13. pants

Vērtējot pamattiesību ierobežojuma satversmību,

Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai tas ir noteikts ar

normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu,

tostarp ievērojot labas likumdošanas principu (sal. sk.

Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr.

2021-24-03 23. punktu). Tomēr tikai būtiska procesuāla

pārkāpuma dēļ tiesību norma var tikt uzskatīta par prettiesisku

(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2018-15-01 13.2. punktu).

13.1. Satversmes tiesa vairākkārt ir secinājusi, ka

tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta

noteikumiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 27.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr

Ministru kabinetam ir tiesības izdot ārējus normatīvus aktus

tikai tad, ja likumā tam ir noteikts attiecīgs pilnvarojums

(sk. Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas

1. punktu).

Apstrīdētā norma tika pieņemta ar 2021. gada grozījumiem

Covid-19 ierobežošanas noteikumos, kuru projekts 21-TA-1762 tika

apstiprināts Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra sēdē.

2021. gada grozījumi Covid-19 ierobežošanas noteikumos publicēti

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 2021. gada 23.

decembrī (oficiālā publikācija Nr. 2021/248A.1). Apstrīdētā norma

izdota, pamatojoties arī uz Epidemioloģiskās drošības likuma 3.

panta otro daļu un Covid-19 pārvaldības likuma 4. panta pirmās

daļas 21. punktu. Attiecīgajā Epidemioloģiskās drošības likuma

normā paredzētas Ministru kabineta tiesības noteikt

epidemioloģiskās drošības pasākumus atsevišķu infekcijas slimību

izplatības ierobežošanai. Savukārt attiecīgajā Covid-19

pārvaldības likuma normā paredzētas Ministru kabineta tiesības

noteikt aizliegumu ievest Latvijas teritorijā pret Covid-19

infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugas un šo sugu dzīvnieku

produkciju.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka Ministru kabinets, izdodot

apstrīdēto normu, ir rīkojies tam likumā noteiktā pilnvarojuma

ietvaros, tāpat šī norma ir pieejama atbilstoši normatīvo aktu

prasībām un pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu

izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

tās piemērošanas sekas.

13.2. Pieteikuma iesniedzējas izsaka šaubas par to, vai

apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas

principu, jo tā neesot saskanīga ar LESD 34. un 36. pantu,

Ministru kabinets neesot apstrīdētās normas izstrādes procesā

iesaistījis ieinteresētās personas un neesot konsultējies ar tām,

neesot apzinājis, kādas finansiālās sekas aizliegums ievest

Latvijā ūdeles radīs ūdeļu audzētājiem. Labas likumdošanas

princips esot pārkāpts arī tādējādi, ka Ministru kabinets nav

noteicis termiņu, līdz kuram būs spēkā aizliegums ievest Latvijā

ūdeles no ārvalstīm.

Turpretim Ministru kabinets norāda, ka apstrīdētā norma neesot

pretrunā ar LESD 34. un 36. pantu un tās izstrādes procesā esot

pienācīgi samērotas komersantu un sabiedrības intereses,

ievērojot informāciju par epidemioloģisko situāciju valstī un par

Covid-19 izplatības risku ūdeļu novietnēs. Tādējādi labas

likumdošanas princips neesot pārkāpts.

13.2.1. Labas likumdošanas princips attiecināms uz

ikviena normatīvā akta sagatavošanas un pieņemšanas procesu, arī

uz Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšanas procesu (sk.

Satversmes tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr.

2019-20-03 24. punktu).

Atbilstoši labas likumdošanas principam ir jānodrošina, ka

tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti

visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti

uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma

lietā Nr. 2018-22-01 17. punktu). Tiesiskais regulējums, ja

tas nepieciešams, ir pienācīgi jāpamato ar pētījumiem.

Likumdevējam arī jāapsver nozaru speciālistu izteiktās riska

prognozes un jāveic savlaicīgi riska novērtēšanas pasākumi

(sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā

Nr. 2020-26-0106 16.1. punktu). Tomēr, ņemot vērā faktiskos

un tiesiskos apstākļus, no minētajiem informēšanas un pamatošanas

pienākumiem ir pieļaujami izņēmumi, sverot un līdzsvarojot labas

likumdošanas principu ar citiem vispārējiem tiesību principiem,

tostarp piesardzības principu (sk. Satversmes tiesas 2022.

gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.1.

punktu).

Piesardzības principa tvērums dažādās nozarēs var būt

atšķirīgs. Konkretizējot piesardzības principa saturu attiecībā

uz tiesiskā regulējuma izstrādi Covid-19 pandēmijas apstākļos,

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij atbilstoši piesardzības

principam nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir

faktiski nodarīts. Pietiek ar pamatotām aizdomām par šāda

kaitējuma iespējamību, lai valsts jau laikus veiktu efektīvus un

samērīgus pasākumus nolūkā nepieļaut kaitējuma iestāšanos. Ja

pastāv risks, ka var rasties faktisks kaitējums personu veselībai

un labklājībai, tad valstij ir pienākums veikt saprātīgus un

piemērotus pasākumus, lai aizsargātu personu pamattiesības jau

tad, kad negatīvās sekas vēl nav radušās. Proti, unikālā un

neskaidrā situācijā valstij ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir,

pirmkārt, balstīti uz saprātīgu pieņēmumu un, otrkārt, vērsti uz

pamattiesību aizsardzību, negaidot, kamēr šo risku nopietnība

tiks pierādīta pilnībā (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada

11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 16.1.

punktu).

No 2021. gada grozījumu Covid-19 ierobežošanas noteikumos

anotācijas izriet, ka šo noteikumu projekta, arī apstrīdētās

normas, izstrādē piedalījās Slimību kontroles centra, Veselības

ministrijas, Biomedicīnas centra, Pārtikas un veterinārā dienesta

un Vides institūta eksperti. Tiesiskie risinājumi Covid-19

infekcijas izplatības mazināšanai ūdeļu novietnēs tika apspriesti

arī Ministru prezidenta izveidotās starpinstitūciju darbības

koordinācijas grupas (turpmāk - Koordinācijas grupa) 2021. gada

13. decembra un 16. decembra sēdēs, izskatot Slimību kontroles

centra sagatavoto ziņojumu "Riska novērtējums par Covid-19

infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai ūdeļu

novietnē "Baltic Devon Mink"" (turpmāk - Riska

novērtējums). Riska novērtējumā Slimību kontroles centrs

secināja, ka iegūtie dati par Covid-19 infekcijas uzliesmojumu

norāda uz: 1) ilgstošu SARS-CoV-2 vīrusa cirkulāciju novietnes

ūdeļu populācijā (pastāvīgs Covid-19 infekcijas perēklis); 2)

novietnes ūdeļu populācijā cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa

mutācijām, kas rada risku, ka var attīstīties epidemioloģiski

bīstamāks vīrusa variants; 3) gadījumiem, kad darbinieki

inficējušies ar tādu SARS-CoV-2 vīrusa paveidu, kas cirkulē

novietnes ūdeļu populācijā. Tas savukārt liecina par nepietiekamu

bioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu; 4) risku, ka,

izveidojoties SARS-CoV-2 vīrusa mutācijām, var palielināties

vīrusa infekciozitāte (lipīgums) un infekcija, pārvarot

vakcinācijas vai pārslimošanas rezultātā iegūto imunitāti, var

izplatīties cilvēku populācijā (sk. 2021. gada grozījumu

Covid-19 ierobežošanas noteikumos sākotnējās ietekmes izvērtējumu

(anotāciju). Pieejams: tap.mk.gov.lv).

Slimību kontroles centrs Riska novērtējumā piedāvāja divus

rīcības variantus - vai nu ilgstoši pastāvošā Covid-19 infekcijas

rezervuāra likvidāciju ūdeļu novietnē, vai maksimālo bioloģiskās

drošības pasākumu nodrošināšanu, ieskaitot pastāvīgu ārējo

uzraudzību un cirkulējošā SARS-CoV-2 vīrusa monitoringu, regulāru

un mērķtiecīgu vīrusa genoma sekvencēšanu no ūdelēm un regulāru

darbinieku testēšanu. Koordinācijas grupa atzina par nepieciešamu

sagatavot tiesību akta projektu par papildu epidemioloģiskās

drošības un biodrošības prasībām, tostarp attiecībā uz ūdeļu

novietnēm, kā arī par aizliegumu ievest Latvijā ūdeles no citām

valstīm.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra sēdē tam tika

sniegta informācija par kumulatīvo Covid-19 gadījumu skaitu uz

100 000 iedzīvotājiem, kā arī par stacionāros ievietoto pacientu

skaitu, tostarp tādu pacientu skaitu, kuru veselības stāvoklis

bija vērtējams kā smags. Šajā sēdē Ministru kabinetam tika

sniegta arī informācija par to, ka sāk izplatīties jauns

SARS-CoV-2 variants - Omicron -, kuram raksturīga augstāka

infekciozitāte, zema aizsardzība pret inficēšanos primārās

vakcinācijas kursu pabeigušām personām, paaugstināta spēja

izraisīt reinfekciju. Tāpat tika norādīts, ka šā SARS-CoV-2

varianta izplatīšanās varētu radīt būtisku veselības aprūpes

iestāžu noslodzi saistībā ar lielu Covid-19 slimnieku skaitu.

Ministru kabinets pēc tam, kad bija uzklausījis aktuālo

informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās

Eiropas valstīs, 2021. gada 21. decembra sēdē apstiprināja 2021.

gada grozījumu Covid-19 ierobežošanas noteikumos projektu (sk.

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra ārkārtas sēdes

videoierakstu. Pieejams: mk.gov.lv).

Tādējādi Ministru kabinets 2021. gada 21. decembra sēdē,

pieņemot apstrīdēto normu, bija informēts ne tikai par

epidemioloģisko situāciju Latvijā un citās Eiropas valstīs,

tostarp par saslimstības un hospitalizācijas rādītājiem, bet arī

par Slimību kontroles centra veikto Riska novērtējumu. Proti,

Latvijā Covid-19 saslimstības rādītājs bija augsts, pastāvēja

jauna SARS-CoV-2 varianta - Omicron - izplatīšanās

iespēja, ūdeļu novietnēs tika konstatētas Covid-19 infekcijas

mutācijas, un tāpēc Ministru kabinets, ievērojot piesardzības

principu, noteica aizliegumu ūdeļu ievešanai Latvijā no

ārvalstīm.

Tomēr no lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka

Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, būtu uzklausījis

ieinteresētās personas vai apzinājis, kādas finansiālās sekas šis

aizliegums radīs ūdeļu audzētājiem. Taču, ievērojot Covid-19

pandēmijas radīto nepieciešamību nekavējoties rīkoties un reaģēt

uz situāciju saistībā ar vīrusa izplatību, tas apstāklis, ka

apstrīdētās normas izstrādes procesā Ministru kabinets nolūkā

laikus pieņemt efektīvus lēmumus balstījās vienīgi uz tobrīd

pieejamiem pētījumiem un konsultācijām, nevar būt par pamatu

secinājumam, ka labas likumdošanas princips būtu pārkāpts.

Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets uzskatīja, ka mērķu

sasniegšanai ir nepieciešama ātra rīcība, jo citādi tiktu

nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, tāpēc tam nebija jāveic

tādi pētījumi par attiecīgā ierobežojuma ietekmi vai jārīko tādas

debates par kaitējuma novēršanu, kas būtiski aizkavētu lēmuma

pieņemšanu un pazeminātu tā efektivitāti. Tātad tas, ka

apstrīdētās normas pieņemšanas laikā trūka padziļinātu pētījumu

par šajā normā ietvertā ierobežojuma sekām un diskusiju, kas

būtiski aizkavētu lēmuma pieņemšanu un mazinātu tā efektivitāti,

nevar būt par pamatu apstrīdētās normas atzīšanai par

prettiesisku. Savukārt tas, vai konkrētā rīcība patiešām bija

nepieciešama, ir vērtējams, noskaidrojot, vai ierobežojumam ir

leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs.

13.2.2. Pieteikuma iesniedzējas norādījušas, ka labas

likumdošanas princips esot pārkāpts tādējādi, ka apstrīdētā norma

neparedzēja termiņu, līdz kuram būs spēkā aizliegums ievest

Latvijā ūdeles.

Saskaņā ar Covid-19 pārvaldības likuma pārejas noteikumu 10.

punktu šis likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv

epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas

izplatību. Covid-19 ierobežošanas noteikumi tika pieņemti,

pamatojoties uz Epidemioloģiskās drošības likuma un Covid-19

pārvaldības likuma normām, šajos noteikumos ietvertās normas

nenosaka pastāvīgu regulējumu un ir spēkā tikai tik ilgi, kamēr

pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19

infekcijas izplatību. Proti, Covid-19 ierobežošanas noteikumos,

kuru mērķis un darbības joma ir tiesisko attiecību regulēšana

ārkārtējās situācijas laikā un arī pēc tās, lai valsts iestāžu un

privātpersonu tiesību un pienākumu apjoms būtu pielāgots

situācijai, kad valstī joprojām turpina izplatīties Covid-19

infekcija, nemaz nebija iespējams paredzēt ierobežojuma termiņu.

Nedz no tiesiskās paļāvības aizsardzības principa, nedz no

tiesiskās drošības principa neizriet institūcijas pienākums

noteikt konkrētu tiesiskā regulējuma spēkā esības termiņu

(sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma

lietā Nr. 2021-24-03 31.2. punktu).

Tādējādi tas vien, ka apstrīdētā norma nenosaka termiņu, kurā

ir spēkā aizliegums ievest Latvijas teritorijā ūdeles no

ārvalstīm, nenozīmē to, ka būtu pārkāpts labas likumdošanas

princips.

13.2.3. Saskaņā ar labas likumdošanas principu Ministru

kabinetam jāizvērtē arī normatīvajā aktā paredzēto tiesību normu

atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp

Satversmei, starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām

(sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 7. janvāra sprieduma

lietā Nr. 2021-06-01 16. punktu).

LESD 34. pants noteic, ka dalībvalstu starpā ir aizliegti

importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar

līdzvērtīgu iedarbību. Savukārt LESD 36. pants paredz, ka šā

līguma 34. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta

aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības

morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem,

uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku

un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai

arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā

īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai

ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā

patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas

līdzekļus.

Proti, Eiropas Savienībā tiek aizsargāta preču brīva aprite

starp dalībvalstīm un to var ierobežot tikai LESD 36. pantā

minēto apsvērumu dēļ.

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka par pasākumiem ar

kvantitatīviem importa ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kuri

ir aizliegti ar LESD 34. pantu, ir jāuzskata dalībvalsts

pasākumi, kuru mērķis vai sekas ir nelabvēlīgāka attieksme pret

citu dalībvalstu precēm, kā arī ikviens cits pasākums, kas vienas

valsts izcelsmes precēm kavē piekļuvi citas dalībvalsts tirgum,

ja vien attiecīgo pasākumu nevar objektīvi attaisnot ar kādu no

LESD 36. pantā minētajiem vispārējo interešu apsvērumiem vai

primāriem vispārējo interešu apsvērumiem. Jebkurā gadījumā

minētajiem valsts pasākumiem ir jābūt piemērotiem izvirzītā mērķa

sasniegšanai un tie nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams šā

mērķa sasniegšanai (sal. sk., piemēram, Eiropas Savienības

Tiesas 2009. gada 10. februāra sprieduma lietā C-110/05

"Commission v. Italian Republic" 37. un 59. punktu, kā

arī 2022. gada 10. februāra sprieduma lietā C-499/20 "DIMCO

Dimovasili M.I.K.E." 28. punktu).

No lietas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka

Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, būtu vērtējis tās

atbilstību Eiropas Savienības tiesībām brīvas preču aprites jomā.

Tomēr konkrētajā gadījumā šis apstāklis pats par sevi nav pamats

atzīt to, ka apstrīdētā norma būtu pieņemta, pārkāpjot labas

likumdošanas principu. Tas, vai apstrīdētās normas atbilstības

Eiropas Savienības tiesību normām pārbaudes trūkuma dēļ ir radies

nepieļaujams personas pamattiesību ierobežojums, noskaidrojams,

izvērtējot apstrīdētās normas ietekmi pēc būtības.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar normatīvajos

aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.