14. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertā

pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir citu cilvēku

tiesību aizsardzība, jo tādējādi tiek nodrošināti

epidemioloģiskās drošības un pretepidēmijas pasākumi sabiedrības

veselības pasargāšanai no SARS-CoV-2 vīrusa izraisītās Covid-19

infekcijas.

14.1. Saskaņā ar Satversmes 111. pantu valsts aizsargā

cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības

minimumu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 111. panta

izriet valsts pienākums ievērot, aizsargāt un nodrošināt personas

tiesības uz veselību. Pirmkārt, pienākums ievērot tiesības uz

veselību nozīmē to, ka valstij ir jāatturas no iejaukšanās

personas tiesībās un brīvībās, tātad jāatturas arī no tādām

darbībām, kas ierobežo katras personas iespējas pašai rūpēties

par savas veselības aizsardzību. Otrkārt, pienākums aizsargāt

tiesības uz veselību nozīmē, ka valstij ir jāaizsargā persona no

citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību īstenošanā.

Treškārt, pienākums nodrošināt tiesības uz veselību nozīmē, ka

valstij, gādājot par to, lai persona varētu īstenot savas

tiesības uz veselību, ir jāveic atbilstoši pasākumi (sal. sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr.

2017-02-03 16. punktu).

Eiropas Slimību un profilakses kontroles centra pētījumā

norādīts, ka 2021. gadā septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs

bija konstatēti 44 ūdeļu saslimstības ar Covid-19 uzliesmojumi.

No lauksaimniecības dzīvniekiem vislielākā iespējamība inficēties

no cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem ar Covid-19 un pārnēsāt

SARS-CoV-2 infekciju esot tieši ūdelēm, kas tiek audzētas

kažokādu ražošanai. Tas esot saistīts gan ar sugai raksturīgo

uzņēmību pret SARS-CoV-2 infekciju, gan ūdeļu audzēšanas

īpatnībām (sk.: Nielsen S. S. et al. SARS-CoV-2 in animals:

susceptibility of animal species, risk for animal and public

health, monitoring, prevention and control. Pieejams:

ecdc.europa.eu). Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas,

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Pasaules Veselības

organizācijas 2021. gada 20. janvāra riska ziņojumā par

SARS-CoV-2 izplatību kažokzvēru vidū secināts, ka vīrusa

SARS-CoV-2 izplatības un jaunu vīrusa variantu rašanās risks

Eiropā esošajās dzīvnieku novietnēs ir uzskatāms par lielu, ņemot

vērā šo novietņu skaitu, apstiprināto Covid-19 infekcijas

gadījumu skaitu cilvēku vidū, kā arī saimniecībās audzēto

kažokzvēru un dzīvnieku novietņu darbinieku saslimšanas gadījumu

skaitu (sk.: World Health Organization. SARS-CoV-2 in animals

used for fur farming. Pieejams: woah.org).

Latvijā laikā no 2021. gada 18. aprīļa līdz 12. novembrim

Biomedicīnas centrs veica vīrusa genoma sekvencēšanu kopumā 21

izolātam no tiem SARS-CoV-2 vīrusa izolātiem, kas bija iegūti no

inficētajiem SIA "Baltic Devon Mink" novietnes

darbiniekiem. Sekvencēšanas rezultātā tika pierādīts, ka 15 no 16

kvalitatīvajām vīrusa genoma sekvencēm ir gan savstarpēji cieši

radniecīgas, gan radniecīgas ar tiem vīrusa izolātiem, kas iegūti

no ūdelēm. Tas liecinājis par vienotu vīrusa izcelsmi. Tuvā

radniecība starp analizētajiem no ūdelēm un no cilvēkiem

iegūtajiem izolātiem norādījusi uz sugu barjeras atkārtotu

šķērsošanu. Jaunu mutāciju identificēšana no ūdelēm iegūtos

vīrusa izolātos liecinājusi par vīrusa evolūcijai labvēlīgiem

apstākļiem, kas var novest pie bīstamāku SARS-CoV-2 vīrusa

variantu izveidošanās. Turklāt jau 2021. gada 13. augustā tika

atklāta bīstamu mutāciju (P681R, T478K un L452R) klātbūtne no

ūdelēm iegūtā izolātā. Tas nozīmējis, ka ir izveidojušies tādi

vīrusa varianti, kuru transmisijas ātrums un antivielu

neitralizācijas efektivitāte ir pielīdzināma tobrīd dominējušajam

vīrusa Delta paveidam (B.1.617.2). Atkārtota inficēšanās

gadījumu konstatēšana novietnē sešu mēnešu laikā liecinājusi par

to, ka ūdeļu vidū neveidojas ilgstoša imunitāte, kaut arī

antivielu testi ir pozitīvi. Tādējādi ūdeļu novietne kļuvusi par

SARS-CoV-2 vīrusa rezervuāru un radījusi nopietnus ilglaicīgus

epidemioloģiskos draudus dzīvniekiem un cilvēkiem. Pamatojoties

uz šo pētījumu, Slimību kontroles centrs sagatavoja Riska

novērtējumu, kurā norādīja arī uz novietnes ūdeļu populācijā

cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, kas rada epidemioloģiski

vēl bīstamāka vīrusa varianta attīstības risku.

Eiropas Savienības Tiesa ir secinājusi: ja tiek noteikti preču

un pakalpojumu kvantitatīvie ierobežojumi, starp interesēm, kuras

aizsargā LESD 36. pants, cilvēku veselības un dzīvības

aizsardzība ieņem pirmo vietu, un dalībvalstu ziņā ir lemšana par

līmeni, kādā tās plāno nodrošināt sabiedrības veselības

aizsardzību, un par to, kā šis līmenis būtu jāsasniedz (sk.

Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. oktobra sprieduma

C-148/15 "Deutsche Parkinson Vereinigung" 30.

punktu).

Satversmes tiesa secina, ka no apstrīdētās normas izrietošais

pamattiesību ierobežojums ir vērsts uz to, lai novērstu

potenciāli bīstamu SARS-CoV-2 vīrusa mutāciju veidošanos tādos

gadījumos, ja no ārvalstīm tiktu ievestas inficētas ūdeles. Šādas

ūdeles varētu novest pie vēl plašākas SARS-CoV-2 vīrusa

izplatības un tādējādi apdraudēt cilvēku veselību. Tātad

apstrīdētajā normā ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums ir

vērsts uz to, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesību

aizsardzību.

14.2. Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra sēdē

sniegtā informācija par to personu skaitu, kuras saslimušas ar

Covid-19, kā arī par jauna SARS-CoV-2 varianta - Omicron -

izplatīšanos un par SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām ūdeļu novietnē

liecināja, ka jaunu SARS-CoV-2 variantu izplatīšanās varētu vēl

vairāk palielināt veselības aprūpes iestāžu noslodzi saistībā ar

lielu Covid-19 slimnieku skaitu (sk. Ministru kabineta 2021.

gada 21. decembra ārkārtas sēdes videoierakstu. Pieejams:

mk.gov.lv).

Tātad strauja, nekontrolēta Covid-19 infekcijas izplatība rada

būtisku visas sabiedrības apdraudējumu, jo gan tā, gan arī jaunu

SARS-CoV-2 variantu rašanās un izplatīšanās varēja izraisīt

veselības nozares pārslodzi un apdraudēt veselības aprūpes un

ārstniecības pakalpojumu nepārtrauktību. Lai šādu situāciju

novērstu, var būt nepieciešams ierobežot veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamību. Piemēram, ārkārtējā situācija ar Ministru

kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 "Par

ārkārtējās situācijas izsludināšanu" tika izsludināta

citstarp veselības aprūpes sistēmas pārslodzes riska mazināšanas

nolūkā, un saskaņā ar šo rīkojumu tika ierobežota atsevišķu

ārstniecības pakalpojumu sniegšana (sk. Ministru kabineta

2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 "Par ārkārtējās

situācijas izsludināšanu" 5.46., 5.47. un 5.48.

apakšpunktu). Veselības aprūpes sistēmas pārslodzes novēršana

ir svarīga visas sabiedrības labklājībai, jo no pienācīgas

veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanas ir atkarīga visu

iedzīvotāju iespēja saņemt veselības aprūpi un tādējādi īstenot

savas tiesības uz veselības aizsardzību ne vien saslimstot ar

Covid-19, bet arī citu veselības traucējumu gadījumā.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir citu

cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība.