Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, - Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 64. un 105. pantam, kā arī

Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai

daļai.

Apstrīdētā norma esot izdota, pamatojoties uz Elektroenerģijas

tirgus likuma 32. panta piektajā daļā ietverto pilnvarojumu,

kas citstarp paredzot Ministru kabineta tiesības noteikt

tirgotāju, sistēmas operatoru, elektroenerģijas ražotāju un

lietotāju tiesības un pienākumus. Tādējādi apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts, pamatojoties

uz likumu. Šā ierobežojuma leģitīmais mērķis esot nodrošināt

personas līgumsaistību izpildi un novērst ar to saistītos

sistēmas operatora līguma pārkāpuma radītos zaudējumus vai -

patvaļīga pieslēguma izveides gadījumā - kompensēt personas

nelikumīgās rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus sistēmas

operatoram.

Apstrīdētajā normā noteiktā pārrēķina metode esot piemērots

līdzeklis pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai,

jo tā esot līdzīga uz līgumattiecībām balstītajai sadales

sistēmas operatora un tā klientu savstarpējo norēķinu kārtībai.

Minētā metode, kas paredz nodarīto zaudējumu aprēķinu balstīt uz

pievienojuma maksimālo caurlaides spēju, esot tikai viena no

zaudējumu aprēķina veikšanā izmantojamām metodēm, kas izmantojama

tikai tajos gadījumos, kad faktisko elektroenerģijas patēriņu

konstatēt nav iespējams. Turklāt ar apstrīdēto normu tiekot

nodrošināts tas, ka elektroenerģijas sistēmas lietotāji norēķinās

par saņemtajiem pakalpojumiem, neaizskarot citu lietotāju

tiesības tos saņemt par pamatotām cenām.

Ministru kabinets papildus norāda, ka apstrīdētā norma nav

salīdzināma ar Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra

spriedumā lietā Nr. 2021-03-03 (turpmāk - lieta

Nr. 2021-03-03) vērtēto apstrīdēto regulējumu. Proti,

elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū iespējamās sadales sistēmas

operatora līgumattiecības, tajā paredzētās pušu sadarbības

saistības un ar tām saistītās finansiālās saistības daudzos

gadījumos varot būt ievērojami atšķirīgas un nevarot tikt tiešā

veidā salīdzinātas.