Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai

13. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir

jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu).

Elektroenerģijas tirgus likuma 2. panta 1. un

2. punktā norādīts, ka šā likuma mērķis ir citstarp

nodrošināt to, lai tiktu izveidoti priekšnoteikumi efektīvi

funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai un lai visiem

elektroenerģijas sistēmas lietotājiem, ievērojot normatīvo aktu

prasības, visefektīvākajā iespējamā veidā par pamatotām cenām

tiktu droši un kvalitatīvi piegādāta elektroenerģija.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka enerģijas lietotāju

tiesību uz īpašumu ierobežojuma, proti, pienākuma veikt pēc

noteiktiem kritērijiem aprēķinātu maksājumu enerģijas lietošanas

noteikumu pārkāpuma gadījumā, leģitīmais mērķis ir sabiedrības

labklājības aizsardzība. Šāds ierobežojums ir noteikts

sabiedrības interesēs, lai novērstu energoapgādes sistēmas kā

sabiedriski nozīmīga pakalpojuma sniegšanas priekšnoteikuma

funkcionēšanas traucējumus (sal. sk. Satversmes

tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā

Nr. 2019-10-0103 26. punktu un 2020. gada

28. septembra sprieduma lietā Nr. 2019-37-0103 19. un

27. punktu).

Turklāt Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir

nodrošināt elektroenerģijas sistēmas lietotāja līgumsaistību

izpildi un novērst ar to saistītos sistēmas operatora līguma

pārkāpuma radītos zaudējumus vai - patvaļīga pieslēguma izveides

gadījumā - kompensēt lietotāja prettiesiskās rīcības radītos

zaudējumus sistēmas operatoram un sabiedrībai kopumā.

Elektroenerģijas zudumi, kurus veido arī prettiesiski patērētā

elektroenerģija, tiek attiecināti uz sadales sistēmas operatora

izmaksām, kuras tiek ņemtas vērā, aprēķinot pakalpojuma tarifu,

un attiecīgi ietekmē visu konkrētā sistēmas operatora lietotāju

izmaksas par pakalpojuma saņemšanu (sk. Sabiedrisko

pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2022. gada

28. novembra lēmumu Nr. 1.41 "Elektroenerģijas

sadales sistēmas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas

metodika"). Apstrīdētajā normā paredzētais maksājums,

kas veicams elektroenerģijas lietošanas noteikumu pārkāpuma

gadījumā, nodrošina sistēmas operatoram atlīdzību, kas var tikt

izmantota elektroenerģijas zudumu un citu tam nodarīto zaudējumu

segšanai. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētais maksājums kalpo

arī sistēmas operatora tiesību uz īpašumu aizsardzībai.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības

labklājības un citu personu tiesību aizsardzība.