2. pants

Nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas

principi

2.1. Ārpolitika

Latvijas ārpolitika ir vērsta uz

Latvijas nacionālo interešu aizstāvību starptautiski, veidojot

tādu starptautisko politiku, kas palielinātu Latvijā drošību un

stabilitāti, vairotu iedzīvotāju labklājību, kā arī veicinātu

starptautisko tiesību ievērošanu un samazinātu starptautisko

konfliktu un krīžu izcelšanās iespējas.

Dalība starptautiskajās organizācijās ir līdzeklis Latvijas

neatkarības, drošības un saimnieciskās augšupejas

nostiprināšanai, kā arī valsts nacionālo interešu aizstāvēšanai

pasaulē. Kā starptautisko organizāciju loceklei Latvijas

interesēs ir kopīgi ar citām valstīm stāties pretī starptautiskās

drošības apdraudējumiem - gan politiski, izmantojot

starptautisko tiesību un organizāciju sistēmu, gan militāri, gan

sociāli ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā.

Latvija atzīst, ka var rasties situācijas, kad starptautiskai

sabiedrībai būs jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai neitralizētu

draudus pirms to īstenošanas.

Labas kaimiņattiecības ir neatņemama Latvijas nacionālo drošības

interešu īstenošanas sastāvdaļa. Latvija kā ES un NATO

dalībvalsts arī turpmāk pievērsīs lielu vērību reģionālās

sadarbības nostiprināšanai. Tāpat Latvijas drošības interesēs ir

demokrātisko procesu pieaugoša attīstība ārpus Baltijas jūras

valstu reģiona, par prioritāru uzskatot NVS valstu telpu.

Latvijas ārpolitika ir virzīta uz to, lai stiprinātu NATO, ES, kā

arī sadarbību ar Ziemeļamerikas un Āzijas demokrātiskajām

valstīm. Latvijas puse uzskata par atbalstāmu ASV līdzdalību

Eiropas drošības nodrošināšanas procesos, kas joprojām paliek kā

viens no Eiropas stabilitātes pamatelementiem.

Latvijas prioritātes:

• Aktīva darbība starptautiskajās organizācijās;

• Baltijas jūras valstu reģionālās sadarbības

nostiprināšana;

• Starptautiskās drošības vides stabilizēšana sociāli

ekonomiskās palīdzības un zināšanu nodošanas veidā;

• Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kaimiņu politikas

veidošanā.

2.2. Valsts aizsardzība

Pašlaik nepastāv tieši

militāri draudi ne Latvijai, ne Baltijas valstīm kopumā. Baltijas

valstīm izveidojusies cieša militārā sadarbība. Baltijas jūras

valstu reģions ir stabils un drošs. Latvija militāro drošību un

aizsardzību saista ar dalību un pilnīgu integrāciju NATO.

Vienlaikus Latvija atbalsta ES militāro spēju attīstību, lai

nākotnē ES arvien plašāk varētu iesaistīties starptautisko miera

uzturēšanas un militāro operāciju vadībā un plānošanā, kā arī

starptautiskās drošības un stabilitātes stiprināšanā.

Iekļaujoties NATO, Latvija iegūst

drošības garantijas, ko sniedz Ziemeļatlantijas alianses

kolektīvās aizsardzības sistēma. Tādējādi iespējamie militārie

draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO, un

valsts aizsardzība nav vairs tikai nacionāls uzdevums. Tajā pašā

laikā dalība NATO un ES nosaka to, ka Latvijas drošību vēl ciešāk

ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu draudu

izplatība. Tas nozīmē, ka pieaug Latvijas atbildība par

starptautisko drošību un līdzdalība tās stiprināšanā. Līdz ar to

Latvijas NBS tiek gatavoti ne tikai Latvijas teritorijas

aizsardzībai, bet arī līdzdalībai starptautiskajās miera

uzturēšanas operācijās ārpus Latvijas. Bruņoto spēku attīstība ir

vērsta uz to, lai sagatavotu, apgādātu un uzturētu Latvijas NBS

struktūras atbilstoši jaunajiem uzdevumiem. Pāreja no obligātā uz

profesionālo militāro dienestu un zemessardzes reforma ir

galvenie virzieni iepriekš minēto spēju sasniegšanai.

Latvijas prioritātes:

• Efektīvu bruņoto spēku izveide;

• Dalība starptautiskajās militārajās un miera uzturēšanas

operācijās;

• Ziemeļatlantijas (NATO) alianses militāro spēju

stiprināšana;

• Latvijas aktīva līdzdalība Eiropas Savienības kopējās

aizsardzības politikas veidošanā.

2.3. Sabiedrības integrācija un sociālā

vide

Demokrātijas pamatā ir sabiedrības interesēs

veidota publiska vara, kuras darbību atbalsta nevalstiskās

organizācijas un iedzīvotāji, līdzdarbojoties lēmumu pieņemšanas

procesā. Valsts izaugsmē un drošības garantēšanā būtiska loma ir

visai sabiedrībai, visu iedzīvotāju grupu aktīvai

līdzdalībai.

Sabiedrības integrācija ir viens no faktoriem, kas stabilizē

iekšpolitisko situāciju kopumā. Integrācija izpaužas kā

politisku, sociālu, reģionālu un kultūras vides procesu elementu

kopums. Sabiedrības neapmierinātību un sociālo spriedzi var radīt

sociālā noslāņošanās, nabadzība un sociālā atstumtība, kā arī

tolerances trūkums un jebkāda veida diskriminācija. Dažādu

sabiedrības grupu atsvešināšanos no valsts un iespējamo

informatīvo, kultūru un sociālo marginalizāciju veicina tādi

faktori kā vāji attīstītais nevalstiskais sektors, sociālā

dialoga nepietiekamība, valsts valodas nepietiekamas

zināšanas. Latvijas mērķis ir veicināt nevalstisko

organizāciju iesaisti valsts pārvaldes procesos, kā arī dažādu

sociālo grupu izpratni par valsts realizēto politiku un sadarbību

tās realizācijā.

Svarīgs jautājums Latvijas etnopolitikas apstākļos ir pilsonība.

Valstī ir salīdzinoši liels nepilsoņu skaits. Tāpēc Latvijas

valsts interesēs ir veicināt un atbalstīt naturalizācijas procesa

gaitu.

Latvijas prioritātes:

• Sabiedrības līdzdalības politiskajos procesos

nostiprināšana;

• Naturalizācijas gaitas veicināšana;

• Valstiskās lojalitātes veicināšana;

• Informatīvās telpas un izglītības segregācijas

mazināšana.

2.4. Ekonomiskā drošība

Latvijas ekonomiskā

drošība saistīta ar stabilu ekonomisko pieaugumu, līdzsvaru starp

izdevumiem un ieņēmumiem, eksportu un importu un pastāvīgu

investīciju pieaugumu. Šajā procesā Latvijas mērķis ir nodrošināt

stabilu un ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti.

Valstī uzmanība jākoncentrē uz efektīvas un konkurētspējīgas

nozaru struktūras izveidošanas stimulēšanu. Veidojot ekonomikas

attīstībai labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams attīstīt

uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, uzlabojot nodokļu sistēmu.

Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma

pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības

deficītu. Pašlaik pieaugoša importa rezultātā it īpaši pārtikas

preču grupā no Latvijas iekšējās aprites aizplūst ievērojami

finansiālie līdzekļi, kas paliek ārvalstu ražotājiem un

eksportētājiem, un tie tiek zaudēti gan valsts budžetam -

iespējamo nenomaksāto nodokļu veidā -, gan uzņēmējiem - kā

iespējamā peļņa.

Latvijas ekonomiskā attīstība notiek strauji, un vidējā termiņā

tiek prognozēti stabili pieauguma tempi. Tautsaimniecības

attīstība ir sabalansēta, labi izaugsmes rādītāji ir gan

rūpniecībai, gan svarīgākajām pakalpojumu nozarēm. Latvijai

iestājoties ES, būtiski samazināta valsts atkarība no nestabiliem

ārējiem tirgiem.

Valsts ekonomiskā attīstība ir

saistīta ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu

plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu jomas attīstīšanā

ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un

harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un

starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu

infrastruktūras attīstība, autoceļu tīkla un rietumu-austrumu

dzelzceļa koridora un ar to saistītās infrastruktūras

modernizācija. Prioritāra ir Latvijas līdzdalība Transeiropas

transporta tīkla paplašināšanā. Pastiprināta uzmanība pievēršama

starptautisko ekonomisko attiecību attīstībai un sadarbības

veicināšanai ar Latvijas tranzītam nozīmīgām valstīm NVS un

Vidusāzijas reģionā.

Latvijas ekonomiskās suverenitātes nodrošināšanā svarīga ir

orientācija uz precēm un pakalpojumiem ar augstu pievienoto

vērtību, konkurētspējīgu produktu pieaugums un to eksports,

aktivizējot valsts ekonomisko interešu pārstāvniecību

ārvalstīs.

Latvijas mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu attīstību visā Latvijas

teritorijā, kas sasniedzams, īstenojot administratīvi teritoriālo

reformu, veicinot reģionālo attīstību, samazinot un novēršot

nevēlamās reģionālās atšķirības.

Latvijas prioritātes:

• Energoapgādes diversifikācija un rezervju veidošana;

• Orientācijas uz preču ar augstu pievienoto vērtību

ražošanu veicināšana;

• Līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšana;

• Tranzīta pakalpojumu jomas attīstībai nepieciešamās

infrastruktūras attīstīšana.

2.5. Robežu kontrole un migrācija

Nodrošinot

valstisko neatkarību un veicinot iekšējo drošību, būtiska nozīme

ir spējām apsargāt un kontrolēt valsts robežu. Šajā jomā riski

saistīti ar personu, transportlīdzekļu un kravu nelegālu robežas

šķērsošanu, kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvu

vielu nelegālu ievešanu valstī un tālāku pārvešanu uz ES valstīm,

kā arī nelegālu migrāciju.

Latvijas mērķis ir sasniegt pilnīgu robežu apsardzību un

kontrolētu migrācijas plūsmu, kas nodrošināms, attīstot

robežapsardzības infrastruktūru, precīzi definējot ieceļošanas

nosacījumus, paredzot mehānismus un sankcijas, lai novērstu un

apkarotu nelegālu migrāciju. Latvija atbalsta biometrijas pazīmju

iekļaušanu vīzās un uzturēšanās atļaujās. Latvija kā vienu no

prioritātēm izvirza readmisijas līgumu noslēgšanu ar trešajām

valstīm.

Latvijas prioritātes:

• Pilnveidot valsts robežas apsardzību un kontroli

atbilstoši ES prasībām;

• Attīstīt robežapsardzības infrastruktūru;

• Kontrolēt migrācijas procesus valstī.

2.6. Noziedzība

Sabiedrības un katra indivīda

drošību raksturo vispārējie valsts noziedzības rādītāji.

Organizētā noziedzība ir saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un

sprāgstvielu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un to seksuālu

izmantošanu, nelegālo migrāciju un nelikumīgi iegūtu finanšu

līdzekļu legalizāciju.

Organizētās noziedzības interešu centrs arvien vairāk tiek

pārvietots no vardarbīgiem noziegumiem uz ekonomiskiem:

kontrabandu un krāpšanu.

Gan starptautiskās, gan iekšējās drošības stiprināšanā svarīgs

faktors ir stratēģiskas nozīmes preču aprites kontrole. Latvijā

uzglabāto vai lietošanā esošo radioaktīvo vai citu stratēģiskas

nozīmes preču izmantošana šantāžai vai diversijai var radīt

nozīmīgus draudus. Atsevišķu šādu drošības pasākumu risināšana

iespējama tikai starptautiskā mērogā. Pastāv risks, ka Latvija

var tikt izmantota gan kā starpposms stratēģiskas nozīmes preču

tirdzniecības operācijām, gan kā teritorija stratēģiskas nozīmes

preču izplatīšanai vai ražošanai. Latvijā ir fiksētas nelegālas

darbības ar jonizējoša un radioaktīva starojuma avotiem.

Pieaudzis apdraudējums, ko izraisa narkotisko un psihotropo vielu

izplatība un lietošana. Narkotisko un psihotropo vielu lietošanā

tiek iesaistītas arvien jaunāka vecuma lietotāju grupas, pieaug

organizētās noziedzības grupējumu ietekme uz narkotisko un

psihotropo vielu nelegālo apriti. Latvija arvien biežāk tiek

izmantota kā tranzītvalsts narkotisko un psihotropo vielu

pārvadāšanai uz kaimiņvalstīm.

Latvijas mērķis ir mazināt narkotisko un psihotropo vielu

izplatību valstī, novērst organizētās noziedzības grupējumu

mēģinājumus ietekmēt valsts ekonomiku, mazināt korupciju,

veicinot atklātības principa ievērošanu, nodrošinot valsts

nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu

iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, attīstot

efektīvu, vienkāršu un taisnīgu nodokļu un muitas

administrēšanu.

Šis mērķis sasniedzams, piedaloties Baltijas jūras reģiona valstu

Speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanai darbā,

sadarbojoties ar INTERPOL un EUROPOL; narkotiku apkarošanas

jomā - iesaistoties Eiropas valstu narkotiku nelegālās

aprites ierobežošanas procesos un veicinot atbildīgo dienestu

sadarbību.

Kā atsevišķs risks izpaužas korupcija. Tās sekas rada draudus

valsts attīstībai, kaitē valsts starptautiskajam prestižam un

suverenitātei, pazemina iedzīvotāju dzīves līmeni un rada

iedzīvotāju neuzticību valstij un demokrātiskai pārvaldes

sistēmai.

Korupcijas novēršanas jomā būtiski pievienoties Eiropas Padomes

Civiltiesību konvencijai par korupciju, kā arī EDSO Konvencijai

par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos

uzņēmējdarbības darījumos, nodrošināt ES un citu starptautisko

institūciju un organizāciju finansējuma likumīgu un lietderīgu

izmantošanu. Korupcijas novēršanai valstī vienlaikus ir

jādarbojas trīs virzienos - novēršana, apkarošana un

izglītošana. Šo virzienu attīstībai nepieciešama valsts

institūciju, privātā sektora un sabiedrības sadarbība. Korupcijas

novēršanas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana,

institucionālās sistēmas nostiprināšana, sabiedrības tiesiskās

apziņas celšana un tās atbalsts.

Latvijas prioritātes:

• Mazināt narkotisko un psihotropo vielu izplatību

Latvijā;

• Ierobežot organizētās noziedzības grupējumu pārrobežu

sadarbības tendences un mēģinājumus gūt ietekmi uz ekonomiskajiem

procesiem;

• Mazināt korupciju, veicinot sabiedrības izpratni par

nepieciešamību iesaistīties korupcijas likvidēšanā.

2.7. Terorisms un kritiskā infrastruktūra

Arvien

lielāku draudu pasaules sabiedrībai rada radikāli un ekstrēmi

noskaņoti indivīdi un grupējumi, kuri iecerēto mērķu sasniegšanai

ir tendēti izmantot politiskas provokācijas, diversijas un terora

aktus.

Starptautisko teroristisko organizāciju draudi ir vērsti uz

valsts pārvaldes un izpildvaras institūciju un amatpersonu,

stratēģisku valsts un tautsaimniecības objektu, starptautisku

organizāciju un NATO valstu pārstāvniecību apdraudējumiem.

Teroristiskas organizācijas var radīt apdraudējumu starptautiskās

operācijās esošām NBS vienībām un Latvijas valsts pārstāvniecībām

ārvalstīs.

Latvijā perspektīvā var palielināties Eiropā darbojošos radikālo

un ekstrēmo kustību - skinhedu, neonacistu, totalitāru sektu

piekritēju - aktivitātes.

Kopš Latvija iesaistījusies cīņā pret starptautisko terorismu,

nevar izslēgt terora aktu iespējamību pret Latvijas vai citu

valstu amatpersonām Latvijas teritorijā, stratēģiski svarīgiem

objektiem un NBS vienībām. Latvijas teritorija var tikt izmantota

starptautisko teroristisko organizāciju nelikumīgām tranzīta un

finanšu līdzekļu legalizācijas operācijām, akciju organizēšanai

trešajās valstīs.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot terorismu un

ekstrēmismu visās to izpausmes formās, ierobežot politisko

ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma galējās izpausmes formas,

kā arī veikt pasākumus, kas būtiski samazinātu iespējas izdarīt

vai veicināt terora aktus Latvijā vai ārvalstīs.

Mūsdienu sabiedrības pastāvēšana, drošība un labklājība ir

atkarīga no kompleksas infrastruktūras, ko veido inženierbūvju,

enerģijas, transporta, sakaru un informācijas tehnoloģiju

sistēmas.

Nacionālās drošības jomā par kritisko pieņemts definēt

infrastruktūru, kuras iznīcināšana, funkciju (darbības)

pārtraukšana vai būtiska samazināšana rada draudus sabiedrības

drošībai, indivīdu veselībai, dzīvībai, labklājībai, kā arī

apdraud efektīvu sabiedrības un valsts pārvaldi.

Pagaidām nepietiekami tiek novērtēts fakts, ka strauji pieaug

kritiskās infrastruktūras sistēmas atkarība no informācijas

tehnoloģijām, tāpēc darbība, kura vērsta pret kādu konkrētu

objektu, informāciju tehnoloģiju integritātes dēļ var apdraudēt

citu sistēmas objektu vai sektoru kopumā.

Latvijas mērķis ir izveidot kritiskās infrastruktūras

aizsardzības sistēmu kā integrētu nacionālās drošības sistēmas

sastāvdaļu, par galveno principu nosakot objektu sniegto

pakalpojumu (funkciju) nepārtrauktu nodrošināšanu.

Latvijas prioritātes:

• Uzlabot tiesībsargājošo iestāžu sadarbību un gatavību

terorisma draudu novēršanai;

• Vienota Pretterorisma centra darbības uzsākšana un

strukturāla nostiprināšana;

• Kritiskās infrastruktūras

aizsardzības sistēmas izveide.

2.8. Krīzes situāciju un katastrofu novēršana un

pārvarēšana

Tehnogēno katastrofu risks saistīts ar

bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur Latvijas

teritoriju un šo produktu pārkraušanu termināļos, kas atrodas

apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Latvijā ir vairāki simti valsts

un vietējās nozīmes paaugstināta riska objektu. Valsts teritoriju

šķērso maģistrālie naftas un gāzes vadi. Problēmas rada

bezsaimnieka ķīmisko vielu un atkritumu atrašanas gadījumi, kā

arī ķīmisko avāriju rezultātā radušies bīstamie atkritumi.

Riska faktors videi un iedzīvotājiem ir atomelektrostacijas

tuvākajās kaimiņvalstīs un jonizējošā starojuma avotu

neautorizēta pārvietošana, īpaši kopā ar metāla atgriezumiem un

lūžņiem.

Latvijā pieaug gan dažādu kravu tranzīta plūsma caur valsts

teritoriju, gan cilvēku pārvietošanās no citām valstīm uz vai

caur Latviju. Līdz ar to pieaug tehnogēno (transporta) avāriju

risks.

Valsts drošības aspektā kā risks vērtējams vispārējais

sabiedrības veselības stāvoklis un nepietiekami nodrošinātā spēja

sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Latvijas prioritāte ir

kvalitatīvas medicīniskās aprūpes nodrošināšana visā Latvijas

teritorijā un visiem iedzīvotājiem, izveidojot koordinētu,

savietojamu, teritoriāli līdzsvarotu neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniegšanas sistēmu, kā arī attīstot katastrofu

medicīnas

sistēmas kapacitāti.

Lai uzlabotu gatavību krīzes situāciju un katastrofu

pārvarēšanai, Latvijas mērķis ir turpināt attīstīt krīzes

kontroles un civilās aizsardzības elementus vienotas nacionālās

drošības sistēmas ietvaros.

Nepieciešams konceptuāls izvērtējums normatīvajam regulējumam

attiecībā uz valsts apdraudējuma un krīzes situāciju tiesiskajiem

režīmiem, papildu resursu piesaisti civilās aizsardzības sistēmai

valsts apdraudējuma gadījumos, kā arī valsts materiālo rezervju

sistēmas veidošanas principiem. Vienlaikus jāattīsta atbildīgo

dienestu gatavība operatīvi reaģēt krīzes situāciju un katastrofu

gadījumos, īpašu uzsvaru liekot uz preventīvām darbībām

apdraudējumu un krīžu prognozēšanas un novēršanas scenāriju

izstrādē. Jāpilnveido un jāattīsta jaunizveidotā Informācijas

analīzes dienesta kapacitāte, izmantojot jaunākās analītiskā

darba metodes un tehnoloģijas.

Valstī izveidojams vienots krīžu vadības centrs. Starp krīzes

pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām jāveido savietojami

sakaru kanāli.

Latvijas prioritātes:

• Racionālas krīzes kontroles un civilās aizsardzības

sistēmas izveide, tai skaitā informatīvās ķēdes

pilnveidošana;

• Paaugstināt gatavību krīzes situāciju un katastrofu

pārvarēšanai, pamatojoties uz atbildīgo institūciju un dienestu

sadarbības un koordinācijas pilnveidošanu.

Nobeigums

Latvijas iekšējās drošības vide

raksturojas ar pozitīvām pārmaiņām, tomēr pastāv ekonomiskās

suverenitātes apdraudējumi, sarežģīti vides, reģionālās politikas

un sociālā nodrošinājuma jautājumi, organizētās noziedzības un

korupcijas problēmas, kas turpina negatīvi iespaidot valsts

ekonomiku un iedzīvotāju uzticību esošai demokrātiskai valsts

iekārtai. Nevar izslēgt arī reālus terorisma draudus Latvijas

teritorijā un pret Latvijas institūcijām ārvalstīs.

Kā galvenās prioritātes valsts iekšējā drošībā uzskatāmas šādas

jomas: likuma varas garantēšana, robežu kontrole, noziedzības

mazināšana, korupcijas izskaušana, sabiedriskā kārtība un

drošība, sabiedrības integrācijas veicināšana, kritiskās

infrastruktūras un kritiskās informācijas aizsardzība, kā arī

gatavība krīzes situāciju un katastrofu novēršanai un

pārvarēšanai.

Koncepcijā noteiktie principi ir pamats valsts institūciju

darbībai, veidojot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot

atsevišķus nozaru plānus un programmas.

Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie principi iekļaujami,

izstrādājot jaunus politikas plānošanas un programmu dokumentus.

Pamatojoties uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru

kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas

nākamā gada prioritātes, lai uzlabotu valsts drošības

stāvokli.

Ministru prezidents

I.Emsis