14. pants

Satversmes 91. panta pirmais teikums nosaka:

"Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas

priekšā."

Tiesiskās vienlīdzības princips ir atvasināts no vispārējā

taisnīguma principa, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts

pamatvērtība. Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos

faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir vienāda,

savukārt atšķirīgos apstākļos - atšķirīga. Tiesiskās vienlīdzības

princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez

saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras

atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos (sk.

Satversmes tiesas 2022. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr.

2021-36-01 12.1. punktu). Atšķirīgai attieksmei nav objektīva

un saprātīga pamata, ja tai nav leģitīma mērķa vai nav samērīgas

attiecības starp izraudzītajiem līdzekļiem un nospraustajiem

mērķiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-25-01 25. punktu).

Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas atbilst Satversmes 91.

panta pirmā teikuma tvērumā ietilpstošajam tiesiskās vienlīdzības

principam, Satversmes tiesai jānoskaidro:

1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un

pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;

2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi

pret šīm personām (personu grupām);

3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos

paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu;

4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats,

proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma

princips (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 29.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-28-0306 11. punktu).