2. pants

1Nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas

2principi

32.1. Ārpolitika

4Latvijas ārpolitika ir vērsta uz

5Latvijas nacionālo interešu aizstāvību starptautiski, veidojot

6tādu starptautisko politiku, kas palielinātu Latvijā drošību un

7stabilitāti, vairotu iedzīvotāju labklājību, kā arī veicinātu

8starptautisko tiesību ievērošanu un samazinātu starptautisko

9konfliktu un krīžu izcelšanās iespējas.

10Dalība starptautiskajās organizācijās ir līdzeklis Latvijas

11neatkarības, drošības un saimnieciskās augšupejas

12nostiprināšanai, kā arī valsts nacionālo interešu aizstāvēšanai

13pasaulē. Kā starptautisko organizāciju loceklei Latvijas

14interesēs ir kopīgi ar citām valstīm stāties pretī starptautiskās

15drošības apdraudējumiem - gan politiski, izmantojot

16starptautisko tiesību un organizāciju sistēmu, gan militāri, gan

17sociāli ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā.

18Latvija atzīst, ka var rasties situācijas, kad starptautiskai

19sabiedrībai būs jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai neitralizētu

20draudus pirms to īstenošanas.

21Labas kaimiņattiecības ir neatņemama Latvijas nacionālo drošības

22interešu īstenošanas sastāvdaļa. Latvija kā ES un NATO

23dalībvalsts arī turpmāk pievērsīs lielu vērību reģionālās

24sadarbības nostiprināšanai. Tāpat Latvijas drošības interesēs ir

25demokrātisko procesu pieaugoša attīstība ārpus Baltijas jūras

26valstu reģiona, par prioritāru uzskatot NVS valstu telpu.

27Latvijas ārpolitika ir virzīta uz to, lai stiprinātu NATO, ES, kā

28arī sadarbību ar Ziemeļamerikas un Āzijas demokrātiskajām

29valstīm. Latvijas puse uzskata par atbalstāmu ASV līdzdalību

30Eiropas drošības nodrošināšanas procesos, kas joprojām paliek kā

31viens no Eiropas stabilitātes pamatelementiem.

32Latvijas prioritātes:

33• Aktīva darbība starptautiskajās organizācijās;

34• Baltijas jūras valstu reģionālās sadarbības

35nostiprināšana;

36• Starptautiskās drošības vides stabilizēšana sociāli

37ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā;

38• Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kaimiņu politikas

39veidošanā.

402.2. Valsts aizsardzība

41Pašlaik nepastāv tieši

42militāri draudi ne Latvijai, ne Baltijas valstīm kopumā. Baltijas

43valstīm izveidojusies cieša militārā sadarbība. Baltijas jūras

44valstu reģions ir stabils un drošs. Latvija militāro drošību un

45aizsardzību saista ar dalību un pilnīgu integrāciju NATO.

46Vienlaikus Latvija atbalsta ES militāro spēju attīstību, lai

47nākotnē ES arvien plašāk varētu iesaistīties starptautisko miera

48uzturēšanas un militāro operāciju vadībā un plānošanā, kā arī

49starptautiskās drošības un stabilitātes stiprināšanā.

50Iekļaujoties NATO, Latvija iegūst

51drošības garantijas, ko sniedz Ziemeļatlantijas alianses

52kolektīvās aizsardzības sistēma. Tādējādi iespējamie militārie

53draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO, un

54valsts aizsardzība nav vairs tikai nacionāls uzdevums. Tajā pašā

55laikā dalība NATO un ES nosaka to, ka Latvijas drošību vēl ciešāk

56ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu draudu

57izplatība. Tas nozīmē, ka pieaug Latvijas atbildība par

58starptautisko drošību un līdzdalība tās stiprināšanā. Līdz ar to

59Latvijas NBS tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas

60aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās miera

61uzturēšanas operācijās ārpus Latvijas. Bruņoto spēku attīstība ir

62vērsta uz to, lai sagatavotu, apgādātu un uzturētu Latvijas NBS

63struktūras atbilstoši jaunajiem uzdevumiem. Pāreja no obligātā uz

64profesionālo militāro dienestu un zemessardzes reforma ir

65galvenie virzieni iepriekš minēto spēju sasniegšanai.

66Latvijas prioritātes:

67• Efektīvu bruņoto spēku izveide;

68• Dalība starptautiskajās militārajās un miera uzturēšanas

69operācijās;

70• Ziemeļatlantijas (NATO) alianses militāro spēju

71stiprināšana;

72• Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kopējās

73aizsardzības politikas veidošanā.

742.3. Sabiedrības integrācija un sociālā

75vide

76Demokrātijas pamatā ir sabiedrības interesēs

77veidota publiska vara, kuras darbību atbalsta nevalstiskās

78organizācijas un iedzīvotāji, līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanas

79procesā. Valsts izaugsmē un drošības garantēšanā būtiska loma ir

80visai sabiedrībai, visu iedzīvotāju grupu aktīvai

81līdzdalībai.

82Sabiedrības integrācija ir viens no faktoriem, kas stabilizē

83iekšpolitisko situāciju kopumā. Integrācija izpaužas kā

84politisku, sociālu, reģionālu un kultūras vides procesu elementu

85kopums. Sabiedrības neapmierinātību un sociālo spriedzi var radīt

86sociālā noslāņošanās, nabadzība un sociālā atstumtība, kā arī

87tolerances trūkums un jebkāda veida diskriminācija. Dažādu

88sabiedrības grupu atsvešināšanos no valsts un iespējamo

89informatīvo, kultūru un sociālo marginalizāciju veicina tādi

90faktori kā vāji attīstītais nevalstiskais sektors, sociālā

91dialoga nepietiekamība, valsts valodas nepietiekamas

92zināšanas. Latvijas mērķis ir veicināt nevalstisko

93organizāciju iesaisti valsts pārvaldes procesos, kā arī dažādu

94sociālo grupu izpratni par valsts realizēto politiku un sadarbību

95tās realizācijā.

96Svarīgs jautājums Latvijas etnopolitikas apstākļos ir pilsonība.

97Valstī ir salīdzinoši liels nepilsoņu skaits. Tāpēc Latvijas

98valsts interesēs ir veicināt un atbalstīt naturalizācijas procesa

99gaitu.

100Latvijas prioritātes:

101• Sabiedrības līdzdalības politiskajos procesos

102nostiprināšana;

103• Naturalizācijas gaitas veicināšana;

104• Valstiskās lojalitātes veicināšana;

105• Informatīvās telpas un izglītības segregācijas

106mazināšana.

1072.4. Ekonomiskā drošība

108Latvijas ekonomiskā

109drošība saistīta ar stabilu ekonomisko pieaugumu, līdzsvaru starp

110izdevumiem un ieņēmumiem, eksportu un importu un pastāvīgu

111investīciju pieaugumu. Šajā procesā Latvijas mērķis ir nodrošināt

112stabilu un ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti.

113Valstī uzmanība jākoncentrē uz efektīvas un konkurētspējīgas

114nozaru struktūras izveidošanas stimulēšanu. Veidojot ekonomikas

115attīstībai labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams attīstīt

116uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, uzlabojot nodokļu sistēmu.

117Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma

118pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības

119deficītu. Pašlaik pieaugoša importa rezultātā it īpaši pārtikas

120preču grupā no Latvijas iekšējās aprites aizplūst ievērojami

121finansiālie līdzekļi, kas paliek ārvalstu ražotājiem un

122eksportētājiem, un tie tiek zaudēti gan valsts budžetam -

123iespējamo nenomaksāto nodokļu veidā -, gan uzņēmējiem - kā

124iespējamā peļņa.

125Latvijas ekonomiskā attīstība notiek strauji, un vidējā termiņā

126tiek prognozēti stabili pieauguma tempi. Tautsaimniecības

127attīstība ir sabalansēta, labi izaugsmes rādītāji ir gan

128rūpniecībai, gan svarīgākajām pakalpojumu nozarēm. Latvijai

129iestājoties ES, būtiski samazināta valsts atkarība no nestabiliem

130ārējiem tirgiem.

131Valsts ekonomiskā attīstība ir

132saistīta ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu

133plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu jomas attīstīšanā

134ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un

135harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un

136starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu

137infrastruktūras attīstība, autoceļu tīkla un rietumu-austrumu

138dzelzceļa koridora un ar to saistītās infrastruktūras

139modernizācija. Prioritāra ir Latvijas līdzdalība Transeiropas

140transporta tīkla paplašināšanā. Pastiprināta uzmanība pievēršama

141starptautisko ekonomisko attiecību attīstībai un sadarbības

142veicināšanai ar Latvijas tranzītam nozīmīgām valstīm NVS un

143Vidusāzijas reģionā.

144Latvijas ekonomiskās suverenitātes nodrošināšanā svarīga ir

145orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto

146vērtību, konkurētspējīgu produktu pieaugums un to eksports,

147aktivizējot valsts ekonomisko interešu pārstāvniecību

148ārvalstīs.

149Latvijas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu attīstību visā Latvijas

150teritorijā, kas sasniedzams, īstenojot administratīvi teritoriālo

151reformu, veicinot reģionālo attīstību, samazinot un novēršot

152nevēlamās reģionālās atšķirības.

153Latvijas prioritātes:

154• Energoapgādes diversifikācija un rezervju veidošana;

155• Orientācijas uz preču ar augstu pievienoto vērtību

156ražošanu veicināšana;

157• Līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšana;

158• Tranzīta pakalpojumu jomas attīstībai nepieciešamās

159infrastruktūras attīstīšana.

1602.5. Robežu kontrole un migrācija

161Nodrošinot

162valstisko neatkarību un veicinot iekšējo drošību, būtiska nozīme

163ir spējām apsargāt un kontrolēt valsts robežu. Šajā jomā riski

164saistīti ar personu, transportlīdzekļu un kravu nelegālu robežas

165šķērsošanu, kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvu

166vielu nelegālu ievešanu valstī un tālāku pārvešanu uz ES valstīm,

167kā arī nelegālu migrāciju.

168Latvijas mērķis ir sasniegt pilnīgu robežu apsardzību un

169kontrolētu migrācijas plūsmu, kas nodrošināms, attīstot

170robežapsardzības infrastruktūru, precīzi definējot ieceļošanas

171nosacījumus, paredzot mehānismus un sankcijas, lai novērstu un

172apkarotu nelegālu migrāciju. Latvija atbalsta biometrijas pazīmju

173iekļaušanu vīzās un uzturēšanās atļaujās. Latvija kā vienu no

174prioritātēm izvirza readmisijas līgumu noslēgšanu ar trešajām

175valstīm.

176Latvijas prioritātes:

177• Pilnveidot valsts robežas apsardzību un kontroli

178atbilstoši ES prasībām;

179• Attīstīt robežapsardzības infrastruktūru;

180• Kontrolēt migrācijas procesus valstī.

1812.6. Noziedzība

182Sabiedrības un katra indivīda

183drošību raksturo vispārējie valsts noziedzības rādītāji.

184Organizētā noziedzība ir saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un

185sprāgstvielu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un to seksuālu

186izmantošanu, nelegālo migrāciju un nelikumīgi iegūtu finanšu

187līdzekļu legalizāciju.

188Organizētās noziedzības interešu centrs arvien vairāk tiek

189pārvietots no vardarbīgiem noziegumiem uz ekonomiskiem:

190kontrabandu un krāpšanu.

191Gan starptautiskās, gan iekšējās drošības stiprināšanā svarīgs

192faktors ir stratēģiskas nozīmes preču aprites kontrole. Latvijā

193uzglabāto vai lietošanā esošo radioaktīvo vai citu stratēģiskas

194nozīmes preču izmantošana šantāžai vai diversijai var radīt

195nozīmīgus draudus. Atsevišķu šādu drošības pasākumu risināšana

196iespējama tikai starptautiskā mērogā. Pastāv risks, ka Latvija

197var tikt izmantota gan kā starpposms stratēģiskas nozīmes preču

198tirdzniecības operācijām, gan kā teritorija stratēģiskas nozīmes

199preču izplatīšanai vai ražošanai. Latvijā ir fiksētas nelegālas

200darbības ar jonizējoša un radioaktīva starojuma avotiem.

201Pieaudzis apdraudējums, ko izraisa narkotisko un psihotropo vielu

202izplatība un lietošana. Narkotisko un psihotropo vielu lietošanā

203tiek iesaistītas arvien jaunāka vecuma lietotāju grupas, pieaug

204organizētās noziedzības grupējumu ietekme uz narkotisko un

205psihotropo vielu nelegālo apriti. Latvija arvien biežāk tiek

206izmantota kā tranzītvalsts narkotisko un psihotropo vielu

207pārvadāšanai uz kaimiņvalstīm.

208Latvijas mērķis ir mazināt narkotisko un psihotropo vielu

209izplatību valstī, novērst organizētās noziedzības grupējumu

210mēģinājumus ietekmēt valsts ekonomiku, mazināt korupciju,

211veicinot atklātības principa ievērošanu, nodrošinot valsts

212nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu

213iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, attīstot

214efektīvu, vienkāršu un taisnīgu nodokļu un muitas

215administrēšanu.

216Šis mērķis sasniedzams, piedaloties Baltijas jūras reģiona valstu

217Speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanai darbā,

218sadarbojoties ar INTERPOL un EUROPOL; narkotiku apkarošanas

219jomā - iesaistoties Eiropas valstu narkotiku nelegālās

220aprites ierobežošanas procesos un veicinot atbildīgo dienestu

221sadarbību.

222Kā atsevišķs risks izpaužas korupcija. Tās sekas rada draudus

223valsts attīstībai, kaitē valsts starptautiskajam prestižam un

224suverenitātei, pazemina iedzīvotāju dzīves līmeni un rada

225iedzīvotāju neuzticību valstij un demokrātiskai pārvaldes

226sistēmai.

227Korupcijas novēršanas jomā būtiski pievienoties Eiropas Padomes

228Civiltiesību konvencijai par korupciju, kā arī EDSO Konvencijai

229par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos

230uzņēmējdarbības darījumos, nodrošināt ES un citu starptautisko

231institūciju un organizāciju finansējuma likumīgu un lietderīgu

232izmantošanu. Korupcijas novēršanai valstī vienlaikus ir

233jādarbojas trīs virzienos - novēršana, apkarošana un

234izglītošana. Šo virzienu attīstībai nepieciešama valsts

235institūciju, privātā sektora un sabiedrības sadarbība. Korupcijas

236novēršanas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana,

237institucionālās sistēmas nostiprināšana, sabiedrības tiesiskās

238apziņas celšana un tās atbalsts.

239Latvijas prioritātes:

240• Mazināt narkotisko un psihotropo vielu izplatību

241Latvijā;

242• Ierobežot organizētās noziedzības grupējumu pārrobežu

243sadarbības tendences un mēģinājumus gūt ietekmi uz ekonomiskajiem

244procesiem;

245• Mazināt korupciju, veicinot sabiedrības izpratni par

246nepieciešamību iesaistīties korupcijas likvidēšanā.

2472.7. Terorisms un kritiskā infrastruktūra

248Arvien

249lielāku draudu pasaules sabiedrībai rada radikāli un ekstrēmi

250noskaņoti indivīdi un grupējumi, kuri iecerēto mērķu sasniegšanai

251ir tendēti izmantot politiskas provokācijas, diversijas un terora

252aktus.

253Starptautisko teroristisko organizāciju draudi ir vērsti uz

254valsts pārvaldes un izpildvaras institūciju un amatpersonu,

255stratēģisku valsts un tautsaimniecības objektu, starptautisku

256organizāciju un NATO valstu pārstāvniecību apdraudējumiem.

257Teroristiskas organizācijas var radīt apdraudējumu starptautiskās

258operācijās esošām NBS vienībām un Latvijas valsts pārstāvniecībām

259ārvalstīs.

260Latvijā perspektīvā var palielināties Eiropā darbojošos radikālo

261un ekstrēmo kustību - skinhedu, neonacistu, totalitāru sektu

262piekritēju - aktivitātes.

263Kopš Latvija iesaistījusies cīņā pret starptautisko terorismu,

264nevar izslēgt terora aktu iespējamību pret Latvijas vai citu

265valstu amatpersonām Latvijas teritorijā, stratēģiski svarīgiem

266objektiem un NBS vienībām. Latvijas teritorija var tikt izmantota

267starptautisko teroristisko organizāciju nelikumīgām tranzīta un

268finanšu līdzekļu legalizācijas operācijām, akciju organizēšanai

269trešajās valstīs.

270Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot terorismu un

271ekstrēmismu visās to izpausmes formās, ierobežot politisko

272ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma galējās izpausmes formas,

273kā arī veikt pasākumus, kas būtiski samazinātu iespējas izdarīt

274vai veicināt terora aktus Latvijā vai ārvalstīs.

275Mūsdienu sabiedrības pastāvēšana, drošība un labklājība ir

276atkarīga no kompleksas infrastruktūras, ko veido inženierbūvju,

277enerģijas, transporta, sakaru un informācijas tehnoloģiju

278sistēmas.

279Nacionālās drošības jomā par kritisko pieņemts definēt

280infrastruktūru, kuras iznīcināšana, funkciju (darbības)

281pārtraukšana vai būtiska samazināšana rada draudus sabiedrības

282drošībai, indivīdu veselībai, dzīvībai, labklājībai, kā arī

283apdraud efektīvu sabiedrības un valsts pārvaldi.

284Pagaidām nepietiekami tiek novērtēts fakts, ka strauji pieaug

285kritiskās infrastruktūras sistēmas atkarība no informācijas

286tehnoloģijām, tāpēc darbība, kura vērsta pret kādu konkrētu

287objektu, informāciju tehnoloģiju integritātes dēļ var apdraudēt

288citu sistēmas objektu vai sektoru kopumā.

289Latvijas mērķis ir izveidot kritiskās infrastruktūras

290aizsardzības sistēmu kā integrētu nacionālās drošības sistēmas

291sastāvdaļu, par galveno principu nosakot objektu sniegto

292pakalpojumu (funkciju) nepārtrauktu nodrošināšanu.

293Latvijas prioritātes:

294• Uzlabot tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un gatavību

295terorisma draudu novēršanai;

296• Vienota Pretterorisma centra darbības uzsākšana un

297strukturāla nostiprināšana;

298• Kritiskās infrastruktūras

299aizsardzības sistēmas izveide.

3002.8. Krīzes situāciju un katastrofu novēršana un

301pārvarēšana

302Tehnogēno katastrofu risks saistīts ar

303bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur Latvijas

304teritoriju un šo produktu pārkraušanu termināļos, kas atrodas

305apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Latvijā ir vairāki simti valsts

306un vietējās nozīmes paaugstināta riska objektu. Valsts teritoriju

307šķērso maģistrālie naftas un gāzes vadi. Problēmas rada

308bezsaimnieka ķīmisko vielu un atkritumu atrašanas gadījumi, kā

309arī ķīmisko avāriju rezultātā radušies bīstamie atkritumi.

310Riska faktors videi un iedzīvotājiem ir atomelektrostacijas

311tuvākajās kaimiņvalstīs un jonizējošā starojuma avotu

312neautorizēta pārvietošana, īpaši kopā ar metāla atgriezumiem un

313lūžņiem.

314Latvijā pieaug gan dažādu kravu tranzīta plūsma caur valsts

315teritoriju, gan cilvēku pārvietošanās no citām valstīm uz vai

316caur Latviju. Līdz ar to pieaug tehnogēno (transporta) avāriju

317risks.

318Valsts drošības aspektā kā risks vērtējams vispārējais

319sabiedrības veselības stāvoklis un nepietiekami nodrošinātā spēja

320sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

321Latvijas prioritāte ir

322kvalitatīvas medicīniskās aprūpes nodrošināšana visā Latvijas

323teritorijā un visiem iedzīvotājiem, izveidojot koordinētu,

324savietojamu, teritoriāli līdzsvarotu neatliekamās medicīniskās

325palīdzības sniegšanas sistēmu, kā arī attīstot katastrofu

326medicīnas

327sistēmas kapacitāti.

328Lai uzlabotu gatavību krīzes situāciju un katastrofu

329pārvarēšanai, Latvijas mērķis ir turpināt attīstīt krīzes

330kontroles un civilās aizsardzības elementus vienotas nacionālās

331drošības sistēmas ietvaros.

332Nepieciešams konceptuāls izvērtējums normatīvajam regulējumam

333attiecībā uz valsts apdraudējuma un krīzes situāciju tiesiskajiem

334režīmiem, papildu resursu piesaisti civilās aizsardzības sistēmai

335valsts apdraudējuma gadījumos, kā arī valsts materiālo rezervju

336sistēmas veidošanas principiem. Vienlaikus jāattīsta atbildīgo

337dienestu gatavība operatīvi reaģēt krīzes situāciju un katastrofu

338gadījumos, īpašu uzsvaru liekot uz preventīvām darbībām

339apdraudējumu un krīžu prognozēšanas un novēršanas scenāriju

340izstrādē. Jāpilnveido un jāattīsta jaunizveidotā Informācijas

341analīzes dienesta kapacitāte, izmantojot jaunākās analītiskā

342darba metodes un tehnoloģijas.

343Valstī izveidojams vienots krīžu vadības centrs. Starp krīzes

344pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām jāveido savietojami

345sakaru kanāli.

346Latvijas prioritātes:

347• Racionālas krīzes kontroles un civilās aizsardzības

348sistēmas izveide, tai skaitā informatīvās ķēdes

349pilnveidošana;

350• Paaugstināt gatavību krīzes situāciju un katastrofu

351pārvarēšanai, pamatojoties uz atbildīgo institūciju un dienestu

352sadarbības un koordinācijas pilnveidošanu.

353Nobeigums

354Latvijas iekšējās drošības vide

355raksturojas ar pozitīvām pārmaiņām, tomēr pastāv ekonomiskās

356suverenitātes apdraudējumi, sarežģīti vides, reģionālās politikas

357un sociālā nodrošinājuma jautājumi, organizētās noziedzības un

358korupcijas problēmas, kas turpina negatīvi iespaidot valsts

359ekonomiku un iedzīvotāju uzticību esošai demokrātiskai valsts

360iekārtai. Nevar izslēgt arī reālus terorisma draudus Latvijas

361teritorijā un pret Latvijas institūcijām ārvalstīs.

362Kā galvenās prioritātes valsts iekšējā drošībā uzskatāmas šādas

363jomas: likuma varas garantēšana, robežu kontrole, noziedzības

364mazināšana, korupcijas izskaušana, sabiedriskā kārtība un

365drošība, sabiedrības integrācijas veicināšana, kritiskās

366infrastruktūras un kritiskās informācijas aizsardzība, kā arī

367gatavība krīzes situāciju un katastrofu novēršanai un

368pārvarēšanai.

369Koncepcijā noteiktie principi ir pamats valsts institūciju

370darbībai, veidojot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot

371atsevišķus nozaru plānus un programmas.

372Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie principi iekļaujami,

373izstrādājot jaunus politikas plānošanas un programmu dokumentus.

374Pamatojoties uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru

375kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas

376nākamā gada prioritātes, lai uzlabotu valsts drošības

377stāvokli.