15. pants

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, proti, vai ar

izraudzītajiem līdzekļiem šos mērķus var sasniegt.

Pieteikuma iesniedzējas norādījušas, ka Ministru kabineta

izraudzītie līdzekļi neesot piemēroti, jo neaizliedzot dzīvnieku

pārvietošanu starp ūdeļu novietnēm Latvijā, bet aizliedzot ievest

ūdeles no ārvalstīm, turklāt arī no tādām, kurās Covid-19

infekcija ūdelēm nekad nav konstatēta, kā arī tādām, kurās ūdeles

tiek vakcinētas. Tāpat aizliegums attiecoties uz tādām valstīm,

kurās ūdeļu saslimšanas gadījumi ir bijuši, bet līdz apstrīdētās

normas pieņemšanas brīdim jau pilnībā novērsti.

Nefarmaceitiskie pasākumi ir zinātnē vispāratzīti efektīvi

līdzekļi tādu vīrusu izplatības ierobežošanai, kuri izplatās ar

pilieniem, kas izdalās no cilvēka elpceļiem, tātad arī SARS-CoV-2

vīrusa izplatības ierobežošanai. Pie šādiem pasākumiem pieder arī

aizliegums ievest ūdeles no ārvalstīm. Eiropas Slimību

profilakses un kontroles centrs rekomendēja izmantot

nefarmaceitiskos pasākumus arī Covid-19 infekcijas izplatības

ierobežošanai un uzsvēra to, ka, izņemot vakcināciju,

nefarmaceitiskie pasākumi ir efektīvākais līdzeklis infekcijas

izplatības ierobežošanai (sk. Eiropas Slimību profilakses un

kontroles centra 2020. gada 24. septembra publikāciju

"Guidelines for the implementation of nonpharmaceutical

interventions against COVID-19". Pieejams:

ecdc.europa.eu).

Pasaules Veselības organizācijas, Pasaules Dzīvnieku veselības

organizācijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un

lauksaimniecības organizācijas 2021. gada 20. janvāra riska

novērtējumā norādīts, ka SARS-CoV-2 starp kažokzvēru novietnēm

var izplatīties dažādos veidos: tiešā saskarē ar inficētiem

dzīvniekiem, netiešā kontaktā ar, piemēram, piesārņotiem

materiāliem, barību vai arī novietņu darbiniekiem un

apmeklētājiem, kuri pārnēsā vīrusu ar drēbēm, aprīkojumu vai

transportlīdzekļiem. Infekcijas izplatīšanās iespējamība ir

atkarīga no ūdeļu novietņu daudzuma un blīvuma valstī, no

savienojamības starp novietnēm, pārvietojoties dzīvniekiem,

cilvēkiem un transportlīdzekļiem, kā arī no dzīvnieku

saslimstības uzraudzības sistēmas efektivitātes. No pieejamiem

datiem un pētījumiem, kas veikti valstīs, kurās tika ziņots par

Covid-19 izplatību ūdeļu novietnēs, secināts, ka darbinieki un

citas personas, kas nonāk saskarsmē ar ūdelēm, ir pakļautas

augstam saslimstības riskam (sk.: World Health Organization.

SARS-CoV-2 in animals used for fur farming. Pieejams:

woah.org). SARS-CoV-2 pārnešanas risks, kas izriet no dzīvu

inficētu ūdeļu pārvietošanas starp novietnēm, ir augsts (sk.:

World Organization for Animal Health. Guidance on working with

farmed animals of species susceptible to infection with

SARS-CoV-2. Pieejams: woah.org).

Pārtikas un veterinārais dienests norādījis, ka nav gūta

operatīva informācija no visām valstīm, kurās tiek audzētas

ūdeles. Savukārt Slimību kontroles centrs vērsis uzmanību uz to,

ka epidemioloģiskā situācija dinamiski mainās un jebkurā brīdī

var strauji pasliktināties. SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācijas

uzraudzība katrā valstī var būt atšķirīga, līdz ar to ņemt vērā

informāciju par epidemioloģisko situāciju citu valstu ūdeļu

novietnēs var tikai ar ievērojamu piesardzību.

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka pasākums ar

kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību var tikt

pamatots ar cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības

apsvērumiem vienīgi tad, ja šis pasākums ir piemērots iecerētā

mērķa īstenošanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams šā mērķa

sasniegšanai (sk. Eiropas Savienības Tiesas 1976. gada 20.

maija sprieduma lietā Nr. 104/75 "De Peijper" 15.-17.

punktu un 2015. gada 23. decembra sprieduma lietā C-333/14

"Scotch Whisky Association u. c." 33. punktu).

Tomēr katras dalībvalsts ziņā ir tāda līmeņa noteikšana, kādā tā

plāno nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, un, tā kā šis

līmenis dažādās dalībvalstīs var atšķirties, dalībvalstīm būtu

piešķirama rīcības brīvība (sk. Eiropas Savienības Tiesas

2016. gada 19. oktobra sprieduma C-148/15 "Deutsche

Parkinson Vereinigung" 30. punktu).

Satversmes tiesa secina: tā kā SARS-CoV-2 vīruss izplatījās

ļoti strauji un tā izplatīšanās bija saistīta ar dzīvnieku,

cilvēku, transportlīdzekļu un citu materiālu kustību, aizliegums

ievest ūdeles Latvijā varēja mazināt iespējamo SARS-CoV-2 vīrusa

un tā paveidu izplatību dzīvnieku populācijā un to cilvēku vidū,

kuri nonāk saskarē ar dzīvniekiem. Ministru kabineta izraudzītie

līdzekļi apstrīdētās normas spēkā esības laikā bija piemēroti

leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo ar tiem varēja tikt aizsargātas

gan citu cilvēku tiesības uz veselību, gan sabiedrības

labklājība.

Līdz ar to Ministru kabineta

izraudzītais līdzeklis ir piemērots pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķu sasniegšanai.