Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

Gadījumos, kad elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir

patvaļīgi iejaucies komercuzskaites mēraparāta darbībā, sistēmas

operators var noteikt zaudējumu apmēru salīdzinoši tuvu faktiski

radītajiem zaudējumiem, ņemot vērā to, ka elektroenerģijas

sistēmā izmantojamiem mēraparātiem ir raksturīga iespējamība ar

ļoti augstu precizitāti reģistrēt elektroenerģijas patēriņa datus

un piegādes tehnisko parametru svārstības (sk. lietas

materiālu 5. sēj. 93. lp.). Taču gadījumos, kad

elektroenerģijas sistēmas lietotājs ir pieslēdzies pirmsuzskaites

ķēdēm, patērētās elektroenerģijas daudzuma un energoapgādes

komersanta iespējamo zaudējumu apmēra noteikšana ir objektīvi

apgrūtināta. Proti, ja objektā nav uzstādīts elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāts vai arī ir izveidots pieslēgums

pirmsuzskaites ķēdēm, apejot komercuzskaites mēraparātu, noteikt

konkrētu patērētās elektroenerģijas daudzumu nav iespējams. Tāpat

tad, ja starp pakalpojuma sniedzēju un pakalpojuma saņēmēju nav

noslēgts attiecīgs līgums, kas paredzētu plānoto elektroenerģijas

patēriņa apjomu, vai nav noslēgts līgums, kas ļautu konstatēt

līdzšinējo elektroenerģijas lietošanas apjomu un lietošanas

paradumus, nav iespējams izmantot konkrētu metodiku precīzai

faktiski patērētās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai

(sk. lietas materiālu 5. sēj. 66. lp.).

Apstrīdētajā normā noteiktais pienākums elektroenerģijas

lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā samaksāt par izlietoto

elektroenerģiju sistēmas operatoram atbilstoši tajā pašā normā

paredzētajam pārrēķinam nodrošina sistēmas operatoram atlīdzību

par piegādāto elektroenerģiju gadījumos, kad tās faktiskā

daudzuma noteikšana ir apgrūtināta. Proti, izlietotās

elektroenerģijas daudzums elektroenerģijas sistēmas lietotājam

tiek aprēķināts par laikposmu līdz vienam gadam pēc pievienojuma

maksimālās caurlaides spējas diennakts 24 stundu periodā

neatkarīgi no iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Tādējādi tiek

prezumēts pēc konkrētiem kritērijiem nosakāms izlietotās

elektroenerģijas daudzums un sistēmas operators ir atbrīvots no

pienākuma pierādīt tam nodarīto zaudējumu apmēru.

Ievērojot minēto, atzīstams, ka apstrīdētajā normā ietvertais

tiesiskais regulējums ir vērsts uz energoapgādes sistēmas

nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu funkcionēšanu, kā arī sistēmas

operatora tiesību uz īpašumu aizsardzību, ļaujot operatoram par

piegādāto elektroenerģiju saņemto atlīdzību izmantot

energoapgādes sistēmas kā sabiedriski nozīmīga pakalpojuma

sniegšanas priekšnoteikuma uzturēšanai, tostarp kvalitātes un

drošuma prasību ievērošanai. Tādējādi apstrīdētajā normā

paredzētais maksājums ir piemērots līdzeklis sabiedrības

labklājības veicināšanai un citu personu tiesību

aizsardzībai.

Līdz ar to Ministru kabineta

izraudzītais līdzeklis ir piemērots apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.