12. punkts

1Satversmes tiesa ir atzinusi: pirms pēc būtības

2tiek izvērtēta apstrīdētās normas satversmība, ir izlemjami visi

3procesuāla rakstura jautājumi (sk. Satversmes tiesas 2021.

4gada 10. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

52021-11-01 9. punktu).

6Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

7noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

8pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku.

9Šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas

10procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums

11lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas

122019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑21‑01 8.

13punktu). Tomēr likums paredz Satversmes tiesai iespēju

14izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās

15normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats

16tiesvedības izbeigšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

172011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

182010-68-01 8. punktu).

19Pēc izskatāmās lietas ierosināšanas Ministru kabinets ir

20vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu. Proti, ar Noteikumiem

21Nr. 415, Noteikumiem Nr. 787 un Noteikumiem Nr. 199 apstrīdētais

22regulējums izteikts jaunā redakcijā.

23Līdz ar to tiesvedības procesa laikā apstrīdētais regulējums

24ir grozīts un Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai tiesvedība

25lietā ir turpināma.

2612.1. Jēdziens "apstrīdētā norma" Satversmes

27tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē nav

28saprotams formāli, proti, vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts

29teksts. Apstrīdētais regulējums nosaka tiesisko kārtību, kuru

30Pieteikuma iesniedzējs uzskata par neatbilstošu augstāka

31juridiska spēka normām. Tādēļ arī tajos gadījumos, kad

32apstrīdētais regulējums ir grozīts, Satversmes tiesai

33jāpārliecinās par to, vai ar apstrīdēto regulējumu radītā

34tiesiskā situācija ir mainīta pēc būtības (sk., piemēram,

35Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta lēmuma par tiesvedības

36izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 7. punktu). Turklāt

37Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

38tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

39gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

402021‑10‑03 13.1. punktu).

41Lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas

423. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. augustam,

43noteica, ka pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme

44ir 872 euro. Ar Noteikumiem Nr. 415 pirmsskolas pedagoga

45zemākā mēneša darba algas likme noteikta 970 euro apmērā,

46bet ar Noteikumiem Nr. 787, kas stājās spēkā 2023. gada 1.

47janvārī, tā paaugstināta līdz 1070 euro. Savukārt ar

48Noteikumiem Nr. 199, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī,

49pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta

501240 euro apmērā.

51Tāpat Ministru kabinets ir pārskatījis Noteikumos Nr. 445

52paredzēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodžu

53sadalījumu. Saskaņā ar lietā apstrīdēto Noteikumu Nr. 445 3.

54pielikuma 7. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze

55nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, no tām 36 stundas paredzētas

56mācību stundu un nodarbību vadīšanai, savukārt darba slodze gadā

57ir 1760 stundas. Ar Noteikumiem Nr. 787 apstrīdētais Noteikumu

58Nr. 445 3. pielikums ir izteikts jaunā redakcijā un tā 8. punktā

59noteikts, ka pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā

60ir 40 astronomiskās stundas, bet mācību stundu un nodarbību

61vadīšanai noteiktas 34 stundas, paredzot kopējo darba slodzi gadā

62- 1760 stundas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 787 pārejas noteikumu

6350. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodzi nedēļā

64mācību stundu un nodarbību vadīšanai 34 stundu apmērā piemēro no

652023. gada 1. septembra.

66Tomēr Satversmes tiesa secina, ka arī pēc šiem grozījumiem

67pirmsskolas izglītības pedagogiem ir noteikta atšķirīga zemākā

68darba algas likme un darba slodze. Piemēram, ar Noteikumiem Nr.

69787 ir noteikta jauna pedagogu grupa - vispārējās pamatizglītības

70un vispārējās vidējās izglītības pedagogs - ar zemāko mēneša

71darba algas likmi 1080 euro apmērā, taču pirmsskolas

72izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 1070

73euro. Tāpat pastāv atšķirības arī vienai mēneša darba

74algas likmei atbilstošās darba slodzes sadalījumā. Pirmsskolas

75izglītības pedagogam saglabāta darba slodze - 40 astronomiskās

76stundas nedēļā, no kurām 34 stundas atvēlētas mācību stundu vai

77nodarbību vadīšanai, kopā - 1760 stundas gadā. Savukārt

78vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

79pedagoga darba slodze nedēļā ir palielināta līdz 36

80astronomiskajām stundām un kopējā darba slodze gadā ir 1584

81stundas.

82Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Ministru kabineta veiktā

83pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveide, kas

84īstenota, citstarp grozot apstrīdēto regulējumu, ir samazinājusi

85zemāko darba algas likmju nevienlīdzību starp konkrētām pedagogu

86grupām, tomēr norāda, ka šīs likmes joprojām ir atšķirīgas

87(sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.-18. lp.).

88Satversmes tiesa secina: lai arī Ministru kabinets ir

89vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, tomēr vēl joprojām

90pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba

91algas likme un darba slodze atšķiras no vispārējās

92pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem

93noteiktās likmes un slodzes. Turklāt arī Pieteikuma iesniedzējs

94tiesas sēdē uzsvēra: lai gan Ministru kabinets ir grozījis

95apstrīdēto regulējumu, šobrīd Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas

96izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba algas likme

97vēl joprojām neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

98107. pantam (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu

99lietas materiālu 3. sēj. 138.-139. lp.). Satversmes tiesa ņem

100vērā arī to, ka strīds par pedagogu, tostarp pirmsskolas

101izglītības pedagogu, darba samaksas apmēru starp Ministru

102kabinetu un sociālajiem partneriem pastāv jau gadiem ilgi. Kā

103norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru kabineta

104plānotais valsts budžeta finansējuma pieaugums pedagogu algām

105citstarp esot atkarīgs no skolu tīkla optimizācijas. Tomēr skolu

106tīkla optimizācijas rezultātā gūtais līdzekļu ietaupījums neesot

107pietiekams avots pedagogu darba samaksas palielināšanai (sk.

108lietas materiālu 3. sēj. 88. lp.). Tādējādi jautājums par

109pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi skar

110būtiskas sabiedrības intereses.

111Šādos apstākļos Satversmes tiesai nav pamata piemērot

112Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu un

113tiesvedība lietā ir turpināma.

11412.2. Pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba

115algas likmi lietas izskatīšanas laikā regulē ar Noteikumiem Nr.

116787 grozītais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts

117un 3. pielikuma 8. punkts. Tādējādi ar Noteikumiem Nr. 787 ir

118aizstāts ne tikai apstrīdētais regulējums, bet aizstāta arī vēlāk

119ar Noteikumiem Nr. 415 noteiktā pirmsskolas pedagoga zemākā

120mēneša darba algas likme. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja

121pārstāvis norādīja, ka ir izvērtējama šobrīd spēkā esošā

122regulējuma atbilstība Satversmei. Proti, Satversmes tiesai esot

123jāvērtē, vai Noteikumi Nr. 445 redakcijā, kas ir spēkā no 2023.

124gada 1. janvāra, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

125un 107. pantam.

126Satversmes tiesa secina, ka šobrīd spēkā esošais Noteikumu Nr.

127445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts un 3. pielikuma 8. punkts

128tādā pašā veidā turpina regulēt tās pašas tiesiskās attiecības,

129kuras iepriekš regulēja izskatāmajā lietā apstrīdētais

130regulējums. Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie un tiesas

131sēdē paustie argumenti, kā arī pieaicināto personu viedokļi ir

132attiecināmi uz minēto tiesību normu atbilstības Satversmes 91.

133panta pirmajam teikumam un 107. pantam izvērtējumu.

134Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 445 1.

135pielikuma 4. tabulas 3. punkta redakcijā, kas ir spēkā no 2023.

136gada 1. janvāra, un 3. pielikuma 8. punkta (turpmāk - apstrīdētās

137normas) satversmību.