Par Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64., 91. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 27. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ministru

kabinets - atzīst pieteikumā norādīto, ka Noteikumu Nr. 350

91. punkts pēc sava satura neatbilst Izglītības likuma

49.1 panta pirmajai un trešajai daļai un Satversmes

64. pantam, taču uzskata, ka Noteikumu Nr. 445 27. punkts atbilst

Satversmes 1. pantam.

Pārejas noteikumu 52. punkta regulējums esot apturējis

Izglītības likuma 49.1 panta darbību laika posmā no

2017. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. augustam. Tātad

Noteikumu Nr. 350 darbība faktiski esot apturēta. Tomēr

likumdevējs esot uzdevis Ministru kabinetam izdarīt grozījumus

Noteikumos Nr. 350, lai pilnveidotu kvalitātes novērtēšanas

sistēmu. Esot jāņem vērā Noteikumu Nr. 350 47. punkta regulējums,

atbilstoši kuram kvalitātes novērtēšana, ievērojot

nepārtrauktības principu, risinoties deviņus mēnešus. Tādējādi,

ņemot vērā 2016. gada 23. novembra grozījumus Izglītības likumā,

2016. gada 5. septembrī uzsāktais kvalitātes novērtēšanas process

tiesiski tiktu pārtraukts ar 2017. gada 1. janvāri.

Neesot pamatots pieteikumā paustais viedoklis, ka Pārejas

noteikumu 52. punkts regulē nevis kvalitātes novērtēšanu, bet

kvalitātes pakāpes piešķiršanu. Gan kvalitātes novērtēšana, gan

tai sekojoša lēmuma pieņemšana par kvalitātes pakāpes piešķiršanu

vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi esot tāda vienota

tiesiskā procesa neatņemamas sastāvdaļas, kura noslēgumā tiek

izdots administratīvais akts. Pārejas noteikumu 52. punkta

regulējuma izstrādes mērķis (kvalitātes pakāpju piešķiršanas

sistēmas pilnveide, izstrādājot jaunu minētā jautājuma normatīvo

regulējumu) nepārprotami izrietot arī no anotācijas, kura

pievienota 2016. gada 23. novembra grozījumiem Izglītības likumā

un kurā norādīts, ka kvalitātes novērtēšanas procesa pilnveidei

2015. gadā tika izveidota darba grupa. Jaunā pedagogu atalgojuma

modeļa ieviešanas kontekstā (pieejamā finansējuma ietvaros)

Ministru kabinets 2016. gada 5. jūlija sēdē esot nolēmis uz laiku

līdz 2018. gada 31. augustam apturēt kvalitātes novērtēšanas

procesu un uzdevis ministrijai kvalitātes novērtēšanas sistēmu

pilnveidot, ņemot vērā darba grupas iestrādes un

priekšlikumus.

Noteikumu Nr. 350 91. punkta saturs pēc būtības esot dublēts

ar augstāka juridiska spēka tiesību normā - Pārejas noteikumu 52.

punktā - ietvertu regulējumu. Vajagot ņemt vērā arī to, ka

Pārejas noteikumu 52. punktā noteiktais laika posms, kurā

nepiešķir kvalitātes pakāpes, atšķiroties no Noteikumu Nr. 350

91. punktā noteiktā termiņa (2018. gada 31. augusts), līdz kuram

iesniegtie pedagogu iesniegumi netiek izskatīti. Izskatāmajā

lietā esot pamats lemt par tiesvedības izbeigšanu daļā par

Noteikumu Nr. 350 91. punkta atbilstību Satversmes 1., 64. un 91.

pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un

trešajai daļai, jo apstrīdētā norma nedrīkstot tikt piemērota

tāpēc, ka tajā ietverto jautājumu regulē augstāka juridiska spēka

tiesību norma.

Tiesiskais regulējums attiecībā uz pedagogu darba samaksu

kontekstā ar pedagogam piešķirto kvalitātes pakāpi esot

vairākkārt mainīts, taču šīs izmaiņas normatīvo regulējumu

skārušas tikai attiecībā uz pedagoga darba samaksas apmēra

noteikšanas metodiku un konkrēti to darba samaksas daļu, kuras

apmērs nosakāms atbilstoši kvalitātes pakāpei. Pedagogiem

varējusi rasties tiesiskā paļāvība uz to, ka viņiem līdz

piešķirto kvalitātes pakāpi apliecinošā dokumenta derīguma

termiņa beigām tiks nodrošinātas tiesības saņemt atbilstoši

piešķirtajai kvalitātes pakāpei noteiktu darba samaksu. Taču

atbilstoši šobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, arī

Noteikumos Nr. 836 ietvertajam regulējumam, tai pedagoga darba

samaksas daļai, kuru nosaka atbilstoši piešķirtajai kvalitātes

pakāpei, esot individuāls raksturs, jo tā tiekot aprēķināta,

ņemot vērā pedagoga individuālo darba noslodzi un noteikto darba

algas likmi. Līdz ar to normatīvie akti neparedzot pedagogam

tiesības uz konkrētu atbilstoši piešķirtajai kvalitātes pakāpei

noteiktu darba samaksas daļu, jo tā esot atkarīga no tiesību

normās noteiktajiem apstākļiem.

Ministru kabinetam, sabalansējot valsts budžeta iespējas un to

pedagogu interešu aizsardzību, kuriem ir piešķirta kvalitātes

pakāpe, esot tiesības grozīt nosacījumus attiecībā uz tās

pedagoga darba samaksas daļas apmēru, kura nosakāma atbilstoši

kvalitātes pakāpei. Tādējādi tiekot nodrošināts saprātīgs

līdzsvars starp personu tiesiskās paļāvības aizsardzību un

sabiedrības interešu nodrošināšanu. Ņemot vērā minēto, Noteikumu

Nr. 445 27. punkts esot atzīstams par atbilstošu Satversmes 1.

pantā ietvertajam tiesiskās paļāvības principam.