105. punktsparedz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan

paredz gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan

1arī valsts tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma

2izmantošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20.

3maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu).

4Satversmes 105. pants nosaka visaptverošu mantiska rakstura

5tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" saprotamas

6visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var

7izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas

8gribas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 27.

9oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 7. punktu un 2011. gada 3.

10novembra sprieduma lietā Nr. 2011-05-01 15.2. punktu).

11Par īpašumu var tikt uzskatīti tādi prasījumi, kuru izpildi

12varētu pieprasīt, ja pastāvētu skaidrs tiesisks pamats. Arī

13nākotnes ienākumi uzskatāmi par īpašumu tad, ja tie jau ir

14nopelnīti vai pastāv prasība, kuru var apmierināt (sk.

15Satversmes tiesas 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr.

162010-12-03 7. punktu un 2011. gada 3. novembra sprieduma lietā

17Nr. 2011-05-01 15.2. punktu). Turklāt prasījumam ir jābūt

18tādam, ko var uzskatīt par tiesisku. Īpašuma tiesības ietver arī

19līgumu tiesības ar ekonomisku vērtību (sk. Satversmes tiesas

202010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

212009-100-03 8.2. punktu). Tiesības saņemt līgumā paredzētos

22maksājumus ir uzskatāmas par īpašuma tiesību objektu Satversmes

23105. panta izpratnē (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 3.

24jūlija sprieduma lietā Nr. 2014-12-01 14.1. punktu).

2518.3. Atbilstoši Satversmes vienotības principam

26Satversmes tiesai, lai gan izskatāmā lieta ir ierosināta par

27apstrīdētās normas neatbilstību Satversmes 105. pantam, jāņem

28vērā arī vispārējie tiesību principi un citās Satversmes normās

29ietvertās tiesības. Izskatāmās lietas sakarā būtiska nozīme ir

30Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam no demokrātiskas

31tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajam tiesiskās paļāvības

32principam.

33Tiesiskās paļāvības princips aizsargā personas reiz iegūtās

34tiesības, proti, persona var paļauties uz to, ka tiesības, kas

35iegūtas saskaņā ar spēkā esošu tiesību aktu, noteiktā laika

36periodā tiks saglabātas un reāli īstenotas (sk. Satversmes

37tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā Nr. 2016-07-01 16.2.

38punktu). Tomēr šis princips valstij neliedz tiesiskā veidā

39grozīt pastāvošo regulējumu. Šādā gadījumā ir jāņem vērā tās

40tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt

41radusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai

42valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru

43starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas

44labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.

45gada 6. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-25-01 4. punktu un

462015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

472014‑35‑03 11. punktu).

4818.4. Latvijai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ir

49pienākums pildīt saistības, kas tai izriet no līguma par

50pievienošanos Eiropas Savienībai. Proti, līdz ar līguma par

51Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai ratifikāciju Eiropas

52Savienības tiesības ir kļuvušas par neatņemamu Latvijas tiesību

53sastāvdaļu. Saskaņā ar šo līgumu Latvijai ir saistoši arī Eiropas

54Savienības institūciju pieņemtie normatīvie akti. Eiropas

55Savienības Tiesas judikatūrā nostiprinātā šo aktu interpretācija

56ir saistoša, piemērojot nacionālos normatīvos aktus, lai novērstu

57iespējamās pretrunas starp Latvijas un Eiropas Savienības tiesību

58normām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma

59lietā Nr. 2007-11-03 24.2. punktu un 2018. gada 11. aprīļa

60sprieduma lietā Nr. 2017‑12‑01 13. punktu).

61Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir atzīts, ka tad, kad

62dalībvalstis nosaka pasākumus Eiropas Savienības tiesību

63īstenošanai, tām jāievēro vispārējie šo tiesību principi, tostarp

64tiesiskās paļāvības princips (sk. Eiropas Savienības Tiesas

652006. gada 14. septembra sprieduma apvienotajās lietās C‑181/04

66līdz C-183/04 "Elmeka", ECLI:EU:C:2006:563, 31.

67punktu). Tiesības atsaukties uz šo principu ir ikvienam

68tiesību subjektam, kuram kāda valsts iestāde radījusi pamatotas

69cerības, kas balstītas uz konkrētiem solījumiem. Tādā gadījumā

70jāpārbauda, vai attiecīgās iestādes rīcība ir radījusi tiesību

71subjektam pamatotu paļāvību un vai šī paļāvība ir atzīstama par

72tiesisku (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 9. jūlija

73sprieduma lietā C‑183/14 "Salomie and Oltean",

74ECLI:EU:C:2015:454, 44. un 45. punktu).

7518.5. Noskaidrojot Satversmē ietverto cilvēktiesību

76normu saturu, ir jāievēro Latvijas starptautiskās saistības

77cilvēktiesību jomā. Satversmes 105. pants ir konkretizējams un

78piemērojams kopsakarā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

79aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) Pirmā protokola

801. pantu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 26.

81aprīļa sprieduma lietā Nr. 2006-38-03 10. punktu un 2012. gada 7.

82jūnija sprieduma lietā Nr. 2011-19-01 9.1. punktu). Tādējādi

83attiecībā uz Satversmes 105. panta saturu Satversmes tiesa ņem

84vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru Konvencijas Pirmā

85protokola 1. panta piemērošanā.

86Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka tiesiskās

87paļāvības principam var būt nozīme, konstatējot, vai konkrētajā

88gadījumā pastāv tādas tiesības, kuru aizsardzība paredzēta

89Konvencijas Pirmā protokola 1. pantā (sk., piemēram, Eiropas

90Cilvēktiesību tiesas 1995. gada 20. novembra sprieduma lietā

91"Pressos Compania Naviera S.A. and Others v. Belgium",

92pieteikums Nr. 17849/91, 31. punktu). "Īpašums" var

93būt vai nu "eksistējošs īpašums", vai līdzekļi,

94ieskaitot prasījumus, attiecībā uz kuriem pieteicējs var pamatot,

95ka tam ir vismaz tiesiska paļāvība uz efektīvu īpašuma tiesību

96iegūšanu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2009. gada 22.

97janvāra sprieduma lietā "Bulves AD v. Bulgaria",

98pieteikums Nr. 3991/03, 57. punktu).

99Tādējādi tiesiskās paļāvības principam var būt nozīme, nosakot

100arī to, vai apstrīdētā norma skar tādas tiesības, kas uzskatāmas

101par īpašuma tiesību objektu Satversmes 105. panta izpratnē. Šā

102panta tvērumā ietilpst arī tādas mantiska rakstura tiesības, uz

103kurām personai ir radusies tiesiskā paļāvība.

10419. Lai izvērtētu apstrīdētās normas atbilstību

105Satversmes 105. pantā ietvertajām pamattiesībām, proti, tiesībām

106uz īpašumu, visupirms nepieciešams noskaidrot, kas izskatāmajā

107lietā uzskatāms par īpašuma tiesību objektu un vai apstrīdētā

108norma šādas tiesības ierobežo.

10919.1. Lauku attīstības plāns līdz apstrīdētās normas

110spēkā stāšanās brīdim paredzēja, ka gadījumā, ja atbalsta

111saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums par

112priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par

113atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar

114nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma tiesības.

115Atbilstoši Lauku attīstības plāna 9.3. nodaļā noteiktajam

116Pasākuma juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1257/1999 IV sadaļa

117(10.-12. pants) un Regulas Nr. 817/2004 4. nodaļa

118(7.-10. pants). Satversmes tiesai izskatāmajā lietā ir

119jāvērtē Pasākuma ietvaros saņemtā atbalsta mantošanas juridiskā

120daba, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos ietverto

121tiesisko regulējumu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

122Eiropas Savienības Tiesas Spriedumā ir secināts, ka Regulas

123Nr. 1257/1999 10.-12. pants liedz dalībvalstīm veikt pasākumus,

124kas ļautu mantot tādu priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu kā

125izskatāmajā lietā aplūkotais. No minētajiem Regulas Nr. 1257/1999

126pantiem, tos vērtējot Pasākuma mērķu kontekstā, izriet, ka lauku

127saimniecības atdevējam piešķiramais atbalsts ir pakļauts

128nosacījumiem, kuri raksturo stingri personisku saikni ar pašu

129lauku saimniecības atdevēju, un ka līdz ar to šie panti ir

130jāsaprot tādējādi, ka tie neļauj dalībvalstīm paredzēt minētā

131atbalsta mantošanu (sk. Eiropas Savienības Tiesas

132Sprieduma 39. punktu). Galvenais šā atbalsta mērķis ir

133ekonomisks stimuls gados vecākiem lauksaimniekiem agrāk pārtraukt

134savu darbību (apstākļos, kādos viņi parasti to nedarītu), nevis

135lauku saimniecības atdevēja ienākuma papildināšana. Līdz ar to

136priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsts, ņemot vērā tā personisko

137raksturu, lauku saimniecības atdevēja nāves gadījumā nevar tikt

138nodots viņa mantiniekiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas

139Sprieduma 45. punktu).

140Tomēr Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Regulas Nr.

1411257/1999 10.-12. pantu nevar uzskatīt par tādām Eiropas

142Savienības tiesību normām, kas ir pietiekami skaidras, lai

143personas būtu varējušas saprast, ka dalībvalstīm ir aizliegts

144paredzēt priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošanu.

145Rīkojoties saskaņā ar Regulas Nr. 1257/1999 44. panta 2. punktu,

146Eiropas Komisija 2004. gada 30. jūlijā apstiprināja Lauku

147attīstības plānu, kurā bija paredzēts, ka priekšlaicīgās

148pensionēšanās atbalsts ir mantojams (sk. Eiropas

149Savienības Tiesas Sprieduma 55. un 56. punktu).

150Priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta saņēmēju mantinieki

151savas mantojuma tiesības pamatojuši ar dalībvalsts normatīvo

152regulējumu, kura saturu apstiprināja Eiropas Komisija un no kura

153neizrietēja acīmredzamas pretrunas ar Regulas Nr. 1257/1999

15410.-12. pantu. Arī līgumos par priekšlaicīgās pensionēšanās

155atbalsta piešķiršanu, kas noslēgti starp Lauku atbalsta dienestu

156un lauksaimniekiem, kuri atdevuši savu saimniecību apmaiņā pret

157priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu, tika paredzētas tiesības

158šo atbalstu mantot. Šajos apstākļos Eiropas Savienības Tiesa

159secinājusi, ka paļāvība, kas šiem mantiniekiem pamatoti varēja

160rasties attiecībā uz viņu mantojuma tiesību likumīgumu, ir

161atzīstama par tiesisku (sk. Eiropas Savienības Tiesas

162Sprieduma 64. un 65. punktu). Savukārt Eiropas Komisijas

163Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmē

164pieņemtie secinājumi par to, ka minētais atbalsts nav mantojams,

165bija adresēti tikai dalībvalstīm un to rezultātā nav izdarīti

166grozījumi tiesiskajā regulējumā, kas paredzēja priekšlaicīgās

167pensionēšanās atbalsta mantošanas iespēju, līdz tam brīdim, kad

168tika pieņemta apstrīdētā norma (sk. Eiropas Savienības

169Tiesas Sprieduma 70. punktu).

17019.2. Satversmes 105. panta tvērumā ietilpst tiesības

171uz normatīvajā aktā noteiktu valsts tiešo atbalstu konkrētas

172naudas summas veidā, ja ir izpildītas noteiktas normatīvo aktu

173prasības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 27.

174oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-12-03 8.-10. punktu).

175Saimniecības atdevēja tiesības saņemt maksājumus Pasākuma

176ietvaros atbilstoši Noteikumu Nr. 1002 un Regulas Nr. 1257/1999

177normām, kā arī ar Lauku atbalsta dienestu noslēgtajiem līgumiem

178ir uzskatāmas par īpašuma tiesību objektu. Lauku attīstības plāna

17912.3.2. apakšnodaļas sadaļas "Priekšlaicīgā

180pensionēšanās" "a" apakšpunkts tiešā veidā

181noteica, ka šīs tiesības ir mantojamas.

182Ievērojot šā sprieduma iepriekšējā punktā minēto, Lauku

183attīstības plāna 12.3.2. apakšnodaļas sadaļas "Priekšlaicīgā

184pensionēšanās" "a" apakšpunkta noteikums "Ja

185atbalsta saņēmējs mirst periodā, kurā ir spēkā noslēgtais līgums

186par priekšlaicīgās pensijas saņemšanu, viņa ikmēneša pensiju par

187atlikušo periodu turpina izmaksāt personai, kurai saskaņā ar

188nacionālajiem tiesību aktiem ir apstiprinātas mantojuma

189tiesības" tika pienācīgā kārtībā saskaņots ar Eiropas

190Komisiju un tādējādi saimniecības atdevēju mantiniekiem radās

191tiesiskā paļāvība uz to, ka tiesības saņemt maksājumus Pasākuma

192ietvaros ir mantojamas.

193Savukārt tas, ka ar Lauku atbalsta dienestu tika noslēgti

194līgumi par priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta piešķiršanu,

195varēja tikai pastiprināt gan šos līgumus parakstījušo

196lauksaimnieku, gan viņu mantinieku paļāvību uz to, ka Noteikumos

197Nr. 1002 paredzētā atbalsta mantošana ir likumīga (sk.

198Eiropas Savienības Tiesas Sprieduma 59. punktu). Lietas

199materiālos ir mantojuma apliecība, kurā kā pieņemtā mantojuma

200sastāvdaļa norādīts arī priekšlaicīgās pensijas kapitāls -

201noteikta naudas summa (sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.

202lp.). No lietas materiāliem izriet arī tas, ka saimniecības

203atdevējam Pasākuma ietvaros piešķirto atbalstu turpināja izmaksāt

204viņa mantiniekiem (sk. lietas materiālu 1. sēj. 21.

205lp.).

206Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa secina, ka, slēdzot līgumu

207par atbalsta piešķiršanu Pasākuma ietvaros, personas (gan

208saimniecības atdevējs, gan arī viņa mantinieki) varēja paļauties

209uz Pasākuma ietvaros piešķirto maksājumu pāreju saimniecības

210atdevēja mantiniekiem. Tādējādi konkrētajos apstākļos arī

211saimniecības atdevēja mantinieku tiesības pēc viņa nāves saņemt

212priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta maksājumus Pasākuma

213ietvaros ir uzskatāmas par īpašuma tiesību objektu. Pieņemot

214apstrīdēto normu, Ministru kabinets iepriekš minētās tiesības ir

215ierobežojis, liedzot saimniecības atdevēja mantiniekiem turpmāk

216saņemt atbalsta maksājumus Pasākuma ietvaros. Līdz ar to

217apstrīdētā norma ierobežo tādas saimniecību atdevēju mantinieku

218tiesības, kuras ietilpst pamattiesību uz īpašumu tvērumā.

219Tātad apstrīdētā norma ierobežo

220personām Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.

22120. Tiesības uz īpašumu nav absolūtas. Satversmes 105.

222panta trešais teikums paredz, ka tās var ierobežot, bet vienīgi

223saskaņā ar likumu.

224Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vārds "likums"

225nav interpretējams gramatiski un aptver ne tikai Saeimas

226pieņemtus likumus to formālajā nozīmē, bet arī citus ārējos

227normatīvos aktus, ja vien tie:

2281) izdoti, pamatojoties uz likumu un ievērojot normatīvajos

229aktos paredzēto kārtību;

2302) ir publicēti un publiski pieejami atbilstoši normatīvo

231tiesību aktu prasībām;

2323) ir pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast

233no tiem izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to

234piemērošanas sekas, kā arī šie normatīvie akti nodrošina

235aizsardzību pret to patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes

236tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā Nr. 2002-01-03

237secinājumu daļu un 2015. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr.

2382015-07-03 14. punktu).

239Tiesību normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību

240normas spēkā esības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas

2412005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4.

242punktu un 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01

24323. punktu). Apstrīdētā norma pieņemta 2015. gada 14. aprīlī,

244atsaucoties uz Lauku attīstības likuma 5. panta septīto daļu, kas

245pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā tiek

246administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts

247lauksaimniecībai, un kārtību, kādā tiek administrēts un

248uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku un

249zivsaimniecības attīstībai (sk. Ministru kabineta 2015. gada

25014. aprīļa sēdes protokola Nr. 20 41. punktu). Apstrīdētā

251norma publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas

252Vēstnesis" 2015. gada 16. aprīlī [sk.: Latvijas

253Vēstnesis, 2015. gada 16. aprīlis, Nr. 74 (5392)] un

254stājusies spēkā 2015. gada 30. aprīlī.

255Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas ir vienisprātis un

256arī lietā nav materiālu, kas radītu šaubas par to, ka apstrīdētā

257norma ir pieņemta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, publicēta

258un publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

259Apstrīdētā norma ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona

260varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

261paredzēt tās piemērošanas sekas. Savukārt tas, vai apstrīdētajā

262normā ietvertais pamattiesību ierobežojums pēc būtības ir

263pieļaujams, jāizvērtē, noskaidrojot, vai šim ierobežojumam ir

264leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips.

265Līdz ar to apstrīdētajā normā

266ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.

26721. Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

268apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

269ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

270labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

271decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

27221.1. Ja ir noteikts tiesību ierobežojums, tad

273pienākums uzrādīt un pamatot šāda ierobežojuma leģitīmo mērķi

274Satversmes tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi

275apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā - Ministru kabinetam

276(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 1. novembra

277sprieduma lietā Nr. 2012-06-01 12. punktu un 2014. gada 11.

278decembra sprieduma lietā Nr. 2014‑05‑01 18. punktu). Ministru

279kabinets norāda, ka apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir

280novērst Noteikumu Nr. 1002 neatbilstību Regulas Nr. 1257/99

281normām, kā arī ievērot Eiropas Savienības un Latvijas finanšu

282līdzekļu lietderīgas un efektīvas izlietošanas principu (sk.

283Ministru kabineta atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 83.

284lp.). Atbildes rakstā uzsvērts arī citu lauksaimniecības

285nozarē strādājošo finansiālais ieguvums no pieteikšanās atbalstam

286citu pasākumu ietvaros (sk. Ministru kabineta atbildes rakstu

287lietas materiālu 1. sēj 84. lp.).

288Savukārt apstrīdētās normas projekta anotācijā minēts, ka,

289ieviešot Pasākumu, praksē citstarp veidojušās tādas situācijas,

290ka atbalsta saņēmējs ir atdāvinājis saimniecību saviem

291mantiniekiem un pēc viņa nāves saimniecības pārņēmēji Pasākuma

292ietvaros saņēma arī mantoto atbalstu vai tā daļu. Šādos gadījumos

293atbalsts neesot izlietots lietderīgi un neesot sasniegts Pasākuma

294mērķis - veicināt lauku saimniecību pārņemšanu un attīstību,

295nomainot un uzlabojot to menedžmentu un iesaistot tajās jaunus un

296ekonomiski aktīvus cilvēkus.

29721.2. Kaut arī Eiropas Komisija 2004. gada 30. jūnijā

298ir atzinusi Pasākuma ietvaros piešķirtā atbalsta mantošanu par

299atbilstošu Regulai Nr. 1257/1999, tomēr Eiropas Komisijas Lauku

300attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra sanāksmē tika

301secināts, ka Lauksaimniecības garantiju fonda finansējums nav

302attiecināms uz priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsta mantošanu

303(sk. protokola 10. punktu lietas materiālu 1. sēj. 94.

304lp.). Arī Eiropas Savienības Tiesa uz izskatāmajā lietā

305uzdoto pirmo prejudiciālo jautājumu ir atbildējusi, ka Regulas

306Nr. 1257/1999 10.-12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie

307liedz dalībvalstīm, īstenojot šos pantus, veikt pasākumus, kas

308ļautu mantot Pasākuma ietvaros piešķirto atbalstu.

309Būtiska demokrātiskas tiesiskas valsts principa sastāvdaļa ir

310tiesiskās sistēmas vienotība. Proti, valstī ir jāpastāv

311savstarpēji saskaņotām tiesību normām, kas harmoniski darbojas

312vienotas tiesību sistēmas ietvaros. Tas vienlīdz attiecas arī uz

313Latvijas - Eiropas Savienības dalībvalsts - tiesību normu

314atbilstību Eiropas Savienības tiesībām, kas ir Latvijas tiesību

315sastāvdaļa.

316Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka Eiropas Savienības

317tiesību normas ir savietojamas tikai ar tādu nacionālo tiesību

318sistēmu, kura atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts prasībām

319(sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā Nr.

3202002-18-01 secinājumu daļas 6. punktu). Eiropas Savienības

321Tiesa izskatāmajā lietā ir atzinusi, ka dalībvalstij, īstenojot

322Eiropas Savienības tiesības, ir rīcības brīvība lemt par

323grozījumiem savā tiesiskajā regulējumā, atbilstoši kuram personas

324var mantot priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu (sk. Eiropas

325Savienības Tiesas Sprieduma 66. punktu).

326Demokrātiskas tiesiskas valsts princips nosaka valstij

327pienākumu nodrošināt, lai priekšlaicīgās pensionēšanās atbalsts

328tiktu izmaksāts tiesiskā, Eiropas Savienības tiesību normām

329atbilstošā veidā. Apstrīdētajā normā paredzētais pamattiesību

330ierobežojums ir noteikts ar mērķi novērst Noteikumu Nr. 1002

331neatbilstību Regulas Nr. 1257/99 normām. Tādējādi apstrīdētajā

332normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

333demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzība.

33421.3. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka ar mērķi

335aizsargāt sabiedrības labklājību var saprast arī nepieciešamību

336valsts rīcībā esošos finanšu līdzekļus izmantot pēc iespējas

337lietderīgāk un saprātīgāk (sk. Satversmes tiesas 2012. gada 3.

338maija sprieduma lietā Nr. 2011-14-03 17.4. punktu).

339Ekonomiski nelietderīgās prakses turpināšana - atbalsta izmaksa

340saimniecības atdevēju mantiniekiem - var nelabvēlīgi ietekmēt

341citus lauksaimniekus, samazinot tiem paredzētos atbalsta

342maksājumus (sk. Ministru kabineta atbildes rakstu lietas

343materiālu 1. sēj. 83. lp. un tiesībsarga viedokli lietas

344materiālu 1. sēj. 134. lp.). Tātad, ņemot vērā minēto, par

345apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

346mērķi ir atzīstama arī visas sabiedrības, tostarp citu

347lauksaimnieku, labklājības aizsardzība, novēršot Noteikumu Nr.

3481002 pretrunas ar Regulas Nr. 1257/99 normām, kā arī nelietderīgu

349Eiropas Savienības un Latvijas Republikas finanšu līdzekļu

350izmantošanu.

351Līdz ar to apstrīdētajā normā

352ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi -

353Satversmes 116. pantā noteiktā demokrātiskās valsts iekārtas

354aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība.

35522. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka, konstatējot

356pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, nepieciešams izvērtēt

357šā ierobežojuma atbilstību samērīguma principam un tādējādi

358noskaidrot:

3591) vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā

360mērķa sasniegšanai, tas ir, vai ar apstrīdēto normu var sasniegt

361ierobežojuma leģitīmo mērķi;

3622) vai šāda rīcība ir nepieciešama, tas ir, vai mērķi nevar

363sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk ierobežojošiem

364līdzekļiem;

3653) vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša, tas ir, vai labums,

366ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto

367kaitējumu.

368Ja tiek atzīts, ka tiesību normā noteiktais ierobežojums

369neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tad ierobežojums

370neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesisks (sk.,

371piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā

372Nr. 2006-42-01 11. punktu un 2011. gada 18. marta sprieduma lietā

373Nr. 2010-50-03 12. punktu).

37423. Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

375piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda,

376vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

377Tādējādi Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai, pārtraucot

378maksājumus Pasākuma ietvaros personām, kuras attiecīgo atbalstu

379saņem mantojumā, var novērst Noteikumu Nr. 1002 pretrunas ar

380Regulas Nr. 1257/99 nosacījumiem, kā arī Eiropas Savienības un

381valsts līdzekļu nelietderīgu izlietošanu.

38223.1. Pieņemot apstrīdēto normu, ir ievēroti Eiropas

383Komisijas Lauku attīstības komitejas 2011. gada 19. oktobra

384sanāksmes secinājumi. Apstrīdētā norma ir saskanīga ar Eiropas

385Savienības Tiesas Spriedumā ietverto atzinumu, ka Regulas Nr.

3861257/1999 10.-12. pants liedz dalībvalstīm veikt pasākumus, kas

387ļautu mantot priekšlaicīgās pensionēšanās atbalstu. Tādējādi ar

388apstrīdētajā normā ietverto pamattiesību ierobežojumu tiek

389sasniegts mērķis aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, jo pēc

390apstrīdētās normas spēkā stāšanās priekšlaicīgās pensionēšanās

391atbalsts tiek izmaksāts Eiropas Savienības tiesību normām

392atbilstošā veidā.

39323.2. No lietas materiāliem izriet, ka Pasākums nav

394bijis pietiekami efektīvs un nav ievērojami veicinājis tā mērķu

395sasniegšanu (sk. Valsts kontroles viedokli lietas materiālu

396121. lp.). Apstrīdētā norma novērš Eiropas Savienības un

397valsts finanšu līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un dod iespēju

398ietaupīt gandrīz divus miljonus euro, tas ir, summu, kas

399pārsniedz līdz šim saimniecības atdevēju mantiniekiem jau

400izmaksāto summu (sk. Ministru kabineta atbildes rakstu lietas

401materiālu 1. sēj. 80. lp.). Konkrētajā gadījumā Ministru

402kabineta izraudzītie līdzekļi ir pamatoti ar objektīviem un

403racionāliem apsvērumiem. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais

404pamattiesību ierobežojums sekmē arī sabiedrības labklājību, jo

405pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās ietaupītos līdzekļus var

406izmantot arī citiem atbalsta pasākumiem.

407Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta

408izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu

409sasniegšanai.

41024. Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

411nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa

412pārbauda, vai leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem,

413indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu

414tikpat iedarbīgi.

415Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi,

416Satversmes tiesa uzsver, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis

417jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt

418leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes

419tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106

420secinājumu daļas 19. punktu un 2014. gada 28. novembra sprieduma

421lietā Nr. 2014-09-01 20.2. punktu). Satversmes tiesa nevar

422aizstāt normatīvā akta izdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli

423par racionālāko tiesisko regulējumu (sk., piemēram, Satversmes

424tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 20.

425punktu).

426Valstij ir tiesības noteikt savu lauksaimniecības politiku,

427citstarp izvēloties arī prioritāri atbalstāmās programmas un

428līdzsvarojot dažādiem lauksaimniekiem piešķiramo atbalstu. Valsts

429nav tiesīga turpināt lauksaimnieku mantinieku atbalstīšanu uz

430Regulas Nr. 1257/1999 10.-12. pantam neatbilstošas tiesību normas

431pamata. Eiropas Savienības fondu un Latvijas Republikas līdzekļu

432izmantošana citu lauksaimniecības nozarē strādājošo atbalstam

433tādā apmērā, kāds līdz 2021. gadam netiks izmaksāts saimniecības

434atdevēju mantiniekiem, nav iespējama citādā veidā kā vien

435pieņemot apstrīdēto normu.

436Ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas Spriedumā sniegto atbildi

437uz Satversmes tiesas uzdoto pirmo prejudiciālo jautājumu, proti,

438to, ka Regulas Nr. 1257/1999 10.-12. pants liedz dalībvalstīm

439veikt pasākumus, kas ļautu mantot atbalstu Pasākuma ietvaros,

440attiecīgās Noteikumu Nr. 1002 normas turpmākās pretrunas ar

441Regulas Nr. 1257/99 10.-12. pantu varēja novērst vienīgi izdodot

442apstrīdēto normu. Tāpēc Satversmes tiesa piekrīt Ministru

443kabineta norādījumam, ka konkrētajā gadījumā leģitīmo mērķu

444sasniegšanai nebija iespējams izvēlēties citus līdzekļus, bet

445varēja vien pārtraukt atbalsta izmaksu tā saņēmēja

446mantiniekiem.

447Tādējādi nav saudzējošāku līdzekļu,

448ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma

449leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā kvalitātē.

45025. Izvērtējot apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību

451ierobežojuma atbilstību leģitīmajiem mērķiem, jāpārliecinās par

452to, vai nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību

453ierobežojuma rezultātā, nav lielākas par labumu, ko no šā

454ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā.

45525.1. Saimniecības atdevēja mantinieki ir personas,

456kuras nav līguma par atbalsta piešķiršanu Pasākuma ietvaros

457puses. Uz to vērsusi uzmanību arī Eiropas Savienības Tiesa

458(sk. Eiropas Savienības Tiesas Sprieduma 64.

459punktu). Turpretim saimniecības atdevējam un pārņēmējam, kuri

460ir minētā līguma puses, normatīvie akti izvirza virkni

461prasību.

462Tā saskaņā ar Regulas Nr. 1257/99 11. panta 1. punktu persona,

463kas nodod saimniecību citai personai: noteikti pārtrauc jebkādu

464komerciālu lauksaimniecisko darbību, taču var turpināt

465nodarboties ar nekomerciālo lauksaimniecību un paturēt lietošanā

466ēkas; nav jaunāka par 55 gadiem, bet brīdī, kad saimniecība tiek

467nodota citai personai, vēl nav sasniegusi parasto pensijas

468vecumu; pirms saimniecības nodošanas citai personai ir desmit

469gadus nodarbojusies ar lauksaimniecību. Nosacījumus atbalsta

470piešķiršanai Pasākuma ietvaros saimniecības atdevējam paredz arī

471Lauku attīstības plāns. Ja saimniecības atdevējs atbilst Lauku

472attīstības plānā noteiktajiem kritērijiem, viņš var saņemt

473ikmēneša pensiju 15 gadus no lēmuma - apstiprinājuma brīža -, bet

474ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecuma sasniegšanai.

475Savukārt saimniecības pārņēmējs atbilstoši Regulas Nr. 1257/99

47611. panta 2. punktam nomaina lauku saimniecības vadītāju vai arī

477pārņem visu atbrīvoto zemi vai daļu no tās. Pārņēmējam

478saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja ir jāuzlabo noteiktā laika

479posmā un atbilstoši konkrētiem nosacījumiem, jo īpaši ņemot vērā

480pārņēmēja profesionālās iemaņas un kompetenci, zemes platību un

481darba apjomu vai ienākumus, reģionu un ražošanas veidu. Konkrētus

482kritērijus saimniecības pārņēmējam nosaka arī Lauku attīstības

483plāns.

484No minētā izriet, ka atbalsts Pasākuma ietvaros tiek piešķirts

485lauku saimniecības atdevējam par priekšlaicīgu aiziešanu pensijā

486un viņa personisko izšķiršanos pilnībā pārtraukt saimniecisko

487darbību atbilstoši nosacījumiem, kas ir cieši saistīti ar pašu

488lauksaimnieku, nevis kādām citām personām. Galvenais šā atbalsta

489mērķis nav saimniecības atdevēja ienākuma papildināšana. Uz to

490norādījusi arī Eiropas Savienības Tiesa (sal. ar

491Eiropas Savienības Tiesas Sprieduma 45. punktu). Savukārt

492personas, kuru pamattiesības ierobežo apstrīdētā norma, proti,

493saimniecības atdevēja mantinieki, nav bijušas saistītas ar

494norādītajiem normatīvajos aktos paredzētajiem kritērijiem, nedz

495arī pierādījušas savu atbilstību kādām šo normatīvo aktu

496prasībām.

497Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa nepiekrīt Pieteikuma

498iesniedzējas norādītajam, ka atbalsts Pasākuma ietvaros ir

499pielīdzināms kompensācijai par īpašumu, kura pienākas gan

500saimniecības atdevējam, gan arī viņa mantiniekiem. Uz to citstarp

501norāda arī konkrēts pirkuma līgums, kurā minētā īpašuma

502pārdošanas summa ir daudz mazāka par Pasākuma ietvaros piešķirtā

503atbalsta apmēru (sk. lietas materiālu 1. sēj. 29. un 30.

504lp.). Jāņem vērā, ka saimniecības atdevējam ir tiesības

505rīkoties ar savu īpašumu pēc saviem ieskatiem un tas tiek

506atsavināts uz patstāvīga darījuma pamata. Savukārt saimniecības

507dāvinājuma gadījumā saimniecības atdevēja mantiniekiem ir

508tiesības izprasīt no apdāvinātā viņiem piekrītošās neatņemamās

509mantojuma daļas, ievērojot Civillikuma noteikumus.

51025.2. No apstrīdētās normas izstrādes dokumentiem un

511Ministru kabineta atbildes raksta izriet, ka apstrīdētā norma

512pieņemta, lai novērstu nacionālajā tiesiskajā regulējumā esošās

513pretrunas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem. Ja Eiropas

514Komisija konstatē, ka atbalsta izmaksa Pasākuma ietvaros

515neatbilst Regulas Nr. 1257/99 prasībām, tā var pieprasīt no

516dalībvalsts neatbilstoši izmaksāto summu, kā arī piemērot

517uzrēķinu (sk. Ministru kabineta atbildes rakstu lietas

518materiālu 1. sēj. 83. lp.).

519Eiropas Savienības Tiesa ir norādījusi, ka saimnieciskās

520darbības subjektiem nav pamata paļauties uz to, ka, īstenojot

521Eiropas Savienības tiesības, dalībvalstis negrozīs tiesisko

522regulējumu, atbilstoši kuram personas var mantot priekšlaicīgās

523pensionēšanās atbalstu (sk. Eiropas Savienības Tiesas

524Sprieduma 66. punktu un 2009. gada 22. oktobra sprieduma lietā

525C-449/08 "Elbertsen", ECLI:EU:C:2009:652, 45.

526punktu). Arī publisko tiesību līgumos par atbalsta

527piešķiršanu Pasākuma ietvaros ir iekļauts noteikums par valsts

528tiesībām mainīt atbalsta saņemšanas kārtību (sk. lietas

529materiālu 1. sēj. 15. un 16. lp.). Satversmes tiesa piekrīt

530izskatāmajā lietā Ministru kabineta norādītajam, proti: ar

531Eiropas Savienības tiesībām pretrunā esošais tiesiskais

532regulējums ir grozāms tādā veidā, ka atbalsta izmaksa Pasākuma

533ietvaros tiek pārtraukta.

53425.3. Norādītajos apstākļos nav tiesiska pamata

535attiecībā uz saimniecības atdevēja mantiniekiem, kuru īpašumā

536nonācis Pasākuma ietvaros piešķirtais atbalsts, turpināt nevis

537viņiem, bet citai personai piešķirtā priekšlaicīgās pensionēšanās

538atbalsta maksājumus, kuru veikšanu liedz Eiropas Savienības

539tiesību normas. Ministru kabinets, pārtraucot atbalsta sniegšanu

540Pasākuma ietvaros nevis pilnībā - lai gan sakarā ar Pasākuma

541neefektivitāti šādu risinājumu ierosinājusi Valsts kontrole -,

542bet tikai attiecībā uz vienu tādu personu grupu, kuras nav līguma

543par atbalsta piešķiršanu Pasākuma ietvaros puse, un turklāt

544neprasot, lai minētās personas atmaksā iepriekš saņemto atbalstu,

545ir samērīgi līdzsvarojis dažādu personu intereses. Tādējādi

546labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajā normā ietvertā

547saimniecības atdevēju mantinieku pamattiesību ierobežojuma, ir

548lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

549kaitējumu.

550Līdz ar to apstrīdētajā normā

551ietvertais personas pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un

552atbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

553Nolēmumu

554daļa

555Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

556Satversmes tiesa

557nosprieda:

558atzīt Ministru kabineta 2015. gada

55914. aprīļa noteikumus Nr. 187 "Grozījums Ministru kabineta

5602004. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1002 "Kārtība, kādā

561ieviešams programmdokuments "Latvijas Lauku attīstības plāns

562Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.-2006.

563gadam""" par atbilstošiem Latvijas Republikas

564Satversmes 105. pantam.

565Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

566Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

567Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

568Ziemele