34. pants
(tiesības netraucēti

sazināties ar Tiesu)

2

3

2

1

3

11

1.protokola 1.pants (tiesības

uz īpašumu)

1

2

3

1

2

4

13

1.protokola 2.pants (tiesības

uz izglītību)

1

1

1.protokola 3.pants (tiesības

uz brīvām vēlēšanām)

2

1

2

5

4.protokola 2.pants

(pārvietošanās brīvība)

1

1

4.protokola 3.pants (pilsoņu

izraidīšanas aizliegums)

2

2

4.protokola 4.pants

(ārvalstnieku kolektīvas izraidīšanas aizliegums)

1

1

7.protokola 2.pants (tiesības

uz apelāciju krimināllietās)

1

1

2

Kopā:

37

22

47

21

43

20

60

250

11. No tabulā sniegtās

informācijas izriet, ka visvairāk 2006.gadā valdībai komunicētas

sūdzības par tiesībām uz taisnīgu tiesas procesu iespējamiem

pārkāpumiem (Konvencijas 6.pants) un tiesībām uz efektīvu

aizskarto tiesību aizsardzību iespējamiem pārkāpumiem

(Konvencijas 13.pants). Raksturīgi, ka 2006.gadā valdībai

komunicētie iesniegumi satur sūdzības par tiesībām uz personisko

brīvību un drošību (Konvencijas 5.pants) kopā ar sūdzībām par

tiesībām uz lietas savlaicīgu izskatīšanu taisnīgā tiesā

(Konvencijas 6.panta 1.punkts), kā arī sūdzības par tiesībām uz

īpašumu (Konvencijas 1.protokola 1.pants) saistībā ar sūdzībām

par tiesībām uz lietas savlaicīgu izskatīšanu taisnīgā tiesā

(Konvencijas 6.panta 1.punkts).

12. No visām aktīvajām

lietām6, dalot tās pēc nozarēm, Biroja lietvedībā

2006.gada 31.decembrī atradās 33 iesniegumi par iespējamiem

cilvēktiesību pārkāpumiem krimināllietās, 7 iesniegumi saistībā

ar administratīvajām lietām un 16 iesniegumi saistībā ar

civillietām. Tabulās Nr.5, Nr.6 un Nr.7 ir apkopotas

raksturīgākās sūdzības katrā tiesību nozarē uz 2006.gada

31.decembri:

Tabula Nr.5

Sūdzības krimināllietās:

Skaits

Kriminālprocesa ilgums

(6.1.pants)

19

Uzturēšanas apstākļi

cietumos/izmeklēšanas cietumos, policijas īslaicīgās

aizturēšanas izolatoros; vardarbība pret aizturētajiem,

apcietinātajiem un ieslodzītajiem (3.pants)

17

Aizturēšanas/apcietinājuma

ilgums (5.3pants)

11

Tiesības uz efektīvu

aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)

9

Tiesības tikties un

sazināties ar ģimeni, tiesības uz korespondenci

(8.pants)

8

Procesuālās tiesības

(nodrošināt tulkus, pieaicināt lieciniekus) (6.3.pants)

7

Aizturēšanas/apcietinājuma

pamatotība (5.1pants)

6

Tiesības netraucēti

sazināties ar Tiesu (34.pants)

6

Tiesības griezties tiesā,

lai lemtu par aizturēšanas un apcietinājuma likumību un

pamatotību (5.4.pants)

4

Tiesības uz reliģijas

brīvību (9.pants)

4

Nevainīguma prezumpcijas

ievērošana (6.2pants)

2

Tabula Nr.6

Sūdzības civillietās:

Skaits

Tiesas procesa ilgums,

tiesvedības procesuālie pārkāpumi (termiņu ievērošana,

pārsūdzības forma un kārtība, tiesu objektivitāte)

(6.1.pants)

18

Tiesības uz īpašumu -

nekustamo, pensiju, vērtspapīriem (1.protokola 1.pants)

13

Tiesības uz efektīvu

aizskarto tiesību aizstāvību (13.pants)

9

Diskriminācijas aizliegums

(14.pants)

6

Tiesības netraucēti

sazināties ar Tiesu (34.pants)

2

Tabula Nr.7

Sūdzības administratīvajās

lietās:

Skaits

Tiesības uz ģimenes un

privāto dzīvi (8.pants)

4

Diskriminācijas aizliegums

(14.pants)

2

II. 2. Tiesas

lēmumi un lietu izskatīšana

13. 2006.gadā, pēc valdības

komentāru sniegšanas, Tiesa ir pieņēmusi 10 lēmumus par sūdzību

pieņemšanu izskatīšanai pēc būtības sekojošās lietās: "Ž pret

Latviju"; "Andrejeva pret Latviju"; "Vikulovi pret Latviju";

"Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju"; "Vasiļevskis pret

Latviju"; "Ņikitenko pret Latviju"; "Miholapa pret Latviju";

"Zaicevs pret Latviju"; "Diena un Ozoliņš pret Latviju" un

"Pacula pret Latviju".

14. Laikā no 2000.gada līdz

2006.gada beigām, pēc valdības komentāru saņemšanas, Tiesa ir

atzinusi par nepieņemamām izskatīšanai pavisam 17 lietas.

2006.gadā tika pieņemti 6 lēmumi par sūdzību noraidīšanu. Visus

šos lēmumus pieņēma Tiesas Palātas7, un tikai 4 lietas

no tām bija komunicētas valdībai komentāru sniegšanai:

a. 2006.gada 6.aprīlī, pēc

valdības komentāru saņemšanas, Tiesa atzina par nepieņemamu

izskatīšanai lietu "Fjodorova pret Latviju", kurā

iesniedzēja, atsaucoties uz Konvencijas 8.pantu sūdzējās, ka

izraidīšana no Latvijas teritorijas ir nepamatota iejaukšanās

viņas tiesībās uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Tiesa secināja, ka izbraukšanas rīkojuma atcelšana un uzturēšanās

atļaujas izsniegšana ir pietiekama, lai iesniedzēja vairs

nevarētu pretendēt uz "cietušās" statusu Konvencijas

izpratnē.

b. 2006.gada 23.maijā, pēc

valdības komentāru saņemšanas, Tiesa atzina par nepieņemamu

izskatīšanai lietu "S.Dmitrijevs pret Latviju", kurā

dažādu sūdzību starpā iesniedzējs sūdzējās par viņa tiesību uz

bezmaksas paša izvēlētu juridisko palīdzību pārkāpumu un

nacionālās tiesas atteikumu nopratināt ekspertu un liecinieku

(Konvencijas 6.panta 3.daļa). Tiesa savā lēmumā norādīja, ka

saskaņā ar lietas materiāliem nedz iesniedzējs, nedz viņa

advokāts nav skaidri lūguši apelācijas instances tiesu izsaukt un

nopratināt minēto tiesu ekspertu. Papildus Tiesa norādīja, ka

liecību un pierādījumu pieņemamība pirmām kārtām ir atkarīga no

attiecīgās valsts tiesību normām un ka parasti nacionālajām

tiesām ir pašām jāizvērtē tām iesniegtie pierādījumi.

c. 2006.gada 28.septembrī Tiesa

atzina par nepieņemamu izskatīšanai lietu "Korizno pret

Latviju", kurā iesniedzējs, atsaucoties uz Konvencijas

5.panta 1.daļu, sūdzējās par to, ka viņam nepamatoti tika atņemta

brīvība, atsaucoties uz Konvencijas 5.panta 5.daļu sūdzējās par

Tieslietu ministrijas un Latvijas tiesu atteikumu atlīdzināt

viņam zaudējumus sakarā ar viņa it kā pretlikumīgo turēšanu

apcietinājumā, bet, pamatojoties uz Konvencijas 1.protokola

1.pantu, sūdzējās par īpašuma tiesību pārkāpumu. Tiesa

atgādināja, ka Konvencija neuzliek Līgumslēdzējvalstīm nekādus

pienākumus novērst netaisnības un zaudējumus, kas ir radušies

pirms Konvencijas ratificēšanas un Tiesa nav kompetenta izskatīt

sūdzības par 1993. un 1994.gada notikumiem, kas bija īslaicīgi un

neradīja ilgstošu "tiesību zaudēšanas" situāciju. Attiecībā uz

iesniedzēja sūdzību par iespējamo 1.protokola 1.panta pārkāpumu,

Tiesa norādīja, ka šai sūdzībai trūkst pamatojuma, jo dokumenti,

kas liecinātu par šo pārkāpumu nav iesniegti, līdz ar ko Tiesa

secināja, ka šīs iesniedzēja sūdzības ir acīmredzami

nepamatotas.

d. 2006.gada 16.novembrī Tiesa

secināja, ka lietā "Mitina pret Latviju" Latvijas varas

iestādes nav aizskārušas iesniedzējas tiesības, ko viņai garantē

Konvencijas 8.pants, un atzina lietu par nepieņemamu

izskatīšanai. Atsaucoties uz Konvencijas 8.pantu, iesniedzēja

uzskatīja, ka pret viņu pieņemtais izbraukšanas rīkojums

nepamatoti aizskar viņas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi.

Tiesa atgādināja, ka Konvencija negarantē tiesības ieceļot vai

uzturēties valstī personām, kas nav tās piederīgie. Tiesa

konstatēja, ka pret iesniedzēju pieņemtais izbraukšanas rīkojums

nekad nav ticis izpildīts un saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 360.panta 4.daļu to izpildīt vairs nav iespējams, jo kopš

tā stāšanās spēkā ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi. Līdz ar to

Tiesa secināja, ka iesniedzēja nevar pretendēt uz cietušās

statusu. Papildus Tiesa atzīmēja, ka iesniedzēja pati nemēģināja

izmantot Imigrācijas likuma iespējas un nav griezusies valsts

institūcijās ar lūgumu legalizēt savu uzturēšanos Latvijā.

15. No izskatāmo lietu saraksta,

laikā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām, Tiesa svītrojusi piecas

lietas pret Latviju. 2006.gadā Tiesa pieņēma lēmumu par lietas

svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta 3 lietās. Divas lietas -

"Ozoliņa pret Latviju" un "Putniņa pret Latviju" -

tika svītrotas no izskatāmo lietu saraksta sakarā ar

mierizlīguma noslēgšanu. Bet lietā "Tuzovs pret Latviju"

- sakarā ar to, ka sūdzības iesniedzējs pārtrauca atbildēt uz

Tiesas vēstulēm, līdz ar ko Tiesa uzskatīja par pamatotu secināt,

ka iesniedzējs vairs nevēlas uzturēt savu prasību.

16. Tabulas Nr.8, 9 un 10 ilustrē

Tiesas pieņemto lēmumu tendenci lietās pret Latviju salīdzinājumā

ar Lietuvu un Igauniju. Tabula Nr.8 demonstrē lēmumu par lietas

pieņemamību izskatīšanai pēc būtības tendenci.

Tabula Nr.8

17. No četrām lietām pret Lietuvu,

kurās Tiesa 2006.gadā pieņēma lēmumu par lietas nepieņemamību

izskatīšanai, Lietuvas valdībai komentāru sniegšanai bija

komunicētas trīs lietas, savukārt no septiņām lietām pret

Igauniju, kurās Tiesa pieņēma lēmumu par lietas nepieņemamību

izskatīšanai, valdībai komentāru sniegšanai bija komunicētas

tikai trīs lietas.

Tabula Nr.9

18. No sešām lietām pret Lietuvu,

kas 2006.gadā tika izbeigtas ar Tiesas lēmumu par lietas

svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta, viena lieta tika svītrota

sakarā ar mierizlīguma noslēgšanu, viena lieta sakarā ar lietas

atrisināšanu, bet četras lietas sakarā ar to, ka sūdzības

iesniedzēji pārtrauca atbildēt uz Tiesas vēstulēm. Savukārt

2006.gadā nevienā lietā pret Igauniju netika pieņemts lēmums par

lietas svītrošanu no izskatāmo lietu saraksta.

Tabula Nr.10

19. Laikā no 2000.gada līdz

2006.gadam saīsinātā procesā8 Tiesā skatīto lietu pret

Latviju skaits bija 21 lieta. 2006.gada laikā no 22 valdībai

komunicētajām lietām saīsinātā procesā Tiesā tika skatītas 19

lietas. 2007.gadā, no janvāra līdz 30.jūnijam, 25 no 26 valdībai

komunicētajām lietām tiks skatītas saīsinātā procesā.

20. Bez jau iepriekš minētajām

lietām 2006.gadā Birojs sniedza komentārus Tiesai par taisnīgu

atlīdzību lietās: "Broka pret Latviju"; "Čistjakovs pret

Latviju"; "Keipenvardecas pret Latviju"; "Andrejeva pret

Latviju"; "Estrihs pret Latviju" un "Nazarenko pret

Latviju". Komentārus par bezmaksas juridiskās palīdzības

piešķiršanu Birojs sniedza lietās: "Moisejevs pret Latviju";

"Zandbergs pret Latviju" un "Igars pret Latviju".

Papildkomentārus Tiesai Birojs sniedza lietās: "Andrejeva pret

Latviju"; "Kaftailova pret Latviju"; "Miholapa pret Latviju";

"Ņikitenko pret Latviju" un "Vikulovi pret Latviju".

Papildus 2006.gadā valdība pieņēma lēmumu par mierizlīguma sarunu

sākšanu trīs lietās, kas uz šo brīdi atrodas dažādās

stadijās.

21. Laikā no 2000.gada līdz

2007.gada 30.jūnijam lietās pret Latviju ad hoc tiesnešus

Tiesa nozīmēja 18 lietās. 2006.gadā Birojs organizēja ad

hoc tiesneša nozīmēšanu lietā "Vistiņš un Perepjolkins

pret Latviju", savukārt 2007.gadā ad hoc tiesnesis

tika nozīmēts lietā "Ādamsons pret Latviju".

22. Laikā no 2000.gada līdz

2007.gada 30.jūnijam Latvija bija iesaistījusies trešās puses

statusā 3 lietās, savukārt pret Latviju skatāmajās lietās

"Sisojevi pret Latviju", "Sļivenko pret Latviju", "Vikulovi

pret Latviju", "Vasiļevskis pret Latviju" un

"Kononovs pret Latviju" kā trešā puse ir iesaistījusies

Krievija.

II. 3. Tiesas

spriedumi

23. Līdz 2007.gada 30.jūnijam

Tiesa pieņēma 22 Tiesas Palātas spriedumus pret Latviju, 3 Tiesas

Lielās palātas spriedumus pret Latviju, kā arī 3 Tiesas palātas

spriedumus lietās, kur Latvija bija iesaistījusies 3.puses

statusā.

24. 2006.gada laikā Tiesa pieņēma

1485 Tiesas Palātas spriedumus un 30 Tiesas Lielās palātas

spriedumus. Lietās pret Latviju 2006.gada laikā Tiesa pieņēma 9

Tiesas palātas spriedumus, vienu Tiesas Lielās palātas spriedumu,

kā arī vienu Tiesas spriedumu lietā, kur Latvija iesaistījās

3.puses statusā.

25. 2006.gada 16.martā, izskatot

lietu "Ždanoka pret Latviju" apelācijas instancē, Tiesas

Lielā palāta pasludināja, ka Latvija nav pārkāpusi Konvencijas

1.protokola 3.pantu (tiesības uz brīvām vēlēšanām) un ka nav

nepieciešams atsevišķi vērtēt iesniedzējas sūdzību par

Konvencijas 10.pantu (tiesības uz vārda brīvību) un 11.pantu

(tiesības uz pulcēšanās brīvību). Līdz ar to Latvijai nav jāmaksā

iesniedzējai taisnīga atlīdzība, kā to bija lēmusi Tiesas palāta,

izskatot šo lietu pirmajā instancē.

26. Divas lietas pret Latviju,

kurās Tiesas Palātas pasludināja spriedumus, 2006.gadā ir

pārsūdzētas un par tām jau ir pieņemts lēmums par pieņemamību

izskatīšanai Tiesas Lielajā palātā:

a. 2006.gada 15.septembrī Latvijas

valdība pārsūdzēja 2006.gada 15.jūnijā pasludināto Tiesas Palātas

spriedumu lietā "Ševanova pret Latviju", ar kuru Tiesa

atzina, ka ir noticis Konvencijas 8.panta pārkāpums attiecībā uz

iesniedzējas tiesībām uz privāto dzīvi. Iesniedzēja uzskatīja, ka

viņas iespējamā izraidīšana no Latvijas teritorijas ir

iejaukšanās viņas privātajā un ģimenes dzīvē, jo gadījumā, ja

lēmums par viņas izraidīšanu tiks izpildīts, viņa būs spiesta

šķirties no sava dēla, ar kuru viņa dzīvo kopā Latvijā. Tiesa

atzina, ka iesniedzēja ir nodzīvojusi Latvijā 35 gadus, ka šo

daudzo gadu laikā iesniedzēja ir attīstījusi personīgās, sociālās

un ekonomiskās saites ar Latviju, kas bija jāņem vērā privātās

dzīves kontekstā, pieņemot izraidīšanas rīkojumu pret

iesniedzēju. Iesniedzēja lūdza Tiesu pieņemt lēmumu atlīdzināt

viņai materiālos zaudējumus 3 206,86 latu apmērā, piešķirt viņai

morālo kompensāciju 10 000 latu apmērā un ar tiesāšanu

saistītos izdevumus 1420 latu apmērā (kopsummā 14 626,86 latu

apmērā). Tiesa noraidīja iesniedzējas prasību atlīdzināt

materiālos zaudējumus. Tiesa daļēji apmierināja iesniedzējas

prasību piespriest atlīdzību par morālo kaitējumu, piešķirot 5000

eiro un tiesvedības izdevumus, attiecīgi piešķirot 1000 eiro.

2006.gada 23.oktobrī Tiesas Lielā palāta pieņēma Latvijas

valdības iesniegto apelāciju izskatīšanai, kā arī nolēma izskatīt

šo lietu rakstveida procesā.

b. 2006.gada 22.septembrī Latvijas

valdība pārsūdzēja 2006.gada 22.jūnijā pasludināto Tiesas Palātas

spriedumu lietā "Kaftailova pret Latviju", ar kuru Tiesa

atzina, ka ir noticis Konvencijas 8.panta pārkāpums attiecībā uz

iesniedzējas tiesībām uz privāto dzīvi. Iesniedzēja uzskatīja, ka

viņas svītrošana no Iedzīvotāju reģistra bija nelikumīga, kā arī

sūdzējās par to, ka netiek legalizēts viņas statuss Latvijā.

Tiesa ņēma vērā, ka iesniedzēja ir nodzīvojusi Latvijā 22 gadus

un ka šo daudzo gadu laikā iesniedzēja ir attīstījusi personīgās,

sociālās un ekonomiskās saites ar Latviju, kas nenoliedzami veido

jebkura cilvēka privātās dzīves sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas

amatpersonu atteikums legalizēt iesniedzējas pastāvīgo

uzturēšanos Latvijā bija iesniedzējas tiesību uz privāto dzīvi

pārkāpums. Prasību piešķirt viņai taisnīgu atlīdzību iesniedzēja

Tiesai neiesniedza. 2006.gada 23.oktobrī Tiesas Lielā palāta

pieņēma Latvijas valdības iesniegto apelāciju izskatīšanai, kā

arī nolēma izskatīt šo lietu rakstveida procesā.

27. Tiesas palātas spriedumi tika

pasludināti lietās "T.Freimanis un A.Līdums pret Latviju",

"Svipsta pret Latviju", "Jurjevs pret Latviju",

"Kornakovs pret Latviju", "Moisejevs pret Latviju",

"Kadiķis pret Latviju" un "I.Dmitrijevs pret

Latviju".

28. Tabulā Nr.11 redzama 2006.gadā

Tiesas piespriestās kompensācijas summa par konstatētajiem

pārkāpumiem salīdzinājumā ar iesniedzēju pieprasīto summu. No

tabulas Nr.11 varam secināt, ka 2006.gadā deviņās lietās, kurās

Tiesa pasludinājusi spriedumu, konstatējot pārkāpumus un

piespriežot taisnīgu atlīdzību par konstatētajiem pārkāpumiem un

kurās spriedums ir stājies spēkā, Latvija kopā ir samaksājusi 15

461,60 latus iesniedzēju sākotnēji prasīto 164 744,92 latu vietā.

Kopš 2000.gada Latvijas valsts Tiesas piespriestajās

kompensācijās kopā izmaksājusi Ls 53 369,60.

Tabula Nr.11

29. Tabula Nr.12 parāda 2006.gada

laikā iesniegto, reģistrēto un noraidīto iesniegumu, kā arī

pieņemto spriedumu skaita salīdzinājumu starp Latviju, Lietuvu un

Igauniju.

Tabula Nr.12

II. 4. Tiesas

spriedumu izpilde

30. Pēc Tiesas sprieduma

pasludināšanas un stāšanās spēkā tas tiek nodots Tiesas spriedumu

izpildes uzraudzības institūcijai - Eiropas Padomes Ministru

vietnieku komitejai (turpmāk - EPMVK), kas pieņem galīgo

rezolūciju par sprieduma izpildi. Līdz šim EPMVK ir pieņēmusi

tikai divas rezolūcijas par spriedumu izpildi - lietās

"Podkolzina pret Latviju" un "Kulakova pret

Latviju".

31. 2006.gadā netika pieņemta

neviena galīgā rezolūcija par spriedumu izpildi lietās pret

Latviju. Spriedumu izpilde turpinājās 13 lietās pret Latviju,

kurās Tiesas spriedums stājies spēkā.

- Lietā "Farbtuhs pret

Latviju" jautājumi par vispārējiem pasākumiem šī sprieduma

izpildei tika skatīti EPMVK 2006.gada 28.-29. marta sēdē.

- Lietā "Freimanis un Līdums

pret Latviju" jautājumi par vispārējiem pasākumiem šī

sprieduma izpildei tika skatīti EPMVK 2006.gada 4.-5.jūlija

sēdē.

- 2006.gadā notika Tiesas

2006.gada 9.marta sprieduma izpilde lietā "Svipsta pret

Latviju". Par šī sprieduma izpildei pieņemtajiem

individuāliem un vispārējiem pasākumiem EPMVK tika informēta

2006.gada 17.-18.oktobra sēdē.

- 2006.gadā notika Tiesas

2006.gada 4.maija sprieduma izpilde lietā "Kadiķis pret

Latviju". Par šī sprieduma izpildei pieņemtajiem vispārējiem

pasākumiem EPMVK tika informēta 2006.gada 17.-18.oktobra

sēdē.

- 2006.gadā notika Tiesas

2006.gada 15.jūnija spriedumu izpilde lietās "Jurjevs pret

Latviju" un "Kornakovs pret Latviju". Par šo spriedumu

izpildei pieņemtiem individuāliem un vispārējiem pasākumiem EPMVK

komiteja tika informēta 2006.gada 5.-6.decembra sēdē.

- Lietā "Tatjana Sļivenko un

citi pret Latviju" 2006.gadā turpinājās konsultācijas ar

Eiropas Padomes Tiesas spriedumu izpildītāju departamentu, kā arī

ar Sļivenko advokātiem. Tika noslēgts mierizlīgums, bet galīgā

rezolūcija par sprieduma izpildi pagaidām nav pieņemta. Par šī

sprieduma izpildei pieņemtajiem vispārējiem pasākumiem EPMVK tika

informēta 2006.gada 6.-7.jūnija sēdē, savukārt par pieņemtajiem

individuāliem pasākumiem - 2006.gada 5.-6. decembra sēdē.

- 2006.gadā turpinājās Tiesas

2006.gada 4.maija sprieduma izpilde lietā "Moisejevs pret

Latviju", Tiesas 2002.gada 28.novembra sprieduma izpilde

lietā "Aleksandrs Lavents pret Latviju", kā arī Tiesas

2004.gada 27.maija sprieduma izpilde lietā "Vides aizsardzības

klubs pret Latviju".

- 2006.gada laikā Birojs turpināja

sekot diskusijām, apspriežot spriedumu izpildi EPMVK lietās

"Hirsts pret Apvienoto Karalisti", "Baklanovs pret

Krieviju" un "Agrotehserviss pret Ukrainu", kuru

tiesas procesos Latvijas valdība bija iesaistījusies trešās puses

statusā. Pašreiz notiek konsultācijas par iespējamiem Tiesas

sprieduma "Hirsts pret Apvienoto Karalisti" ieviešanas

pasākumiem Latvijā.

III. MINISTRU

KABINETA INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA ANO SPECIĀLO PROCEDŪRU IETVAROS

32. Pārstāvot Ministru kabineta

intereses ANO speciālo procedūru ietvaros, Pārstāvis:

a. seko ANO speciālajās procedūrās

iesniegtajiem un Latvijas valdībai komunicētajiem iesniegumiem

pret Latviju un noteiktajos termiņos dara zināmu un aizstāv

valdības viedokli, pirms tam konsultējoties ar atbildīgajām

valsts institūcijām;

b. sniedz atbildes uz jebkuriem

citiem ANO speciālo procedūru ietvaros izveidoto institūciju

uzdotajiem jautājumiem šo institūciju noteiktajā termiņā;

c. sagatavo un iesniedz valdībai

ziņojumu par valdības nostāju gadījumā, kad sūdzība pieņemta

izskatīšanai pēc būtības un kad lietā pieņemts valdībai

nelabvēlīgs lēmums;

d. nodrošina ANO cilvēktiesību

institūciju pieņemto secinājumu tulkošanu un publicēšanu; iesaka

veicamos individuālos un vispārējos pasākumus šo secinājumu

izpildei.

33. Pārstāvis ir atbildīgs par

šādu septiņu Latvijai saistošu daudzpusējo līgumu cilvēktiesību

jomā izpildi Latvijā sagatavošanu, iesniegšanu un aizstāvēšanu

starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās: 1949.gada Konvenciju

par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no

trešo personu puses, 1965.gada Konvenciju par jebkuras rasu

diskriminācijas izskaušanu, 1966.gada Starptautisko paktu par

pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966.gada Starptautisko

paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

1979.gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas

izskaušanu, 1984.gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu

cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos

un sodīšanu un 1989.gada Bērna tiesību konvenciju.

III. 1.

Nacionālo ziņojumu par konvenciju izpildi sagatavošana

34. Ar 2006.gada 20.decembra

Ministru kabineta rīkojumu Nr.984 tika izveidota darba grupa

Latvijas kārtējā ziņojuma par 1965.gada 21.decembra Konvenciju

par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu izpildei Latvijas

Republikā. Ziņojuma apstiprināšana Ministru kabinetā ir

plānota 2007.gada jūlijā.

III. 2.

Sagatavoto nacionālo ziņojumu aizstāvēšana ANO institūcijās

35. 2006.gada 16.maijā ANO Bērnu

tiesību komitejas 42.sesijā Ženēvā tika izskatīts un aizstāvēts

Latvijas otrais kārtējais "Ziņojums par ANO Bērnu tiesību

konvencijas izpildi Latvijā". Ziņojuma aizstāvēšanai Birojs

organizēja delegācijas apstiprināšanu, kurā bija iekļauti

atbildīgo ministriju un dienestu pārstāvji. Pirms aizstāvēšanās

Birojs rakstiski sniedza atbildes uz ANO Bērnu tiesību komitejās

uzdotajiem papildu jautājumiem par ziņojumu. Nevalstiskā

organizācija "Glābiet bērnus", nevalstisko organizāciju tīkls

"Glābiet bērnus" un nevalstiskā organizācija "Latvijas

Cilvēktiesību komiteja" iesniedza alternatīvos ziņojumus ANO

Bērnu tiesību komitejai par minētās konvencijas izpildi Latvijā,

kas tika izmantoti aizstāvēšanas laikā kā papildu informācijas

avots.

36. ANO Bērnu tiesību komiteja

atzinīgi novērtēja Biroja sagatavotās un iesniegtās informācijas

par ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi kvalitāti, kā arī

konstruktīvo dialogu ar Latvijas delegāciju ANO Bērnu tiesību

komitejas sesijas laikā. ANO Bērnu tiesību komiteja apsveica

Latviju ar sasniegto progresu visās jomās, kuras skar ANO

Konvencija par bērna tiesībām.

37. 2006.gadā tika uzsākts darbs

pie papildu informācijas apkopošanas, atbildot uz ANO Ekonomisko,

sociālo un kultūras tiesību komitejas jautājumiem par 1966.gada

Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

tiesībām izpildi Latvijas Republikā. Papildu informācijas

apkopošanai bija izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija

iekļauti Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu,

Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Tieslietu un

Veselības ministrijas, kā arī Īpašu

uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta

pārstāvji.

III. 3.

Atbildīgo ANO komiteju secinājumu ieviešana

38. 2006.gadā pēc "Ziņojuma par

ANO Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā" aizstāvēšanas

un ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendāciju saņemšanas Birojs

uzsāka darbu pie ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendāciju

tulkojuma un ziņojuma Ministru kabinetam par "Ziņojuma par ANO

Bērnu tiesību konvencijas izpildi Latvijā" aizstāvēšanu, kurā

tiks apkopoti ANO Bērnu tiesību komitejas ieteikumi un

rekomendācijas, kā arī iesniegti priekšlikumi grozījumiem

Latvijas tiesību aktos.

39. Atskaites periodā turpinājās

darbs pie ANO Cilvēktiesību komitejas ieteikumu izpildes un

ieviešanas par 1966.gada Starptautiskā Pakta par pilsoniskajām

un politiskajām tiesībām izpildi un konkrēti pie MK 2004.gada

18.marta sēdes protokola Nr.14 12.paragrāfā minēto uzdevumu

izpildes - tika veidotas darba grupas, kas, regulāri

izvērtējot Latvijas tiesību aktu atbilstību uzņemtajām

starptautiskajām saistībām, piedāvātu iespējamos risinājumu

variantus. Ar 2005.gada 22.decembra Ministru kabineta rīkojumu

Nr.832 tika pagarināts termiņš darba grupai, kas nodarbojas ar

ieteikumu par personas tiesībām brīvības atņemšanas vietās

īstenošanu, un 2006.gada laikā notika darba grupas sanāksmes par

ANO Cilvēktiesību komitejas secinājumos minētajiem jautājumiem.

Darba grupai bija jāiesniedz valdībai informatīvais ziņojums par

situācijas izklāstu un priekšlikumiem iespējamiem risinājuma

variantiem līdz 2006.gada 30.aprīlim, kas veiksmīgi tika

izdarīts.

III. 4. ANO

Cilvēktiesību padomes speciālās procedūras

40. ANO Cilvēktiesību padomes

(bijušās ANO Cilvēktiesību komisijas) speciālās procedūras ir

mehānisms, kas tika izveidots ar mērķi novērot specifiskās

cilvēktiesību situācijas (tematiskie mehānismi) vai arī novērot

situāciju kādā valstī/reģionā (valstu mehānismi).

41. Pašlaik ir nodibināti 28

tematiskie un 13 valstiskie ANO Cilvēktiesību padomes speciālo

procedūru mandāti. 2006.gadā Birojs uzsāka darbu pie atbildes

sagatavošanas uz ANO Patvaļīgās aizturēšanas darba grupas

vēstuli, uz ko atbildi iesniedza 2007.gada janvāra sākumā.

IV. CITI

DARBI

IV. 1. Biroja

darba plānošana

42. 2006.gadā Biroja darbinieki

izstrādāja Biroja darbības stratēģiju 2007.-2009.gadam.

IV. 2. Latvijas

tiesību aktu un prakses analīze

43. 2006.gada laikā Birojs

turpināja analizēt atsevišķu tiesību normu atbilstību

starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un Latvijas

uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Biroja darbinieki aktīvi

piedalījās vairākās Tieslietu ministrijas organizētajās darba

grupās: par grozījumiem tiesību aktos, kas regulē ieslodzīto

balsošanas tiesības, par grozījumiem 2005.gada 15.februāra

noteikumos Nr.130 "Noteikumi par valodu lietošanu

informācijā", par grozījumiem likumā "Par izziņas

iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas

rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu", par

Satversmes 92.pantā ietvertā regulējuma efektīvu ieviešanu

tiesību aktos.

44. Atskaites periodā Birojs

sniedza atzinumus par šādiem tiesību aktu projektiem:

- likumprojekts "Grozījumi

likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem"";

- likumprojekts "Grozījumi

likumā "Administratīvā procesa likums"";

- likumprojekts "Grozījumi

Krimināllikumā".

IV. 3.

Starptautisko tiesību normu ieviešana Latvijā

45. Birojs regulāri analizē

aktīvajā lietvedībā esošās lietas un izvērtē to atbilstību

pastāvošai situācijai un spēkā esošajiem tiesību aktiem. Biroja

darbinieki atskaites periodā ierosināja diskusijas par dažādiem

cilvēktiesību un tiesību aktu piemērošanas jautājumiem Latvijā,

kā arī veica šādus pētījumus:

- par Satversmes 92.panta

piemērošanas praksi Latvijas tiesās un situācijas atbilstību

Konvencijas 5. un 13.panta prasībām;

- spīdzināšanas izpratne

Krimināllikumā un tās atbilstība starptautiskajiem cilvēktiesību

standartiem;

- par rasistisko noziedzīgo

nodarījumu definīciju Krimināllikumā un to atbilstību

starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem (pētījums tika

nosūtīts Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai

tiesai, Satversmes tiesai un Saeimas Juridiskajam birojam);

- "Saeimas vēlēšanu likumā"

paredzēto pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojuma atbilstība

Satversmei un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

- Kriminālprocesa likuma 248.panta

(bijušā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 80.panta), kas nosaka

apcietinātas personas tiesības nodrošināt bez uzraudzības

palikušo nepilngadīgo aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu,

kā arī īpašuma uzraudzību, piemērošanas procesuālā regulējuma

trūkums;

- Par Tiesas praksi lietās par

politiskajiem lēmumiem un pieeju tiesai.

46. Atskaites periodā Birojs

sniedza komentārus par terorismu upuru kompensācijām, piedalījās

informatīvā ziņojuma par pievienošanos Eiropas Padomes

konvencijai par terorisma novēršanu izstrādē, kā arī sagatavoja

analītiskus pārskatus par Tiesas praksi lietās par legālo

prezumpciju; par tiesnešu kandidātiem izvirzīto ierobežojumu

atbilstību cilvēktiesību standartiem, kā arī prasībām, kas

jaunajā Kriminālprocesa likumā izvirzītas tiesnešu

objektivitātei. Birojs sniedza komentārus par Latvijas pozīciju

sakarā ar Padomes Ietvarlēmuma projektu par procesuālajām

tiesībām, Padomes Ietvarlēmuma projektu par rasismu un

ksenofobiju.

47. 2006.gada 31.janvārī tika

parakstīts Eiropas līgums par personām, kas piedalās Eiropas

Cilvēktiesību tiesas procesā. Līgums paredz papildu

aizsardzību un garantijas personām, kas piedalās Tiesas procesā,

un šī līguma mērķis ir nodrošināt šīm personām iespēju brīvi

sazināties ar Tiesu, garantēt pārvietošanās brīvību, lai varētu

pilnvērtīgi piedalīties lietas izskatīšanā Tiesā, kā arī pasargāt

no iespējamas vajāšanas saistībā ar procesu Tiesā. Birojs

sagatavoja likumprojekta "Par Eiropas līgumu par personām, kas

piedalās Eiropas Cilvēktiesību tiesas procesā" dokumentus, un

ar 2006.gada 6.jūnija likumu Saeima to ratificēja.

48. Birojs sagatavoja

likumprojekta "Par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas groza Konvencijas

kontroles sistēmu" dokumentus. Konvencijas 14.protokols groza

Konvencijas kontroles sistēmu. Ar 2006.gada 9.februāra likumu

Saeima to pieņēma un apstiprināja. Birojs aktīvi sekoja līdzi

protokola ratifikāciju izsludināšanas procesam, lai savlaicīgi

iesniegtu Eiropas Padomei ratifikācijas rakstu.

49. Ar 2006.gada 23.februāra

Ministru kabineta rīkojumu Nr.78 "Par darba grupu nacionālā

ziņojuma izstrādei par Vispārējās konvencijas par nacionālo

minoritāšu aizsardzību ieviešanu" tika izveidota darba grupa

Latvijas nacionālā ziņojuma par Vispārējās konvencijas par

nacionālo minoritāšu aizsardzību ieviešanu izstrādei. Pārstāve,

kas bija darba grupas vadītāja vietniece, sagatavoja ziņojuma

vadlīnijas, kā arī vadīja "Latvijas sākotnējā ziņojuma par

Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu

aizsardzību izpildi Latvijā" izstrādes procesu. Ziņojuma

projekts tika apspriests arī ar neatkarīgiem ekspertiem

mazākumtautību jomā, kas izvērtēja gan sagatavotā projekta

kvalitāti, gan izteica priekšlikumus turpmākai rīcībai.

Iepriekšminēto ziņojumu Ministru kabinets apstiprināja 2006.gada

3.oktobrī, un tas tika iesniegts Eiropas Padomes

ģenerālsekretāram.

50. Sadarbībā ar Latvijas

Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību ANO, Ženēvā, tika turpināts

dialogs ar ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos biroju,

skaidrojot nepilsoņa statusu Latvijā un tā definējumu

starptautisko tiesību kontekstā. Pārstāve piedalījās sarunās ar

ANO Augstā komisāra Bēgļu jautājumos biroju par iespējamiem

grozījumiem Augstā komisāra biroja sagatavotajā statistikas

ziņojumā, lai atbilstoši atspoguļotu nepilsoņu situāciju Latvijā.

Rezultātā 9.jūnijā tika publicēta ANO Augstā komisāra Bēgļu

jautājumos biroja apkopotā statistika par bezvalstniekiem ar

atzīmi, ka uz LR nepilsoņiem netiek attiecināta 1954.gada

Bezvalstnieku konvencija, jo viņu tiesību apjoms ir ievērojami

plašāks.

IV. 4. Sadarbība

ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām

51. 2006.gadā Birojs sagatavoja

papildu informāciju par vairāku Eiropas Padomes Ministru

komitejas rekomendāciju izpildi Latvijā: "Par nacionālās

tiesvedības atjaunošanu saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas

spriedumiem" - Rec(2002)2; "Par Konvencijas un ECT

spriedumu izplatīšanu" - Rec(2002)13; "Konvencijas vieta

augstāko mācību iestāžu plānā, kā arī profesionālājā

apmācībā" - Rec(2004)4; "Par likumprojektu un likumu

saskaņošanu ar Konvencijas prasībām" - Rec(2004)5, un "Par

tiesiskajiem aizsardzības līdzekļiem" - Rec(2004)6. Par

pēdējās rekomendācijas ieviešanu Eiropas Padomes dalībvalstīs kā

ziņotāja ir iecelta Pārstāve.

52. Birojs piedalījās vairākās

Eiropas Padomes diskusijās un darba grupās par Eiropas

Cilvēktiesību tiesas reformu, Ministru komitejas iepriekšminēto

rekomendāciju9 ieviešanu Eiropas Padomes dalībvalstīs,

jauna nesaistoša dokumenta par paātrināto patvēruma pieteikuma

izskatīšanas procedūru izstrādi, Eiropas Cilvēktiesību tiesas

spriedumu izpildes procesa uzlabošanu.

53. Veiksmīgi turpinājās Biroja

iesāktā sadarbība ar citu valstu valdību aģentiem Tiesā.

2006.gada sākumā Birojs uzņēma Azerbaidžānas valdības aģenta

biroja darbiniekus mācību vizītes laikā.

54. Biroja pārstāvji piedalījās

kārtējā valdības aģentu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas kopējā

seminārā, kas notika 2006.gadā 23.-24.jūnijā Varšavā. Šajā

seminārā Pārstāve uzrunāja dalībniekus par nepieciešamajām

izmaiņām Eiropas Cilvēktiesību tiesas Reglamentā un vadīja

diskusiju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi.

55. Vairākas diskusijas notika ar

Latvijas tiesu tiesnešiem un citu juridisko profesiju pārstāvjiem

par Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtajām sūdzībām pret

Latviju un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem (rasu

naida/nesaticības kurināšana un šo lietu izmeklēšanas problēmas,

tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību imigrācijas

kontekstā, apcietinājuma problemātika apelācijas instancē Eiropas

Cilvēktiesību tiesas judikatūras kontekstā).

56. 2006.gadā Biroja darbinieki

tikās ar Francijas izmeklēšanas tiesnesi ar mērķi apspriest

Latvijai aktuālos cilvēktiesību un kriminālprocesa jautājumus.

Atskaites periodā notika tikšanās ar Beļģijas prokuratūras un

tiesas pārstāvjiem, lai iepazīstinātu viņus ar Biroja darbu un

sniegtu ieskatu Latvijai aktuālajos cilvēktiesību jautājumos

starptautiskajā līmenī.

IV. 5. Dalība

konferencēs un semināros

57. Atskaites periodā Biroja

pārstāvji piedalījās vairākās starptautiskajās konferencēs un

semināros:

- Krievijas Federācijas valdības

organizētajā seminārā "Effects of the European Convention on

Human Rights on the development of national judicial systems of

Council of Europe Member States", kas notika 28.-30.jūnijā

Jaroslavļā, Krievijā;

- Eiropas Drošības un sadarbības

organizācijas (turpmāk - EDSO) organizētajā seminārā

"Upholding the Rule of Law and Due Process in Criminal Justice

Systems", kas notika no 10. līdz 12.maijam Varšavā,

Polijā;

- Eiropas Savienības un Ķīnas

cilvēktiesību seminārā - dialogā, kas notika 2006.gada maijā

Vīnē, Austrijā (kuras laikā Biroja darbinieki informēja semināra

dalībniekus par Latvijas sekmēm, ieviešot ANO Darba grupas pret

patvaļīgu aizturēšanu rekomendācijas), kā arī semināra nākamajā

kārtā, kas notika 2006.gada oktobrī Pekinā;

- sadarbībā ar citām Ārlietu

ministrijas struktūrvienībām Biroja darbinieki piedalījās

sanāksmē ar EDSO ekspertiem sakarā ar 9.Saeimas vēlēšanām;

- Birojs piedalījās seminārā par

ANO Cilvēktiesību padomi, kas notika Ženēvā, Šveicē;

- Birojs piedalījās Somijas

valdības organizētajā ekspertu apspriedē par 1966.gada

Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras

tiesībām papildprotokolu;

- Birojs piedalījās arī

Starptautisko humanitāro tiesību institūta organizētajā apaļā

galda diskusijā par kara noziegumu problēmjautājumiem, kas notika

Sanremo, Itālijā.

58. Biroja darbinieki novadīja

lekciju administratīvajiem tiesnešiem par pulcēšanās brīvības

jautājumiem (Konvencijas 11.pants). Pārstāve piedalījās ikgadējā

Dišlera konstitucionālā procesa izspēles tiesāšanā, savukārt

viens biroja darbinieks 2006.gadā piedalījās Abo universitātes

(Somija) Cilvēktiesību institūta rīkotajos kursos. Birojs arī

palīdzēja sagatavot Latvijas studentu grupu ANO simulācijai.

59. Papildus 2006.gadā Pārstāve un

Biroja darbinieki piedalījās šādās konferencēs un semināros

Latvijā:

- Valsts cilvēktiesību biroja

organizētajā seminārā "Pulcēšanās brīvības tiesiskais

regulējums un tā piemērošanas problēmas Latvijā";

- Valsts cilvēktiesību biroja

organizētajā konferencē "Ombuda institūcija demokrātiskā un

tiesiskā valstī";

- Valsts cilvēktiesību centra

organizētajā konferencē "Slēgta tipa iestāžu neatkarīga

uzraudzība";

- Juridiskās augstskolas

organizētajā seminārā "International Criminal Law";

- Īpašu uzdevumu ministra

sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta organizētajā

konferencē "Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu

aizsardzību monitorings: Eiropas valstis dialogā ar Eiropas

Padomi";

- Labklājības ministrijas

organizētajā seminārā par dzimumu līdztiesību;

- Satversmes tiesas desmitgades

jubilejai veltītajā konferencē "Satversmes tiesas loma

Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto vērtību aizsardzībā:

desmit gadu pieredze un attīstības perspektīvas";

- Tieslietu ministrijas

organizētajā diskusijā par rasistisko noziedzīgo nodarījumu

Krimināllikumā un to atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību

standartiem (reaģējot uz Biroja vēstuli par šī jautājuma

problemātiku Latvijā);

- Sorosa fonda organizētajā

prezentācijā par vardarbību ģimenē aspektiem;

- NVO "Martas" centra projekta

atklāšanā par juridisko palīdzību sievietēm, kuras cieš no

vardarbības ģimenē;

- Diskusijā "Jaunākie Eiropas

Cilvēktiesību tiesas nolēmumi un Latvijas aktualitātes".

V. PLĀNOTIE

DARBI 2007.GADĀ

60. Sakarā ar to, ka Tiesā ir

ievēlēta pastāvīgā tiesnese no Latvijas, kā arī attīstoties

Tiesas judikatūrai lietās pret Latviju, tiek prognozēts, ka

2007.gadā palielināsies jauno valdībai komunicēto iesniegumu

skaits. Turpmāk prognozējams gan pasludināto spriedumu skaita

pret Latviju, gan lēmumu par sūdzību pieņemamību izskatīšanai pēc

būtības skaita pieaugums.

61. Savukārt ANO institūcijās

2007.gadā jau notika "Latvijas nacionālā ziņojuma par

1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par ekonomiskajām,

sociālajām un kultūras tiesībām izpildi Latvijas Republikā laika

posmā līdz 2002.gada 1.janvārim" aizstāvēšana ANO Ekonomisko,

sociālo un kultūras tiesību komitejā. Pēc ANO Ekonomisko, sociālo

un kultūras tiesību komitejas rekomendāciju saņemšanas sekos

komitejas sniegto rekomendāciju izvērtēšana un ziņojuma

gatavošana valdībai.

62. 2007.gada novembrī ANO

Spīdzināšanas izskaušanas komitejas 39.sesijas laikā ir paredzēta

"Latvijas Republikas otrā kārtējā ziņojuma par 1984.gada

10.decembra konvencijas pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu,

necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu

izpildi laika posmā no 2003.gada 1.novembra līdz 2005.gada

20.aprīlim" noklausīšanās.

63. Tiek plānots pabeigt darbu pie

kārtējā ziņojuma gatavošanas par Rasu diskriminācijas izskaušanas

konvencijas izpildi un iesniegt ANO Rasu diskriminācijas

izskaušanas komitejai.

64. Tiks stiprināta sadarbība ar

citu valstu valdību aģentiem un Eiropas Padomes institūcijām, kā

arī ar Latvijas Republikas ministrijām, prokuratūru un citām

institūcijām, jo ir redzami uzsāktās sadarbības pozitīvie

rezultāti - uzlabojumi ne tikai tiesību aktos, bet arī to

piemērošanas praksē. Šis sadarbības veids ir reālākā iespēja, kā

samazināt sūdzību skaitu Tiesā un stiprināt valdības

aizstāvību.

1 Termins "Ministru

kabinets" tiek lietots, apzīmējot valsts institūciju, kamēr

termins "valdība" tiek lietots attiecībā uz izpildvaru

kopumā.

2 Iesniegums ir

dokuments, kuru iesniedzējs nosūta Tiesai (šajā pārskatā minēts

arī kā lieta), savukārt iesniegumā iesniedzējs var iekļaut

vairākas sūdzības, tādēļ sūdzību skaits pārsniedz iesniegumu

skaitu.

3 2006.gadā tika veikti

pasākumi šo spiedumu un lēmumu izpildei, skat. 30. rindkopu.

4 Lēmumi par lietu

noraidīšanu kā nepieņemamu tālākai izskatīšanai, kā arī lēmumi

par mierizlīgumu.

5 Viens no iesniegumiem

jau ticis komunicēts valdībai, jo iesniedzējs atradās

ieslodzījumā un uzskatīja, ka valsts institūcijas viņam ir

radījušas šķēršļus brīvai saziņai ar Tiesu. Pēc tam, kad tika

nosūtītas iesniedzēja krimināllietā esošo procesuālo dokumentu

kopijas un sniegta informācija par iesniedzējam it kā radītajiem

šķēršļiem sazināties ar Tiesu, valdība ir saņēmusi atkārtotu

lūgumu sniegt komentārus par iespējamiem šķēršļiem iesniedzēja

saziņai ar Tiesu, papildus komentējot arī sūdzības par citiem

iespējamiem Konvencijas pārkāpumiem.

6 Lietas, kur Tiesa nav

pieņēmusi spriedumu, kas stājies spēkā, vai lēmumu par

mierizlīgumu vai sūdzības noraidīšanu kā neatbilstošu tālākai

izskatīšanai.

7 Svarīgi ir atzīmēt,

ka sākotnējā stadijā, saskaņā ar Konvencijas 28.pantu, jautājumu

par sūdzības atbilstību Konvencijas 34.pantam var izskatīt

Komiteja, kas sastāv no trim tiesnešiem. Šis Komitejas lēmums ir

galīgs, bet publiski nav pieejams. Ja sūdzība tiek reģistrēta,

saskaņā ar Konvencijas 29.pantu, Tiesas Palātas lemj, vai sūdzība

ir pieņemama izskatīšanai pēc būtības.

8 Saskaņā ar

Konvencijas 29.panta 3.punktu, lēmums par iesnieguma pieņemšanu

izskatīšanai tiek pieņemts atsevišķi, ja vien Tiesa, pamatojoties

uz Tiesas reglamenta 54A1 punktu, nenolemj piemērot saīsināto

procesu, tas ir, paziņot par sūdzībām atbildētājai dalībvalstij

un lūgt to iesniegt rakstveida apsvērumus gan par sūdzību

pieņemamību, gan argumentus par faktiem.

9 Rec(2002)2,

Rec(2002)13, Rec(2004)4, Rec(2004)5 un Rec(2004)6.