4. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata, ka Noteikumu

Nr. 350 91. punkts un Noteikumu Nr. 445 27. punkts (turpmāk arī -

apstrīdētās normas) ir izdoti ultra vires.

Likumdevējs ar Izglītības likuma 14. panta 37. punktu esot

pilnvarojis Ministru kabinetu izdot noteikumus, lai nodrošinātu

Izglītības likuma 49.1 pantā garantētās pedagogu

tiesības uz kvalitātes novērtējumu un tam atbilstošu kvalitātes

pakāpi. Noteikumu Nr. 350 91. punkts nepalīdzot īstenot

Izglītības likuma 49.1 pantā garantētās pedagogu

tiesības, turklāt nosakot papildu, proti, Izglītības likumā

neparedzētus ierobežojumus šo tiesību īstenošanai. Līdz ar to

Noteikumu Nr. 350 91. punkts neatbilstot Satversmes 64. pantam,

jo esot izdots ārpus Izglītības likuma 14. panta 37. punktā

Ministru kabinetam piešķirtā pilnvarojuma.

No 2017. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās 2016. gada 23.

novembra grozījumi Izglītības likumā, Noteikumu Nr. 350 91.

punkts vairs nevarot tikt piemērots, jo tajā ietverto jautājumu

regulējot augstāka juridiska spēka tiesību norma - Pārejas

noteikumu 52. punkts. Noteikumu Nr. 350 91. punkts būtībā

pagarinot Pārejas noteikumu 52. punktā noteikto termiņu, līdz

kuram jaunas kvalitātes pakāpes netiek piešķirtas. Pārejas

noteikumu 52. punkts nosakot to, ka līdz dienai, kad stāsies

spēkā atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr. 350, bet ne ilgāk kā

līdz 2017. gada 31. augustam pedagogiem netiek piešķirtas jaunas

kvalitātes pakāpes, nevis to, ka pedagogu iesniegtie iesniegumi

par kvalitātes novērtēšanu netiek izskatīti. Saeima esot

nošķīrusi kvalitātes novērtēšanu no kvalitātes pakāpes

piešķiršanas un apturējusi vienīgi jaunu kvalitātes pakāpju

piešķiršanu.

Ar Pārejas noteikumu 52. punktu netiekot ierobežotas pedagogu

tiesības pieteikties jaunam kvalitātes novērtējumam, bet tikai

tiesības noteiktā laika posmā saņemt jaunu kvalitātes pakāpi.

Likumdevēja griba neesot bijusi tāda, ka kvalitātes novērtēšanas

process būtu jāpārtrauc. Ministru kabinetam vajadzējis nodrošināt

pedagogu tiesības pieteikties uz kādu no trim kvalitātes pakāpēm,

un viņu kvalitātes novērtēšana tiktu uzsākta pēc tam, kad spēkā

stātos grozījumi Noteikumos Nr. 350, ar kuriem līdzšinējai

kvalitātes novērtēšanas sistēmai vajadzēja tikt salāgotai ar

jauno trīs pakāpju sistēmu. Tomēr šādi grozījumi likumdevēja

noteiktajā termiņā neesot izdoti.

Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445 27. punktu, esot

noteicis pedagogiem dažādus kvalitātes piemaksas aprēķināšanas

veidus, iedalot pedagogus grupās pēc ieņemamā amata un

specializācijas. Noteikumu Nr. 445 27. punkts esot izdots saskaņā

ar Izglītības likuma 14. panta 16. punktu tiktāl, ciktāl Ministru

kabinets bija pilnvarots noteikt pedagoga darba samaksas lielumu.

Kvalitātes pakāpes piešķiršanas kontekstā neesot nozīmes ne

attiecīgā pedagoga amatam, ne specializācijai. Turklāt kvalitātes

piemaksas noteikšanā vajagot ievērot proporcionalitātes principu.

Jo augstāka kvalitātes pakāpe pedagogam ir piešķirta, jo lielāka

piemaksa par to viņam būtu jānodrošina. Tas izrietot no

Izglītības likuma 49.1 panta otrās daļas.

Ministru kabinetam, nosakot pedagoga darba samaksas lielumu,

tas ir, īstenojot ar Izglītības likuma 14. panta 16. punktu

piešķirto pilnvarojumu, vajadzējis ņemt vērā Izglītības likuma

53. pantā paredzētos pedagoga darba samaksas noteikšanas

kritērijus (profesionālā kvalifikācija, darba slodze un darba

stāžs) un pedagogam piešķirto kvalitātes pakāpi. Tomēr Ministru

kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 445 27. punktu, papildus šiem

kritērijiem esot paredzējis vēl citu, Izglītības likumā neminētu

kritēriju, proti, pedagogu grupēšanu atkarībā no ieņemamā amata

un specializācijas. Izglītības likums neietverot pilnvarojumu

Ministru kabinetam noteikt atšķirīgus kvalitātes piemaksas

aprēķināšanas veidus atkarībā no pedagoga specializācijas vai

amata, jo likumdevējs neesot Izglītības likumā paredzējis šādu

specifisku iedalījumu.

Ministru kabinets ar Noteikumu Nr. 445 27. punktu esot

noteicis, ka kvalitātes piemaksas piešķiršana pedagogam ir

atkarīga ne vien no piešķirtās kvalitātes pakāpes, bet arī no

specialitātes vai ieņemamā amata, un rezultātā pedagogiem ar

vienādu kvalitātes pakāpi varot būt atšķirīgs piemaksas apmērs.

Tādējādi Ministru kabinets esot pārkāpis Izglītības likuma 14.

panta 16. punktā ietvertā pilnvarojuma robežas.