Par Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumu Nr. 350 "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība" 91. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64., 91. pantam un Izglītības likuma 49.1 panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 27. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata, ka

tiesvedība lietā daļā par Noteikumu Nr. 350 91. punkta atbilstību

augstāka juridiska spēka tiesību normām ir izbeidzama, savukārt

Noteikumu Nr. 445 27. punkts nav pretrunā ar tiesiskās paļāvības

principu.

Saeima esot pārskatījusi normas, kas skar kvalitātes pakāpi

apliecinošo dokumentu derīguma termiņu, un ar Pārejas noteikumu

normām novērsusi iespējamo tiesību aizskārumu. Tas izdarīts,

noteiktai pedagogu grupai pagarinot termiņu, kurā var saņemt

piemaksu par kvalitātes pakāpi, kā arī nosakot pedagogiem

tiesības saņemt piemaksu par kvalitātes pakāpi tādā apmērā, kādā

pedagogs to saņēmis līdz 2017. gada 9. augustam. Tāpat

pedagogiem, kuri iesniegumu kvalitātes novērtēšanai iesnieguši

līdz 2017. gada 9. augustam, tiekot dota iespēja tikt

novērtētiem, ievērojot Izglītības likuma noteikumus, kādi bija

spēkā līdz grozījumu pieņemšanai. Tā kā Noteikumi Nr. 350 ir

zaudējuši spēku, tiesvedība daļā par Noteikumu Nr. 350 91. punkta

atbilstību Satversmes 1., 64., 91. pantam un Izglītības likuma

49.1 panta pirmajai un trešajai daļai esot

izbeidzama.

Jau pirms vairākiem gadiem esot identificētas izglītības

sistēmas organizācijas nepilnības, kā arī noteikts rīcības

virziens, kas paredzot arī noteiktas normatīvo aktu izmaiņas.

Tāpēc tiesiskais regulējums attiecībā uz piemaksu par kvalitātes

pakāpi neesot uzskatāms par pastāvīgu un nemainīgu. Tiesībsargs

nepiekrīt tam, ka pedagogu tiesiskā paļāvība tika pārkāpta,

viņiem nelabvēlīgu tiesisko regulējumu ieviešot ar tūlītēju spēku

un neparedzot pārejas noteikumus. Ja pedagogi pārejas periodā

turpinātu saņemt tādu pašu piemaksu par kvalitātes pakāpi, kāda

viņiem sākotnēji noteikta atbilstoši Noteikumiem Nr. 836, tad

nevienlīdzīgā situācijā atrastos tie pedagogi, kuriem piemaksa

par kvalitātes pakāpi noteikta saskaņā ar Noteikumiem Nr. 445, jo

esot mainījusies ne tikai kārtība, kādā aprēķina piemaksu par

kvalitātes pakāpi, bet arī pedagogu darba alga. Ņemot vērā to, ka

ar pedagogu darba samaksu saistītajos jautājumos ir veiktas

kompleksas izmaiņas, nevarot viennozīmīgi apgalvot, ka Noteikumu

Nr. 445 27. punkts ir pedagogiem nelabvēlīgāks par iepriekš spēkā

bijušo regulējumu.

Izmaiņas, kas ieviestas kārtībā, kādā aprēķināma piemaksa par

kvalitātes pakāpi, nevarot tikt viennozīmīgi definētas kā tiesību

ierobežojums, jo šāda piemaksa pēc sava rakstura esot individuāla

un atkarīga no konkrētajam pedagogam noteikto kontaktstundu

skaita. Turklāt citas tiesību normas attiecībā uz darba samaksu

un piemaksu par kvalitātes pakāpi esot pedagogiem labvēlīgas un

varot tikt uzskatītas par kompensējošām gadījumos, kad jaunā

kārtība, kādā aprēķināma piemaksa par kvalitātes pakāpi, ir

pedagogam nelabvēlīga.