5. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

teikumam un 107. pantam.

Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

tiesībām (turpmāk - Pakts) 7. panta "a" punkta

"i" un "ii" apakšpunktā esot vispārīgi

formulētas tiesības uz taisnīgu, tai skaitā tiesiskās

vienlīdzības principam atbilstošu, darba samaksu, kā arī tiesības

uz tādu darba samaksu, kas nodrošina personai pienācīgu dzīves

līmeni. Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja,

vērtējot valstīs noteiktās darba samaksas "taisnīgumu",

pārbaudot, vai valsts noteiktā minimālā darba samaksa nodrošina

personai pienācīgu dzīves līmeni.

Jautājums par to, kāds darba samaksas apmērs būtu uzskatāms

par atbilstošu tieši konkrētajā amatā personas veiktajam darbam,

neesot juridiski vērtējams. Aplūkojot tādu amatu, kura pildītāja

darba samaksa nav nosakāma saskaņā ar sevišķiem juridiskiem

kritērijiem, vērtējums par to, tieši kāds konkrēts darba samaksas

apmērs atbilstu šim amatam un tajā veiktajam darbam, esot

atkarīgs ne vien no darba veikšanai nepieciešamās izglītības un

kvalifikācijas, darba vides un darba pienākumu sarežģītības,

rakstura un smaguma, bet arī no attiecīgā amata ekonomiskās un

sociālās vērtības.

Neesot šaubu par to, ka Ministru kabinets ir veicis pasākumus,

lai nodrošinātu pirmsskolas izglītības pedagogiem tiesības saņemt

darba samaksu. Lai izvērtētu, vai šie pasākumi ir veikti

pienācīgi, izskatāmajā lietā pietiekot ar pārliecināšanos par to,

ka pirmsskolas izglītības pedagogiem noteiktā darba samaksa ir

augstāka par valstī noteikto vispārējo darba samaksas minimumu.

Proti, valsts noteiktais vispārējais darba samaksas minimums pēc

būtības esot tiesisks instruments, kura mērķis ir nodrošināt

ikvienam nodarbinātajam pienācīgu dzīves līmeni - valsts

noteiktajam vispārējam darba samaksas minimumam vajagot būt

tādam, kas nodrošina šā mērķa sasniegšanu.

Pirmsskolas izglītības pedagogi, vispārējās pamatizglītības un

vispārējās vidējās izglītības pedagogi strādājot ar dažāda vecuma

personām. Turklāt pirmsskolas izglītības pedagoga pamatuzdevumi

būtiski atšķiroties no vispārējās pamatizglītības un vispārējās

vidējās izglītības pedagogu pamatuzdevumiem. Lai gan minēto

pedagogu amatu kandidātiem esot noteiktas līdzīgas izglītības un

profesionālās kvalifikācijas prasības un Izglītības likumā

citstarp noteikts tāds vispārējais tiesiskais regulējums, kas

aptver ikvienu pedagogu, tomēr pirmsskolas izglītības pedagogi

viņu darba pamatpienākumu rakstura dēļ atrodoties atšķirīgos

apstākļos.

Papildus tiesībsargs uzsver, ka salīdzinoši zems izglītības

nozares finansējums un zema pedagogu darba samaksa apgrūtinot

pedagoga amata vakanču aizpildīšanu un nesekmējot spējīgāko

kandidātu interesi par šo profesiju, kā arī mazinot pedagogu

motivāciju darbā. Šie faktori varot ietekmēt izglītības

kvalitāti, traucēt izglītības pieejamību, un tādējādi varot tikt

būtiski aizskartas Satversmes 112. pantā ietvertās izglītojamo

pamattiesības. Nepietiekami kvalitatīva izglītība personai

neļaujot veiksmīgi turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē,

iesaistīties darba tirgū un piedalīties valsts un sabiedrības

sociālajā un politiskajā dzīvē, kā arī nelabvēlīgi ietekmējot

visas valsts un sabiedrības attīstību.