6. pants

Pieaicinātā persona - Ekonomikas

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektajai daļai.

Papildus atbildes rakstā paustajam Ekonomikas ministrija

norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertajai aprēķina metodei jābūt

samērīgai ar sistēmas operatoram faktiski radītajiem zaudējumiem.

Neesot pieļaujams tas, ka visos gadījumos, kad elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāts ir bojāts ar nolūku samazināt

elektroenerģijas patēriņa rādījuma lielumu vai iegūt iespēju

elektroenerģiju lietot bez maksas, bez izvērtēšanas tiktu

aprēķināta un piedzīta iespējami lielākā summa. Tas būtu pretrunā

ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietverto līdzēju

tiesiskās vienlīdzības principu un, nostādot patērētāju

neizdevīgā situācijā, nonāktu pretrunā arī ar labas ticības

principu. Ar apstrīdēto normu noteiktais tiesību uz īpašumu

ierobežojums esot uzskatāms par samērīgu, jo tas paredzot

aprēķina metodes maksimālo slieksni apmēra un termiņa ziņā.

Turklāt tas ļaujot sistēmas operatoram zaudējumu aprēķinu veikt,

izvērtējot katru pārkāpumu individuāli un pielāgojot aprēķina

metodi attiecīgajai situācijai, lai tādējādi pārrēķins būtu

samērīgs ar pārkāpuma veidu un tā rezultātā radītajiem

zaudējumiem.

Gadījumos, kad tiek konstatēts pārkāpums, īpaši tad, ja

persona ir neatļauti pieslēgusies pirmsuzskaites ķēdēm, patērētās

elektroenerģijas daudzumu faktiski neesot iespējams precīzi

noteikt, jo pieslēgums nav aprīkots ar komercuzskaites

mēraparātu. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā esošajā

civillietā elektroenerģijas sistēmas lietotājs pārkāpumu

izdarījis ar mērķi lietot elektroenerģiju bez maksas, turklāt

neesot zināms, cik ilgi šis pārkāpums turpinājies, un attiecīgais

laikposms varētu būt arī ilgāks par vienu gadu. Tādēļ šajā

gadījumā esot secināms, ka saskaņā ar apstrīdēto normu ir

pamatoti aprēķināts iespējami lielākais nodarīto zaudējumu apmērs

un šī norma ir samērīga.