13. punkts

1Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

2Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai tas ir noteikts ar

3normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu,

4tostarp ievērojot labas likumdošanas principu (sal. sk.

5Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr.

62021-24-03 23. punktu). Tomēr tikai būtiska procesuāla

7pārkāpuma dēļ tiesību norma var tikt uzskatīta par prettiesisku

8(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma

9lietā Nr. 2018-15-01 13.2. punktu).

1013.1. Satversmes tiesa vairākkārt ir secinājusi, ka

11tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta

12noteikumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 27.

13oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr

14Ministru kabinetam ir tiesības izdot ārējus normatīvus aktus

15tikai tad, ja likumā tam ir noteikts attiecīgs pilnvarojums

16(sk. Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas

171. punktu).

18Apstrīdētā norma tika pieņemta ar 2021. gada grozījumiem

19Covid-19 ierobežošanas noteikumos, kuru projekts 21-TA-1762 tika

20apstiprināts Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra sēdē.

212021. gada grozījumi Covid-19 ierobežošanas noteikumos publicēti

22oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 23.

23decembrī (oficiālā publikācija Nr. 2021/248A.1). Apstrīdētā norma

24izdota, pamatojoties arī uz Epidemioloģiskās drošības likuma 3.

25panta otro daļu un Covid-19 pārvaldības likuma 4. panta pirmās

26daļas 21. punktu. Attiecīgajā Epidemioloģiskās drošības likuma

27normā paredzētas Ministru kabineta tiesības noteikt

28epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību

29izplatības ierobežošanai. Savukārt attiecīgajā Covid-19

30pārvaldības likuma normā paredzētas Ministru kabineta tiesības

31noteikt aizliegumu ievest Latvijas teritorijā pret Covid-19

32infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugas un šo sugu dzīvnieku

33produkciju.

34Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

35tiesai nerodas šaubas par to, ka Ministru kabinets, izdodot

36apstrīdēto normu, ir rīkojies tam likumā noteiktā pilnvarojuma

37ietvaros, tāpat šī norma ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu

38prasībām un pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu

39izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

40tās piemērošanas sekas.

4113.2. Pieteikuma iesniedzējas izsaka šaubas par to, vai

42apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas

43principu, jo tā neesot saskanīga ar LESD 34. un 36. pantu,

44Ministru kabinets neesot apstrīdētās normas izstrādes procesā

45iesaistījis ieinteresētās personas un neesot konsultējies ar tām,

46neesot apzinājis, kādas finansiālās sekas aizliegums ievest

47Latvijā ūdeles radīs ūdeļu audzētājiem. Labas likumdošanas

48princips esot pārkāpts arī tādējādi, ka Ministru kabinets nav

49noteicis termiņu, līdz kuram būs spēkā aizliegums ievest Latvijā

50ūdeles no ārvalstīm.

51Turpretim Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma neesot

52pretrunā ar LESD 34. un 36. pantu un tās izstrādes procesā esot

53pienācīgi samērotas komersantu un sabiedrības intereses,

54ievērojot informāciju par epidemioloģisko situāciju valstī un par

55Covid-19 izplatības risku ūdeļu novietnēs. Tādējādi labas

56likumdošanas princips neesot pārkāpts.

5713.2.1. Labas likumdošanas princips attiecināms uz

58ikviena normatīvā akta sagatavošanas un pieņemšanas procesu, arī

59uz Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu (sk.

60Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr.

612019-20-03 24. punktu).

62Atbilstoši labas likumdošanas principam ir jānodrošina, ka

63tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti

64visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

65uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu

66(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma

67lietā Nr. 2018-22-01 17. punktu). Tiesiskais regulējums, ja

68tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar pētījumiem.

69Likumdevējam arī jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska

70prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas pasākumi

71(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā

72Nr. 2020-26-0106 16.1. punktu). Tomēr, ņemot vērā faktiskos

73un tiesiskos apstākļus, no minētajiem informēšanas un pamatošanas

74pienākumiem ir pieļaujami izņēmumi, sverot un līdzsvarojot labas

75likumdošanas principu ar citiem vispārējiem tiesību principiem,

76tostarp piesardzības principu (sk. Satversmes tiesas 2022.

77gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.1.

78punktu).

79Piesardzības principa tvērums dažādās nozarēs var būt

80atšķirīgs. Konkretizējot piesardzības principa saturu attiecībā

81uz tiesiskā regulējuma izstrādi Covid-19 pandēmijas apstākļos,

82Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij atbilstoši piesardzības

83principam nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir

84faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda

85kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un

86samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Ja

87pastāv risks, ka var rasties faktisks kaitējums personu veselībai

88un labklājībai, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un

89piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau

90tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās. Proti, unikālā un

91neskaidrā situācijā valstij ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir,

92pirmkārt, balstīti uz saprātīgu pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz

93pamattiesību aizsardzību, negaidot, kamēr šo risku nopietnība

94tiks pierādīta pilnībā (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

9511. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 16.1.

96punktu).

97No 2021. gada grozījumu Covid-19 ierobežošanas noteikumos

98anotācijas izriet, ka šo noteikumu projekta, arī apstrīdētās

99normas, izstrādē piedalījās Slimību kontroles centra, Veselības

100ministrijas, Biomedicīnas centra, Pārtikas un veterinārā dienesta

101un Vides institūta eksperti. Tiesiskie risinājumi Covid-19

102infekcijas izplatības mazināšanai ūdeļu novietnēs tika apspriesti

103arī Ministru prezidenta izveidotās starpinstitūciju darbības

104koordinācijas grupas (turpmāk - Koordinācijas grupa) 2021. gada

10513. decembra un 16. decembra sēdēs, izskatot Slimību kontroles

106centra sagatavoto ziņojumu "Riska novērtējums par Covid-19

107infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai ūdeļu

108novietnē "Baltic Devon Mink"" (turpmāk - Riska

109novērtējums). Riska novērtējumā Slimību kontroles centrs

110secināja, ka iegūtie dati par Covid-19 infekcijas uzliesmojumu

111norāda uz: 1) ilgstošu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulāciju novietnes

112ūdeļu populācijā (pastāvīgs Covid-19 infekcijas perēklis); 2)

113novietnes ūdeļu populācijā cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa

114mutācijām, kas rada risku, ka var attīstīties epidemioloģiski

115bīstamāks vīrusa variants; 3) gadījumiem, kad darbinieki

116inficējušies ar tādu SARS-CoV-2 vīrusa paveidu, kas cirkulē

117novietnes ūdeļu populācijā. Tas savukārt liecina par nepietiekamu

118bioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu; 4) risku, ka,

119izveidojoties SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, var palielināties

120vīrusa infekciozitāte (lipīgums) un infekcija, pārvarot

121vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā iegūto imunitāti, var

122izplatīties cilvēku populācijā (sk. 2021. gada grozījumu

123Covid-19 ierobežošanas noteikumos sākotnējās ietekmes izvērtējumu

124(anotāciju). Pieejams: tap.mk.gov.lv).

125Slimību kontroles centrs Riska novērtējumā piedāvāja divus

126rīcības variantus - vai nu ilgstoši pastāvošā Covid-19 infekcijas

127rezervuāra likvidāciju ūdeļu novietnē, vai maksimālo bioloģiskās

128drošības pasākumu nodrošināšanu, ieskaitot pastāvīgu ārējo

129uzraudzību un cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa monitoringu, regulāru

130un mērķtiecīgu vīrusa genoma sekvencēšanu no ūdelēm un regulāru

131darbinieku testēšanu. Koordinācijas grupa atzina par nepieciešamu

132sagatavot tiesību akta projektu par papildu epidemioloģiskās

133drošības un biodrošības prasībām, tostarp attiecībā uz ūdeļu

134novietnēm, kā arī par aizliegumu ievest Latvijā ūdeles no citām

135valstīm.

136Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra sēdē tam tika

137sniegta informācija par kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz

138100 000 iedzīvotājiem, kā arī par stacionāros ievietoto pacientu

139skaitu, tostarp tādu pacientu skaitu, kuru veselības stāvoklis

140bija vērtējams kā smags. Šajā sēdē Ministru kabinetam tika

141sniegta arī informācija par to, ka sāk izplatīties jauns

142SARS-CoV-2 variants - Omicron -, kuram raksturīga augstāka

143infekciozitāte, zema aizsardzība pret inficēšanos primārās

144vakcinācijas kursu pabeigušām personām, paaugstināta spēja

145izraisīt reinfekciju. Tāpat tika norādīts, ka šā SARS-CoV-2

146varianta izplatīšanās varētu radīt būtisku veselības aprūpes

147iestāžu noslodzi saistībā ar lielu Covid-19 slimnieku skaitu.

148Ministru kabinets pēc tam, kad bija uzklausījis aktuālo

149informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās

150Eiropas valstīs, 2021. gada 21. decembra sēdē apstiprināja 2021.

151gada grozījumu Covid-19 ierobežošanas noteikumos projektu (sk.

152Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra ārkārtas sēdes

153videoierakstu. Pieejams: mk.gov.lv).

154Tādējādi Ministru kabinets 2021. gada 21. decembra sēdē,

155pieņemot apstrīdēto normu, bija informēts ne tikai par

156epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs,

157tostarp par saslimstības un hospitalizācijas rādītājiem, bet arī

158par Slimību kontroles centra veikto Riska novērtējumu. Proti,

159Latvijā Covid-19 saslimstības rādītājs bija augsts, pastāvēja

160jauna SARS-CoV-2 varianta - Omicron - izplatīšanās

161iespēja, ūdeļu novietnēs tika konstatētas Covid-19 infekcijas

162mutācijas, un tāpēc Ministru kabinets, ievērojot piesardzības

163principu, noteica aizliegumu ūdeļu ievešanai Latvijā no

164ārvalstīm.

165Tomēr no lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka

166Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, būtu uzklausījis

167ieinteresētās personas vai apzinājis, kādas finansiālās sekas šis

168aizliegums radīs ūdeļu audzētājiem. Taču, ievērojot Covid-19

169pandēmijas radīto nepieciešamību nekavējoties rīkoties un reaģēt

170uz situāciju saistībā ar vīrusa izplatību, tas apstāklis, ka

171apstrīdētās normas izstrādes procesā Ministru kabinets nolūkā

172laikus pieņemt efektīvus lēmumus balstījās vienīgi uz tobrīd

173pieejamiem pētījumiem un konsultācijām, nevar būt par pamatu

174secinājumam, ka labas likumdošanas princips būtu pārkāpts.

175Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets uzskatīja, ka mērķu

176sasniegšanai ir nepieciešama ātra rīcība, jo citādi tiktu

177nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, tāpēc tam nebija jāveic

178tādi pētījumi par attiecīgā ierobežojuma ietekmi vai jārīko tādas

179debates par kaitējuma novēršanu, kas būtiski aizkavētu lēmuma

180pieņemšanu un pazeminātu tā efektivitāti. Tātad tas, ka

181apstrīdētās normas pieņemšanas laikā trūka padziļinātu pētījumu

182par šajā normā ietvertā ierobežojuma sekām un diskusiju, kas

183būtiski aizkavētu lēmuma pieņemšanu un mazinātu tā efektivitāti,

184nevar būt par pamatu apstrīdētās normas atzīšanai par

185prettiesisku. Savukārt tas, vai konkrētā rīcība patiešām bija

186nepieciešama, ir vērtējams, noskaidrojot, vai ierobežojumam ir

187leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs.

18813.2.2. Pieteikuma iesniedzējas norādījušas, ka labas

189likumdošanas princips esot pārkāpts tādējādi, ka apstrīdētā norma

190neparedzēja termiņu, līdz kuram būs spēkā aizliegums ievest

191Latvijā ūdeles.

192Saskaņā ar Covid-19 pārvaldības likuma pārejas noteikumu 10.

193punktu šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv

194epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas

195izplatību. Covid-19 ierobežošanas noteikumi tika pieņemti,

196pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma un Covid-19

197pārvaldības likuma normām, šajos noteikumos ietvertās normas

198nenosaka pastāvīgu regulējumu un ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr

199pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19

200infekcijas izplatību. Proti, Covid-19 ierobežošanas noteikumos,

201kuru mērķis un darbības joma ir tiesisko attiecību regulēšana

202ārkārtējās situācijas laikā un arī pēc tās, lai valsts iestāžu un

203privātpersonu tiesību un pienākumu apjoms būtu pielāgots

204situācijai, kad valstī joprojām turpina izplatīties Covid-19

205infekcija, nemaz nebija iespējams paredzēt ierobežojuma termiņu.

206Nedz no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, nedz no

207tiesiskās drošības principa neizriet institūcijas pienākums

208noteikt konkrētu tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņu

209(sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma

210lietā Nr. 2021-24-03 31.2. punktu).

211Tādējādi tas vien, ka apstrīdētā norma nenosaka termiņu, kurā

212ir spēkā aizliegums ievest Latvijas teritorijā ūdeles no

213ārvalstīm, nenozīmē to, ka būtu pārkāpts labas likumdošanas

214princips.

21513.2.3. Saskaņā ar labas likumdošanas principu Ministru

216kabinetam jāizvērtē arī normatīvajā aktā paredzēto tiesību normu

217atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp

218Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām

219(sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 7. janvāra sprieduma

220lietā Nr. 2021-06-01 16. punktu).

221LESD 34. pants noteic, ka dalībvalstu starpā ir aizliegti

222importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar

223līdzvērtīgu iedarbību. Savukārt LESD 36. pants paredz, ka šā

224līguma 34. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta

225aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības

226morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem,

227uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku

228un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai

229arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā

230īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai

231ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā

232patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas

233līdzekļus.

234Proti, Eiropas Savienībā tiek aizsargāta preču brīva aprite

235starp dalībvalstīm un to var ierobežot tikai LESD 36. pantā

236minēto apsvērumu dēļ.

237Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka par pasākumiem ar

238kvantitatīviem importa ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuri

239ir aizliegti ar LESD 34. pantu, ir jāuzskata dalībvalsts

240pasākumi, kuru mērķis vai sekas ir nelabvēlīgāka attieksme pret

241citu dalībvalstu precēm, kā arī ikviens cits pasākums, kas vienas

242valsts izcelsmes precēm kavē piekļuvi citas dalībvalsts tirgum,

243ja vien attiecīgo pasākumu nevar objektīvi attaisnot ar kādu no

244LESD 36. pantā minētajiem vispārējo interešu apsvērumiem vai

245primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Jebkurā gadījumā

246minētajiem valsts pasākumiem ir jābūt piemērotiem izvirzītā mērķa

247sasniegšanai un tie nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams šā

248mērķa sasniegšanai (sal. sk., piemēram, Eiropas Savienības

249Tiesas 2009. gada 10. februāra sprieduma lietā C-110/05

250"Commission v. Italian Republic" 37. un 59. punktu, kā

251arī 2022. gada 10. februāra sprieduma lietā C-499/20 "DIMCO

252Dimovasili M.I.K.E." 28. punktu).

253No lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka

254Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, būtu vērtējis tās

255atbilstību Eiropas Savienības tiesībām brīvas preču aprites jomā.

256Tomēr konkrētajā gadījumā šis apstāklis pats par sevi nav pamats

257atzīt to, ka apstrīdētā norma būtu pieņemta, pārkāpjot labas

258likumdošanas principu. Tas, vai apstrīdētās normas atbilstības

259Eiropas Savienības tiesību normām pārbaudes trūkuma dēļ ir radies

260nepieļaujams personas pamattiesību ierobežojums, noskaidrojams,

261izvērtējot apstrīdētās normas ietekmi pēc būtības.

262Līdz ar to apstrīdētajā normā

263ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos

264aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.