2. pants

Pieteikuma iesniedzēji - divdesmit viens Saeimas

deputāts (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata,

ka Noteikumu Nr. 350 91. punkts ir izdots ultra vires,

turklāt tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

Satversme) 1. un 91. pantā nostiprinātajiem tiesiskās paļāvības

un tiesiskās vienlīdzības principiem. Savukārt Noteikumu Nr. 445

27. punkts neatbilstot Satversmes 1. pantā nostiprinātajam

tiesiskās paļāvības principam.

Kopš 2016. gada 1. septembra daļai pedagogu ir noteikta

atšķirīga samaksa par kvalitātes pakāpēm, proti, kvalitātes

pakāpēm atbilstošas piemaksas vairs netiek aprēķinātas

proporcionāli tarificētajai amata slodzei, bet gan proporcionāli

tarificēto mācību stundu skaitam.

Noteikumu Nr. 350 91. punkts esot izdots, pārkāpjot Izglītības

likuma 49.1 panta pirmo un trešo daļu, jo tas

atsevišķām pedagogu grupām liedzot Izglītības likuma

49.1 panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības ne

retāk kā reizi piecos gados saņemt pedagoga profesionālās

darbības kvalitātes novērtējumu (turpmāk - kvalitātes

novērtējums), kā arī lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu

Izglītības likuma 49.1 panta trešajā daļā noteiktajā

termiņā. Ar Noteikumu Nr. 350 91. punktu pedagogiem tiekot

liegtas tiesības uz kvalitātes novērtēšanas uzsākšanu, pilnībā

apturēta arī tālākā kvalitātes novērtēšana un attiecīgi arī

kvalitātes pakāpes piešķiršana. Pārejas noteikumu 52. punktam un

Noteikumu Nr. 350 91. punktam esot atšķirīgs regulēšanas

priekšmets. Ar Pārejas noteikumu 52. punkta pieņemšanu neesot

novērsta Noteikumu Nr. 350 91. punkta neatbilstība Izglītības

likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai. Ja

likumdevējs būtu vēlējies apturēt nevis tikai kvalitātes pakāpju

piešķiršanu jau pēc kvalitātes novērtēšanas, bet arī pašu

kvalitātes novērtēšanu 2016./2017. mācību gadā, tam vajadzētu būt

skaidri paredzētam Pārejas noteikumu 52. punkta tekstā. Tādējādi

likumdevējs neesot ierobežojis Izglītības likuma 49.1

panta pirmajā daļā noteiktās un Noteikumos Nr. 350 detalizētās

pedagogu tiesības saņemt kvalitātes novērtējumu.

Likumdevējs neesot devis Ministru kabinetam pilnvarojumu

pieņemt materiāla rakstura tiesību normas, kas nosaka vai

ierobežo pedagogiem Izglītības likumā noteiktās tiesības saņemt

kvalitātes novērtējumu vai termiņu, kādā pedagogiem ir tiesības

saņemt lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu. Izglītības

likuma 14. panta 37. punktā ietvertais likumdevēja pilnvarojums

dodot Ministru kabinetam vien tiesības detalizēt to, kādā veidā

realizējamas Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā un

trešajā daļā noteiktās tiesības. Noteikumu Nr. 350 91. punkts

neparedzot nedz kārtību un kritērijus Izglītības likuma

49.1 panta pirmajā daļā pedagogiem piešķirto tiesību

realizēšanai, nedz dokumentus, ko pedagogs iesniedz viņa

kvalitātes novērtēšanai, nedz pedagoģiskā darba stāžu, kas

nepieciešams attiecīgās kvalitātes pakāpes piešķiršanai, nedz arī

kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta paraugu. Ministru

kabineta izdoto Noteikumu Nr. 350 91. punkts ierobežojot pedagogu

tiesības un būtiski pārsniedzot ar Izglītības likuma 14. panta

37. punktu piešķirto pilnvarojumu. Noteikumu Nr. 350 91. punkts

kā neatbilstošs Satversmes 64. pantam esot atzīstams par spēkā

neesošu no tā pieņemšanas brīža.

Noteikumu Nr. 350 91. punkts pārkāpjot arī tiesiskās paļāvības

principu, jo pedagogiem ar atpakaļvērstu spēku tiekot liegtas

tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tiesības iegūt piemaksu par

veikto darbu, kura aprēķināta atbilstoši iegūtajai kvalitātes

pakāpei. Ministru kabinets neesot paredzējis saudzējošu pārejas

režīmu, un vispār neesot tādu sabiedrības interešu, kuru dēļ

varētu būt attaisnojams pedagogu tiesiskās paļāvības

pārkāpums.

Turklāt Noteikumu Nr. 350 91. punkts neatbilstot arī

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzējs

norāda uz divām pedagogu grupām, kas atrodoties vienādos un

salīdzināmos apstākļos. Pirmajā grupā ietilpstot pedagogi,

kuri:

1) atbilst Izglītības likuma 49.1 panta pirmajā

daļā noteiktajām prasībām, bet kuriem kvalitātes pakāpe vēl nav

piešķirta;

2) pirmreizējo kvalitātes novērtējumu saņēmuši 2012. gadā un

kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas 2017.

gadā;

3) pirmreizējo kvalitātes novērtējumu saņēmuši 2013. gadā un

kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas 2018.

gadā.

Otrajā grupā ietilpstot pedagogi, kuri saņēmuši kvalitātes

novērtējumu un kuru kvalitātes pakāpes apliecības derīguma

termiņš beidzas no 2019. gada. Visiem pedagogiem, vienalga, pie

kuras no abām minētajām grupām viņi pieder, esot tiesības ne

retāk kā reizi piecos gados saņemt kvalitātes novērtējumu, kas

dod tiem tiesības saņemt Izglītības likuma 53. panta

1.1 daļā paredzēto piemaksu par kvalitātes pakāpi.

Atšķirīgā attieksme pret minētajām personu grupām izpaužoties

tādējādi, ka pirmās grupas pedagogiem ar Noteikumu Nr. 350 91.

punkta pieņemšanu, piešķirot tam atpakaļvērstu spēku, esot

liegtas tiesības saņemt gan kvalitātes pakāpi, gan arī par to

paredzēto piemaksu, kas otrās grupas pedagogiem esot pieejamas

pilnā apmērā. Turklāt arī pirmās grupas ietvaros pedagogu tiesību

apjoms esot atšķirīgs atkarībā no laika posma, kurā viņi nevarēs

saņemt kvalitātes pakāpi un attiecīgo piemaksu. Ar Noteikumu Nr.

350 91. punktu radītajai atšķirīgajai attieksmei neesot leģitīma

mērķa. Tomēr Pieteikuma iesniedzējs argumentējis šādas attieksmes

neatbilstību samērīguma principam, ņemot vērā to, ka kvalitātes

novērtēšanas sistēmas pilnveide varētu tikt veikta, lai

aizsargātu citu cilvēku tiesības.

Noteikumu Nr. 445 27. punkts neatbilstot Satversmes 1. pantam,

jo pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Pedagogiem, kuri

ieguvuši kvalitātes pakāpi, esot radusies tiesiskā paļāvība uz

to, ka piemaksa par attiecīgo kvalitātes pakāpi tiks aprēķināta

vienādi - par visu paveikto darbu visa kvalitātes pakāpes

apliecības derīguma termiņa laikā. Proti, 2016. gada 1. septembrī

spēku zaudējušo Noteikumu Nr. 836 28.1 punktā bijis

noteikts, ka pedagogiem, kuriem ir piešķirta 3., 4. un 5.

kvalitātes pakāpe, nosaka piemaksu attiecīgi 31,87 euro,

79,68 euro un 99,60 euro apmērā par vienu pedagoga

darba likmi proporcionāli tarificētajai slodzei. Savukārt,

pieņemot Noteikumu Nr. 445 27. punktu un piešķirot tam tūlītēju

spēku, kā arī neparedzot pārejas noteikumus, esot pārkāpta to

pedagogu tiesiskā paļāvība, kuri ir saņēmuši 3., 4. vai 5.

kvalitātes pakāpi un kuriem laikā, kamēr kvalitātes pakāpes

apliecības derīguma termiņš vēl nebija beidzies, ar Noteikumu Nr.

445 27. punktu noteikta nelabvēlīgāka piemaksas aprēķināšanas

kārtība nekā tā, kas bija noteikta ar Noteikumu Nr. 836

28.1 punktu. Konkrētajā gadījumā neesot ievērots

saprātīgs līdzsvars starp pedagogu tiesiskās paļāvības

aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu.

Tādējādi esot pamats Noteikumu Nr. 445 27. punktu attiecībā uz

pedagogiem, kuri nav izglītības psihologi, skolotāji logopēdi vai

speciālie pedagogi un kuri līdz Noteikumu Nr. 445 spēkā stāšanās

brīdim jau bija ieguvuši 3., 4. vai 5. kvalitātes pakāpi, atzīt

par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.