas apmēru pēc tās piešķiršanas nedrīkstētu mainīt. Tomēr

noslēguma jautājumos vajadzējis skaidri paredzēt to, kad un kādā

kārtībā iepriekš piešķirtās piemaksas tiek pārskatītas, it īpaši

tādēļ, ka laiks starp noteikumu pieņemšanu un stāšanos spēkā

bijis tikai divus mēnešus garš. Tātad pārejas periods bijis

nepietiekami garš, bet tiesību normu sekas attiecībā uz to

adresātiem - neparedzamas. Ministru kabinets gan atzīstot

pedagogu tiesisko paļāvību, taču neesot norādījis sabiedrībai

nozīmīgās intereses, kuras būtu jāaizsargā. Valsts budžeta

iespējas esot vērā ņemams arguments, tomēr bez sīkākiem

skaidrojumiem un plašāka konteksta šis ekonomiskās lejupslīdes

laikā attīstītais koncepts nebūtu piemērojams tik plaši.

Secinājumu

daļa