12. pants

Satversmes tiesa ir atzinusi: pirms pēc būtības

tiek izvērtēta apstrīdētās normas satversmība, ir izlemjami visi

procesuāla rakstura jautājumi (sk. Satversmes tiesas 2021.

gada 10. decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2021-11-01 9. punktu).

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkts

noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma

pasludināšanai, ja apstrīdētā tiesību norma ir zaudējusi spēku.

Šī norma ir vērsta uz to, lai nodrošinātu Satversmes tiesas

procesa ekonomiju un Satversmes tiesai nebūtu jātaisa spriedums

lietās, kurās strīds vairs nepastāv (sk. Satversmes tiesas

2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑21‑01 8.

punktu). Tomēr likums paredz Satversmes tiesai iespēju

izbeigt tiesvedību, bet ne pienākumu to darīt. Lietā apstrīdētās

normas spēka zaudēšana pati par sevi ne vienmēr ir pamats

tiesvedības izbeigšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2011. gada 29. marta lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2010-68-01 8. punktu).

Pēc izskatāmās lietas ierosināšanas Ministru kabinets ir

vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu. Proti, ar Noteikumiem

Nr. 415, Noteikumiem Nr. 787 un Noteikumiem Nr. 199 apstrīdētais

regulējums izteikts jaunā redakcijā.

Līdz ar to tiesvedības procesa laikā apstrīdētais regulējums

ir grozīts un Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai tiesvedība

lietā ir turpināma.

12.1. Jēdziens "apstrīdētā norma" Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnē nav

saprotams formāli, proti, vienīgi kā normatīvajā aktā ietverts

teksts. Apstrīdētais regulējums nosaka tiesisko kārtību, kuru

Pieteikuma iesniedzējs uzskata par neatbilstošu augstāka

juridiska spēka normām. Tādēļ arī tajos gadījumos, kad

apstrīdētais regulējums ir grozīts, Satversmes tiesai

jāpārliecinās par to, vai ar apstrīdēto regulējumu radītā

tiesiskā situācija ir mainīta pēc būtības (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 11. marta lēmuma par tiesvedības

izbeigšanu lietā Nr. 2014-33-01 7. punktu). Turklāt

Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas prasa

tiesvedību turpināt (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022.

gada 18. februāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2021‑10‑03 13.1. punktu).

Lietā apstrīdētais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas

3. punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. augustam,

noteica, ka pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme

ir 872 euro. Ar Noteikumiem Nr. 415 pirmsskolas pedagoga

zemākā mēneša darba algas likme noteikta 970 euro apmērā,

bet ar Noteikumiem Nr. 787, kas stājās spēkā 2023. gada 1.

janvārī, tā paaugstināta līdz 1070 euro. Savukārt ar

Noteikumiem Nr. 199, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī,

pirmsskolas pedagoga zemākā mēneša darba algas likme noteikta

1240 euro apmērā.

Tāpat Ministru kabinets ir pārskatījis Noteikumos Nr. 445

paredzēto pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodžu

sadalījumu. Saskaņā ar lietā apstrīdēto Noteikumu Nr. 445 3.

pielikuma 7. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze

nedēļā ir 40 astronomiskās stundas, no tām 36 stundas paredzētas

mācību stundu un nodarbību vadīšanai, savukārt darba slodze gadā

ir 1760 stundas. Ar Noteikumiem Nr. 787 apstrīdētais Noteikumu

Nr. 445 3. pielikums ir izteikts jaunā redakcijā un tā 8. punktā

noteikts, ka pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodze nedēļā

ir 40 astronomiskās stundas, bet mācību stundu un nodarbību

vadīšanai noteiktas 34 stundas, paredzot kopējo darba slodzi gadā

- 1760 stundas. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 787 pārejas noteikumu

50. punktu pirmsskolas izglītības pedagoga darba slodzi nedēļā

mācību stundu un nodarbību vadīšanai 34 stundu apmērā piemēro no

2023. gada 1. septembra.

Tomēr Satversmes tiesa secina, ka arī pēc šiem grozījumiem

pirmsskolas izglītības pedagogiem ir noteikta atšķirīga zemākā

darba algas likme un darba slodze. Piemēram, ar Noteikumiem Nr.

787 ir noteikta jauna pedagogu grupa - vispārējās pamatizglītības

un vispārējās vidējās izglītības pedagogs - ar zemāko mēneša

darba algas likmi 1080 euro apmērā, taču pirmsskolas

izglītības pedagoga zemākā mēneša darba algas likme ir 1070

euro. Tāpat pastāv atšķirības arī vienai mēneša darba

algas likmei atbilstošās darba slodzes sadalījumā. Pirmsskolas

izglītības pedagogam saglabāta darba slodze - 40 astronomiskās

stundas nedēļā, no kurām 34 stundas atvēlētas mācību stundu vai

nodarbību vadīšanai, kopā - 1760 stundas gadā. Savukārt

vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

pedagoga darba slodze nedēļā ir palielināta līdz 36

astronomiskajām stundām un kopējā darba slodze gadā ir 1584

stundas.

Pieteikuma iesniedzējs atzīst, ka Ministru kabineta veiktā

pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveide, kas

īstenota, citstarp grozot apstrīdēto regulējumu, ir samazinājusi

zemāko darba algas likmju nevienlīdzību starp konkrētām pedagogu

grupām, tomēr norāda, ka šīs likmes joprojām ir atšķirīgas

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 17.-18. lp.).

Satversmes tiesa secina: lai arī Ministru kabinets ir

vairākkārt grozījis apstrīdēto regulējumu, tomēr vēl joprojām

pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba

algas likme un darba slodze atšķiras no vispārējās

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogiem

noteiktās likmes un slodzes. Turklāt arī Pieteikuma iesniedzējs

tiesas sēdē uzsvēra: lai gan Ministru kabinets ir grozījis

apstrīdēto regulējumu, šobrīd Noteikumos Nr. 445 pirmsskolas

izglītības pedagogiem noteiktā zemākā mēneša darba algas likme

vēl joprojām neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un

107. pantam (sk. 2023. gada 19. maija tiesas sēdes stenogrammu

lietas materiālu 3. sēj. 138.-139. lp.). Satversmes tiesa ņem

vērā arī to, ka strīds par pedagogu, tostarp pirmsskolas

izglītības pedagogu, darba samaksas apmēru starp Ministru

kabinetu un sociālajiem partneriem pastāv jau gadiem ilgi. Kā

norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, Ministru kabineta

plānotais valsts budžeta finansējuma pieaugums pedagogu algām

citstarp esot atkarīgs no skolu tīkla optimizācijas. Tomēr skolu

tīkla optimizācijas rezultātā gūtais līdzekļu ietaupījums neesot

pietiekams avots pedagogu darba samaksas palielināšanai (sk.

lietas materiālu 3. sēj. 88. lp.). Tādējādi jautājums par

pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi skar

būtiskas sabiedrības intereses.

Šādos apstākļos Satversmes tiesai nav pamata piemērot

Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 2. punktu un

tiesvedība lietā ir turpināma.

12.2. Pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba

algas likmi lietas izskatīšanas laikā regulē ar Noteikumiem Nr.

787 grozītais Noteikumu Nr. 445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts

un 3. pielikuma 8. punkts. Tādējādi ar Noteikumiem Nr. 787 ir

aizstāts ne tikai apstrīdētais regulējums, bet aizstāta arī vēlāk

ar Noteikumiem Nr. 415 noteiktā pirmsskolas pedagoga zemākā

mēneša darba algas likme. Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēja

pārstāvis norādīja, ka ir izvērtējama šobrīd spēkā esošā

regulējuma atbilstība Satversmei. Proti, Satversmes tiesai esot

jāvērtē, vai Noteikumi Nr. 445 redakcijā, kas ir spēkā no 2023.

gada 1. janvāra, atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

un 107. pantam.

Satversmes tiesa secina, ka šobrīd spēkā esošais Noteikumu Nr.

445 1. pielikuma 4. tabulas 3. punkts un 3. pielikuma 8. punkts

tādā pašā veidā turpina regulēt tās pašas tiesiskās attiecības,

kuras iepriekš regulēja izskatāmajā lietā apstrīdētais

regulējums. Ministru kabineta atbildes rakstā ietvertie un tiesas

sēdē paustie argumenti, kā arī pieaicināto personu viedokļi ir

attiecināmi uz minēto tiesību normu atbilstības Satversmes 91.

panta pirmajam teikumam un 107. pantam izvērtējumu.

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs Noteikumu Nr. 445 1.

pielikuma 4. tabulas 3. punkta redakcijā, kas ir spēkā no 2023.

gada 1. janvāra, un 3. pielikuma 8. punkta (turpmāk - apstrīdētās

normas) satversmību.