16. pants

Satversmes tiesai, vērtējot pamattiesību

ierobežojuma samērīgumu, jāpārbauda arī tas, vai izraudzītie

līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, proti, vai

leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda

tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat

iedarbīgi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 14. punktu).

Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā

kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2022. gada 10.

marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 28. punktu).

16.1. Pieteikuma iesniedzējas norāda, ka Ministru

kabinets esot varējis ieviest alternatīvus risinājumus

apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķu sasniegšanai - aizliegt ievest ūdeles tikai no konkrētām

valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta plaša ūdeļu

inficēšanās ar Covid-19; noteikt laika posmu, kas no citām

valstīm ievestajām ūdelēm jāpavada izolācijā; paredzēt, piemēram,

Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas izsniegšanu ūdeļu

ievešanai Latvijā, ja ūdeles ir testētas un testa rezultāts ir

negatīvs; noteikt aizliegumu ūdeļu pārvietošanai starp novietnēm

Latvijā, nevis ūdeļu ievešanas aizliegumu, jo Covid-19 infekcijas

uzliesmojums ticis konstatēts tikai vienā no Latvijā esošajām

ūdeļu novietnēm.

Savukārt Ministru kabinets uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēju

norādītie alternatīvi līdzekļi nesasniegtu pamattiesību

ierobežojuma leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā kvalitātē, jo

neizslēgtu risku, ka Latvijas teritorijā no ārvalstīm var tikt

ievestas potenciāli inficētas ūdeles.

Pārtikas un veterinārais dienests sakarā ar Pieteikuma

iesniedzēju piedāvāto alternatīvo līdzekli - aizliegt ievest

ūdeles tikai no konkrētām valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā

konstatēta plaša ūdeļu inficēšanās ar Covid-19, - norādījis, ka

attiecīgā informācija ātri zaudētu savu aktualitāti Covid-19

straujās izplatības dēļ. Savukārt ievesto ūdeļu izolācija, kā arī

aizliegums pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā jebkurā

gadījumā prasītu ūdeļu apkopi, ko var nodrošināt vienīgi cilvēki,

tātad infekcijas izplatību arī cilvēku vidū nevarētu pilnībā

novērst. Arī atļauju sistēmu nevarot uzskatīt par tikpat efektīvu

līdzekli kā pilnīgs ūdeļu ievešanas aizliegums, jo būtu jāvērtē

gan saņemtie paraugi, gan atļaujas piešķiršanas pamatojums, tas

viss prasītu daudz vairāk resursu, un to visu vajadzētu paveikt

ļoti īsā laika posmā, ņemot vērā negatīva Covid-19 testa derīguma

termiņu.

Vides institūts, atsaucoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma

iestādes viedokli, norāda, ka ūdeles esot ļoti uzņēmīgas pret

SARS-CoV-2 un tas strauji izplatoties ūdeļu audzētavās tiešu un

netiešu kontaktu ceļā. Lielās ūdeļu novietnēs esot labvēlīgi

apstākļi SARS-CoV-2 vīrusa replikācijai un pārnešanai. Slimības

klīniskās pazīmes ūdelēm bieži vien esot nespecifiskas un varot

parādīties tikai daļai inficēto dzīvnieku, bet infekcijas

skartajās saimniecībās inficēto dzīvnieku skaits esot ļoti liels,

parasti sniedzoties līdz pat 100 procentiem.

16.2. Apstākļos, kad pastāv nenoteiktība un, lai

aizsargātu svarīgas personu vai sabiedrības tiesības un

likumiskās intereses, ir nepieciešama tūlītēja valsts rīcība, arī

pamattiesību ierobežojuma samērīguma vērtēšanā būtiska nozīme ir

piesardzības principam. Atbilstoši šim principam institūcijai,

kas izdod normatīvo aktu un apsver, vai attiecīgajā tiesiskajā

regulējumā paredzētā pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

nevarētu sasniegt tādā pašā kvalitātē ar saudzējošākiem

līdzekļiem, ir tiesības šaubu gadījumā no vairākām iespējamām

alternatīvām izvēlēties to risinājumu, kas ar augstāku varbūtības

pakāpi nodrošinās personu vai sabiedrības tiesību un interešu

aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta

sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 28. punktu).

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija apkopojusi pieejamos

datus par dzīvnieku saslimstību ar Covid-19 un norādījusi, ka,

piemēram, līdz 2021. gada 30. septembrim bijušas ziņas par 12

dažādu sugu, tostarp ūdeļu, saslimstību 30 pasaules valstīs

(sk.: World Organization for Animal Health. SARS-CoV-2 in

animals - situation report 5. Pieejams: woah.org). Eiropas

Pārtikas nekaitīguma iestāde norādījusi, ka 2021. gada janvārī

tika ziņots par SARS-CoV-2 vīrusa izplatību 400 ūdeļu novietnēs

astoņās Eiropas Savienības valstīs (sk.: European Food Safety

Authority. Monitoring of SARS‐CoV‐2 infection in mustelids.

Pieejams: efsa.europa.eu). Savukārt Pasaules Dzīvnieku

veselības organizācija jau līdz 2023. gada 30. jūnijam apkopojusi

ziņas par 775 Covid-19 uzliesmojumiem starp 29 sugām 36 valstīs.

Turklāt šajos ziņojumos uzmanība sevišķi vērsta uz to, ka

Covid-19 konstatēšana dzīvniekiem ir cieši saistīta ar katras

valsts īstenoto uzraudzības mehānismu un dzīvnieku saslimstība ar

Covid-19, visticamāk, ir daudz augstāka. Vislielākais Covid-19

infekcijas izplatības risks, kā arī konstatēto dzīvnieku

saslimšanas gadījumu skaits visās pasaules valstīs esot tieši

ūdeļu novietnēs (sk.: World Organization for Animal Health.

SARS-CoV-2 in animals - situation report 22. Pieejams:

woah.org).

Nepārtraukta un pareiza biodrošības pasākumu īstenošana ūdeļu

novietnēs, tostarp nefarmaceitisko metožu izmantošana, var

samazināt iespējamību, ka ūdeles un cilvēki inficējas ar

Covid-19. Tomēr tad, ja ūdeļu novietnē inficēšanās ar SARS-CoV-2

vīrusu jau ir notikusi, infekcija strauji izplatās dzīvnieku

populācijā, izraisot plašu vīrusa cirkulāciju un risku, ka notiks

vīrusa pārnese starp sugām (sk.: Nielsen S. S. et al.

SARS-CoV-2 in animals: susceptibility of animal species, risk for

animal and public health, monitoring, prevention and control.

Pieejams: ecdc.europa.eu).

Pirms apstrīdētā norma tika pieņemta, Covid-19 ierobežošanas

noteikumi paredzēja dažādus biodrošības pasākumus Covid-19

izplatības mazināšanai ūdeļu novietnēs, tostarp arī sejas masku

valkāšanu, apģērba un apavu maiņu, roku un saskares virsmu

dezinficēšanu, videonovērošanas ierīkošanu (sk. Covid-19

ierobežošanas noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021.

gada 24. decembrim). Tomēr iknedēļas ar Covid-19 saslimušo un

mirušo ūdeļu monitoringa ietvaros vienā no Latvijā esošajām ūdeļu

novietnēm tika konstatēts Covid-19 uzliesmojums un tādējādi

secināts, ka iepriekš noteiktās stingrās epidemioloģiskās

drošības prasības nenovērš ūdeļu inficēšanos ar vīrusu un

saslimstību (sk.: Nielsen S. S. et al. SARS-CoV-2 in animals:

susceptibility of animal species, risk for animal and public

health, monitoring, prevention and control. Pieejams:

ecdc.europa.eu).

Daļa no Pieteikuma iesniedzēju norādītajiem alternatīvajiem

līdzekļiem pēc būtības ir vērsti uz to, lai tiktu noteiktas

stingrākas epidemioloģiskās drošības prasības un būtu atļauts

ievest no citām valstīm Latvijas teritorijā ūdeles. Satversmes

tiesa secina, ka šādi alternatīvi līdzekļi nesasniegtu

pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus vismaz tādā pašā

kvalitātē, jo neizslēgtu iespēju, ka Latvijā var tikt ievestas ar

Covid-19 inficētas ūdeles. Kā to savā viedoklī norāda Vides

institūts, Covid-19 ir respiratora infekcija, kura pēc nonākšanas

ūdeļu novietnē strauji izplatās, tā ka ar Covid-19 var saslimt

līdz pat 100 procentiem ūdeļu, un esot pierādīts, ka gadījumos,

kad notiek SARS-CoV-2 vīrusa pārnese starp cilvēku un ūdeli,

rodas neprognozējamu vīrusa mutāciju veidošanās risks. Satversmes

tiesa secina, ka nepastāv tādas datubāzes, kurās varētu iegūt

operatīvu informāciju par dažādās valstīs konstatētajiem Covid-19

saslimšanas gadījumiem ūdeļu vidū, un ka arī SARS-CoV-2 vīrusa

uzraudzības mehānismi dažādās valstīs ir atšķirīgi.

Tādējādi nedz aizliegums ievest ūdeles tikai no konkrētām

valstīm, kurās attiecīgajā laika posmā konstatēta ūdeļu

inficēšanās ar Covid-19, nedz karantīnas paredzēšana ievestajām

ūdelēm, nedz arī ievešanas atļauju sistēma nevar nodrošināt to,

ka Latvijas teritorijā netiek ievestas ar Covid-19 inficētas

ūdeles un tās nenonāk kontaktā ar cilvēkiem. Savukārt aizliegums

pārvietot ūdeles starp novietnēm Latvijā nav uzskatāms par

alternatīvu līdzekli apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma

leģitīmo mērķu sasniegšanai, jo tas acīmredzami nevar novērst

Ministru kabineta identificēto risku - ar Covid-19 inficētu ūdeļu

ievešanu no ārvalstīm.

Līdz ar to nav citu, saudzējošāku

līdzekļu, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.