Par Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkta un 3. pielikuma 7. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Anita

Kovaļevska - tiesas sēdē sniedza viedokli par Satversmes 107.

pantā garantētajām tiesībām uz atbilstošu darba samaksu un

uzsvēra starptautisko tiesību nozīmi minētā Satversmes panta

satura noskaidrošanā. Pakta 7. pants garantējot tiesības uz

taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, un atalgojums esot

viens no elementiem, kas nepieciešami šo apstākļu nodrošināšanai.

Pakta 7. pantam esot vairāki aspekti, bet būtiski esot minēt

atalgojumu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīves līmeni un tiek

dēvēts arī par minimālo atalgojumu. Otrs aspekts esot taisnīgs

atalgojums, kas ietverot arī tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par

vienādas vērtības darbu.

Vērtējot atalgojumu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīves

līmeni, darba saturam neesot nozīmes, jo šāds atalgojums esot

minimums, kas būtu nodrošināms ikvienam cilvēkam. Savukārt

taisnīgas darba samaksas apsvērumos būtu jāvērtē katra darba

īpatnības un konkrētā situācija. Ekonomisko, sociālo un kultūras

lietu komitejas komentārā esot minēti aspekti, kas būtu jāvērtē

taisnīga darba jēdziena tvēruma noteikšanā, turklāt šie aspekti

neesot izsmeļoši. Proti, katrā gadījumā esot individuāli jāvērtē

ne tikai darba rezultāti, bet arī tā veicēja atbildība,

izglītība, viņam nepieciešamās prasmes, kā arī konkrētā darba

ietekme uz veselību, drošību, privāto un ģimenes dzīvi.

Paktā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu atlīdzību aptverot

vēl vienu aspektu, proti, tiesības uz vienlīdzīgu atalgojumu par

vienādas vērtības darbu. Šajā kontekstā esot nepieciešams

identificēt, kas ir vienādas vērtības darbs un uz ko šīs tiesības

attiecas. Koncepts par vienādas vērtības darbu esot nozīmīgs un

uzsvērts ļoti daudzos starptautisko tiesību avotos. Tas minēts

Eiropas Sociālajā hartā, kā arī citos Eiropas Savienības tiesību

aktos. Vienādas vērtības darbs neesot tas pats, kas vienāds darbs

vai pat līdzīgs darbs, jo esot nepieciešams apsvērt konkrētā

darba vērtību. Līdz ar to esot iespējams salīdzināt arī pilnīgi

atšķirīgus darbus. Paktā esot minēts, ka tiesībām uz taisnīgu

atlīdzību jābūt nodrošinātām bez jebkādas atšķirības. Savukārt

Ekonomisko, sociālo un kultūras lietu komitejas komentārā šīs

tiesības esot sasaistītas ar vispārējo diskriminācijas

aizliegumu, tomēr attiecinātas arī uz citiem aizliegtiem

kritērijiem, norādot uz plašāku tvērumu vispārējā vienlīdzības

principa ievērošanas kontekstā.

Secinājumu

daļa