4. pants

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - uzskata, ka apstrīdētais regulējums atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 107. pantam.

Valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu

darba samaksa, tostarp bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā

nodarbināto pedagogu darba samaksa, tiekot nodrošināta no valsts

budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām. Savukārt to

pedagogu darba samaksa, kuri īsteno pirmsskolas izglītības

programmas līdz obligātās izglītības uzsākšanai, esot nodrošināma

no pašvaldības budžeta. Tiesiskais regulējums pieļaujot to, ka

katra pašvaldība papildus izveido pirmsskolas pedagogu darba

algas fondu un paaugstina zemāko mēneša darba algas likmi

pirmsskolas pedagogiem. Tomēr, ņemot vērā plānoto pedagoga

minimālās darba samaksas palielinājumu, pašvaldības neesot

gatavas papildu finansiālam slogam saistībā ar vēl straujāku

atlīdzības kāpumu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk -

OECD) veiktajā pētījumā secināts, ka divdesmit divās no

aplūkotajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pirmsskolas

izglītības posmā nodarbināto pedagogu atalgojums vidēji ir zemāks

nekā pārējo pedagogu atalgojums. Izvērtējot arī citus izglītības

jomas rādītājus, varot secināt, ka Latvijā pedagogiem mācību

stundu skaits ir izteikti liels, savukārt kopējo darba stundu

skaits - mazākais no pētījumā aptvertajām dalībvalstīm.

Ar grozījumiem Noteikumos Nr. 445 esot ne tikai būtiski

samazināta atšķirība starp pirmsskolas pedagogu un pārējo

pedagogu zemāko algas likmi, bet pirmsskolas pedagogiem arī

nodrošināts vairāk apmaksāta laika pārējo pedagoga darba

pienākumu veikšanai ārpus nodarbību stundām. Proti, esot

noteiktas 34 stundas nodarbību vadīšanai un sešas stundas citu

pienākumu veikšanai līdzšinējo četru stundu vietā. Līdz ar to

pirmsskolas pedagogiem būšot vairāk laika sagatavoties

rotaļnodarbību vadīšanai un citu pienākumu veikšanai.

Tiesas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve

sniedza viedokli par pedagogu mēneša darba algas likmes, darba

slodzes un pamatpienākumu atšķirībām pirmsskolas, pamatizglītības

un vidējās izglītības pakāpēs, norādot uz atšķirībām attiecīgajās

izglītības pakāpēs nodarbināto pedagogu darba raksturā un saturā.

Paliekot nemainīgām pedagoga profesijas atšķirīgajām pazīmēm un

pamatojoties uz izglītības sistēmā ieviestajām pārmaiņām, kas

attiecas uz izglītības saturu, varot salīdzināt pirmsskolas

izglītības pedagoga amata un vidējās izglītības pedagoga amata

pienākumus. Ieviešot kompetenču pieeju izglītības saturā, esot

mainījušies pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principi -

lai arī galvenais bērna darbības veids joprojām paliekot

rotaļnodarbība, tomēr arī pirmsskolas izglītības iestādēs

izglītības saturs tiekot veidots kā audzināšanas un mācību

process.

Esot plānots līdz 2025. gadam līdzsvarot pedagogu slodzi

pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības

pakāpēs un vienādot zemāko darba algas stundas likmi visās

vispārējās izglītības pakāpēs.