Par Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" 113. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. un 105. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma 32. panta piektajai daļai

7. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Klimata un enerģētikas

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

64. un 105. pantam, kā arī Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektajai daļai.

No apstrīdētajā normā ietvertā formulējuma "tiesības un

pienākumi" izrietot Ministru kabineta tiesības noteikt

citstarp elektroenerģijas ražošanu, tirdzniecību,

palīgpakalpojumu nodrošināšanu, elektroenerģijas patēriņu un

ražošanas uzskaiti, elektroenerģijas patēriņa slodzi un patērētās

reaktīvās enerģijas patēriņa kontroli, pieslēgumu izveides

kārtību. Tādējādi apgalvojums, ka apstrīdētā norma neatbilst

Satversmes 64. pantam un Elektroenerģijas tirgus likuma

32. panta piektajai daļai, neesot pamatots.

Tāpat neesot pamatots uzskats, ka lietā Nr. 2021-03-03

vērtētās tiesību normas būtu salīdzināmas ar apstrīdēto normu.

Elektroenerģijas un dabasgāzes tirgū iespējamās sadales sistēmas

operatora līgumattiecības, to ietvaros paredzētās pušu sadarbības

saistības un ar tām saistītās finansiālās saistības daudzos

gadījumos varot būt ievērojami atšķirīgas. Zaudējumu aprēķina

metode, kas dabasgāzes tirgū var tikt vērtēta kā nesamērīga un

nepamatota, elektroenerģijas tirgū varot būt pilnīgi

atbilstoša.

Dabasgāzes nozarei un elektroenerģijas nozarei esot raksturīgi

būtiski atšķirīgi enerģijas uzskaites mēraparāti un to darbības

īpatnības. Proti, dabasgāzes sistēmas darbība paredzot to, ka

dabasgāzes patēriņa mēraparāti izvietoti galvenokārt dabasgāzes

lietotāja objektā, savukārt tīklā uzstādīto mēraparātu apjoms

esot ļoti neliels, un tas neļaujot ar kontrolskaitītāju, fizikālu

mērījumu vai aprēķinu palīdzību ar augstu precizitāti noteikt

pretlikumīgi patērētās dabasgāzes daudzumu konkrētā objektā.

Turklāt ticamu priekšstatu par faktisko patēriņu nespējot

nodrošināt arī pieslēguma cauruļvadu tehniskie parametri.

Turpretim elektroenerģijas sistēmai esot raksturīgs ievērojami

plašāks mēraparātu pielietojums, kā arī iespējamība ar ļoti

augstu precizitāti reģistrēt elektroenerģijas patēriņa datus un

piegādes tehnisko parametru svārstības. Turklāt elektroenerģijas

nozarē aprēķiniem ar augstu precizitāti varot tikt izmantoti arī

elektroiekārtu un elektrotehnisko materiālu tehniskie parametri.

Tādējādi elektroenerģijas tīklu operatori varot identificēt tīklā

vērojamos elektroenerģijas zudumus, nelikumīgas elektroenerģijas

lietošanas gadījumus un novērtēt to radītās ekonomiskās izmaksas

ar augstu precizitāti.

Klimata un enerģētikas ministrija pievienojas Ministru

kabineta atbildes rakstā paustajam viedoklim un argumentiem par

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma atbilstību

Satversmes 105. pantam. No Pieteikuma iesniedzējas

izskatīšanā esošās civillietas materiāliem izrietot, ka sistēmas

operatora veiktie aprēķini bijuši elektroenerģijas sistēmas

lietotājam labvēlīgi, pēc sava rakstura nav bijuši sodoši un

zaudējumu aprēķins nav bijis vērsts uz visu iespējamo sistēmas

operatora negūto ieņēmumu piedziņu. Sadales sistēmas operators

esot samērīgi līdzsvarojis savas ekonomiskās intereses ar

pienākumu izvairīties no nepamatotas elektroenerģijas sistēmas

lietotāja tiesību ierobežošanas un atturējies no tādas rīcības,

kurai būtu izteikti sodošs raksturs. Turklāt apstrīdētajā normā

ietvertais regulējums primāri esot attiecināms uz tiem

elektroenerģijas sistēmas lietotājiem, kuri elektroenerģiju lieto

pretlikumīgi. Proti, pieslēgšanās sistēmai tiekot veikta,

neievērojot sistēmas operatora izdotos tehniskos noteikumus, un

tādēļ pastāvot liela varbūtība, ka netiek veiktas darbības, kas

nepieciešamas, lai novērstu nelikumīgā pieslēguma radītos

ugunsdrošības riskus, kā arī trešo personu tiesību

apdraudējumus.