14. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,
Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie
līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar
izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.
Gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir
patvaļīgi iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā, sistēmas
operators var noteikt zaudējumu apmēru salīdzinoši tuvu faktiski
radītajiem zaudējumiem, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas
sistēmā izmantojamiem mēraparātiem ir raksturīga iespējamība ar
ļoti augstu precizitāti reģistrēt elektroenerģijas patēriņa datus
un piegādes tehnisko parametru svārstības (sk. lietas
materiālu 5. sēj. 93. lp.). Taču gadījumos, kad
elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir pieslēdzies pirmsuzskaites
ķēdēm, patērētās elektroenerģijas daudzuma un energoapgādes
komersanta iespējamo zaudējumu apmēra noteikšana ir objektīvi
apgrūtināta. Proti, ja objektā nav uzstādīts elektroenerģijas
komercuzskaites mēraparāts vai arī ir izveidots pieslēgums
pirmsuzskaites ķēdēm, apejot komercuzskaites mēraparātu, noteikt
konkrētu patērētās elektroenerģijas daudzumu nav iespējams. Tāpat
tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju nav
noslēgts attiecīgs līgums, kas paredzētu plānoto elektroenerģijas
patēriņa apjomu, vai nav noslēgts līgums, kas ļautu konstatēt
līdzšinējo elektroenerģijas lietošanas apjomu un lietošanas
paradumus, nav iespējams izmantot konkrētu metodiku precīzai
faktiski patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai
(sk. lietas materiālu 5. sēj. 66. lp.).
Apstrīdētajā normā noteiktais pienākums elektroenerģijas
lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto
elektroenerģiju sistēmas operatoram atbilstoši tajā pašā normā
paredzētajam pārrēķinam nodrošina sistēmas operatoram atlīdzību
par piegādāto elektroenerģiju gadījumos, kad tās faktiskā
daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Proti, izlietotās
elektroenerģijas daudzums elektroenerģijas sistēmas lietotājam
tiek aprēķināts par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma
maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā
neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Tādējādi tiek
prezumēts pēc konkrētiem kritērijiem nosakāms izlietotās
elektroenerģijas daudzums un sistēmas operators ir atbrīvots no
pienākuma pierādīt tam nodarīto zaudējumu apmēru.
Ievērojot minēto, atzīstams, ka apstrīdētajā normā ietvertais
tiesiskais regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas
nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, kā arī sistēmas
operatora tiesību uz īpašumu aizsardzību, ļaujot operatoram par
piegādāto elektroenerģiju saņemto atlīdzību izmantot
energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma
sniegšanas priekšnoteikuma uzturēšanai, tostarp kvalitātes un
drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi apstrīdētajā normā
paredzētais maksājums ir piemērots līdzeklis sabiedrības
labklājības veicināšanai un citu personu tiesību
aizsardzībai.
Līdz ar to Ministru kabineta
izraudzītais līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā
pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.