Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektajai daļai.

No Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā

ietvertajiem vārdiem "noteikt kārtību" izrietot

Ministru kabineta tiesības regulēt šajā normā noteikto jautājumu

procesuālo aspektu. Savukārt minētajā tiesību normā lietotie

vārdi "tiesības un pienākumi" esot vērtējami plašāk un

ietverot arī tiesības izdot materiālās tiesību normas, tostarp

attiecībā uz elektroenerģijas piegādi un lietošanu, kā arī

noteikt kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem

pakalpojumiem.

Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajā daļā

ietvertais pilnvarojums paredzot Ministru kabinetam tiesības

noteikt to, kādas sekas elektroenerģijas sistēmas lietotājam

iestājas gadījumā, kad tas pārkāpis elektroenerģijas lietošanas

noteikumus un nav ievērojis pienākumus, kas tam noteikti

Elektroenerģijas noteikumu 65. punktā. Proti, Ministru

kabinets esot varējis noteikt elektroenerģijas piegādes posmos

iesaistīto personu tiesības un pienākumus un samaksas kārtību,

tai skaitā noteikt tiesiskās sekas, kas izriet no savstarpējo

tiesību un pienākumu neievērošanas elektroenerģijas tirdzniecības

jomā. Līdz ar to Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto normu,

neesot pārsniedzis tam likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma robežas

un ar apstrīdēto normu esot izpildījis likumdevēja noteikto

uzdevumu.

Tieslietu ministrija pievienojas Ministru kabineta atbildes

rakstā paustajiem secinājumiem par apstrīdētās normas atbilstību

Satversmes 105. pantam un papildus norāda, ka tāda paša

pārrēķina piemērošana par elektroenerģijas lietošanu bez

uzskaites vairākos objektos kā gadījumā, ja būtu noslēgts

atbilstošs šāda veida līgums, ir uzskatāma par samērīgu un tai

nav sodoša rakstura. Turklāt apstrīdētā norma tiekot piemērota

gadījumos, kad elektroenerģija tiek lietota pretlikumīgi. Šādos

gadījumos elektroenerģijas sistēmas lietotājam tiekot veikts

nevis "uzrēķins", bet gan atbilstošs pārrēķins, kāds

tas būtu bijis tādā gadījumā, ja elektroenerģija bez uzskaites

tiktu lietota līguma ietvaros.