4. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - uzskata,

ka Ministru kabinets, apstrīdētajā normā nosakot elektroenerģijas

sistēmas lietotāja pienākumu atlīdzināt sadales sistēmas

operatoram zaudējumus, ko lietotājs tam nodarījis ar savu

neatļauto darbību, ir pārkāpis Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektajā daļā ietverto pilnvarojumu.

Ar Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piekto daļu

Ministru kabinets esot pilnvarots noteikt "sistēmas

operatora un lietotāja tiesības un pienākumus elektroenerģijas

piegādē un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem

pakalpojumiem". Tomēr šis pilnvarojums Ministru kabinetam

neļaujot izdot tādas normas par neatļautas darbības rezultātā

radīto zaudējumu aprēķināšanu un atlīdzināšanu, kuras atšķirtos

no vispārējā civiltiesību regulējuma. Apstrīdētā norma neesot

uzskatāma par palīglīdzekli Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektās daļas detalizētākai īstenošanai, bet

faktiski pieļaujot tādu jaunu tiesisko attiecību veidošanos starp

sistēmas operatoru un elektroenerģijas sistēmas lietotāju, kādas

likumdevējs pilnvarojošajā normā neesot paredzējis.

Saeima pievienojas pieteikumā norādītajam, ka uz izskatāmo

lietu būtu attiecināmas lietā Nr. 2021-03-03 paustās

atziņas. Enerģētikas likuma 107. panta septītajā daļā, kura

2023. gada 1. maijā zaudēja spēku un kurā, pēc Ministru

kabineta ieskata, bijis noteikts pilnvarojums lietā

Nr. 2021-03-03 apstrīdēto normu izdošanai, esot bijis

ietverts saturiski līdzīgs formulējums tam, kas ietverts

Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā.

Atbilstoši lietā Nr. 2021-03-03 paustajām atziņām būtu

secināms, ka Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta

piektajā daļā Ministru kabinetam nav dots pilnvarojums regulēt

sadales sistēmas operatora un elektroenerģijas sistēmas lietotāja

tiesības un pienākumus tādējādi, ka sadales sistēmas operatoram

tiktu piešķirtas tiesības pārrēķināt neatļautas darbības

rezultātā patērētās elektroenerģijas apjomu un noteikt par to

atlīdzināmo zaudējumu apmēru.

Tā kā Ministru kabinets neesot ievērojis tam Elektroenerģijas

tirgus likuma 32. panta piektajā daļā piešķirtā pilnvarojuma

robežas, apstrīdētā norma neesot noteikta ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu tiesību normu. Līdz ar to neesot pamata vērtēt, vai

apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums kalpo

leģitīma mērķa sasniegšanai un atbilst samērīguma principam. Ja

Satversmes tiesa tomēr uzskatītu, ka Ministru kabinets, izdodot

apstrīdēto normu, ir rīkojies atbilstoši pilnvarojumam, tad esot

vērtējams tas, vai apstrīdētajā normā paredzētās tiesiskās sekas

ir samērīgas ar elektroenerģijas sistēmas lietotāja izdarītā

pārkāpuma raksturu, vai šajā normā noteiktā maksājuma apmēra

aprēķināšanas metode nepieļauj sadales sistēmas operatora

nepamatotu un netaisnīgu iedzīvošanos uz elektroenerģijas

sistēmas lietotāja rēķina un vai maksājumam nav sodoša rakstura.

Saeima, Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā

daļā piešķirot Ministru kabinetam pilnvarojumu, neesot

vēlējusies, lai tas šo pilnvarojumu īstenotu tādā veidā, kas

acīmredzami nesamērīgi ierobežotu elektroenerģijas sistēmas

lietotājam pamattiesības, kas ietvertas Satversmes

105. pantā.