106. pantsAtbildība par atbildības nodrošinājuma samaksu

Galvenais būvdarbu veicējs

1(1) Šīs nodaļas izpratnē galvenais būvdarbu veicējs ir būvdarbu veicējs, kurš veic būvdarbus savām vajadzībām vai ir noslēdzis līgumu ar būvniecības ierosinātāju par jaunas trešās grupas būves būvniecību vai par būvdarbiem, kuru izmaksas ir 170 000 euro vai vairāk (turpmāk — būvdarbu līgums), un kurš būvdarbus veic pats vai būvdarbu līgumā noteiktu saistību vai tās daļu nodod izpildei apakšuzņēmējam.

2(2) Ja vienā būvlaukumā vairāki būvdarbu veicēji atbilst šā panta pirmajā daļā lietotajam jēdzienam "galvenais būvdarbu veicējs", tad galvenais būvdarbu veicējs šā likuma izpratnē ir tas būvdarbu veicējs, kas par tādu uzskatāms saskaņā ar būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

3157

4(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019., 06.07.2021. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 244. punktu)

Apakšuzņēmējs

1Šīs nodaļas izpratnē apakšuzņēmējs ir galvenā būvdarbu veicēja vai būvniecības ierosinātāja nolīgta persona vai savukārt tās nolīgta persona (izņemot būvprojekta izstrādātāju un autoruzraudzības veicēju), kura veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei vai nodrošina darbaspēku.

2158

3(22.06.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019.)

Būvlaukumā nodarbināta persona

1Šīs nodaļas izpratnē par būvlaukumā nodarbinātu personu uzskatāms galvenā būvdarbu veicēja vai apakšuzņēmēja darba ņēmējs, kas veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei. Par būvlaukumā nodarbinātu personu uzskatāma arī fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka, ja minētās personas veic darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei, kā arī persona, kas darbu būvlaukumā būvdarbu līguma izpildei veic darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un vadībā, un būvuzraugs.

2159

3(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2017.)

Elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumā

1(1) Darba laika uzskaiti būvlaukumā nodrošina elektroniskā veidā, izmantojot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un šā likuma 111. pantā noteikto personas identifikācijas nodrošināšanai izmantojamo līdzekli. Elektroniskās darba laika uzskaites sistēma ir auditēta (tai nodrošināta sākotnējā un ne retāk kā vienu reizi divos gados ārējā drošības pārbaude, kas iekļauj arī ielaušanās testu un atbilstības šā likuma XIV nodaļā noteiktajām prasībām pārbaudes veikšanu) elektroniska sistēma, kurā tiek nodrošināta būvlaukumā nodarbināto personu darba laika (šīs nodaļas izpratnē par darba laiku uzskatāms viss laika periods, kurā persona atrodas būvlaukumā) elektroniska reģistrācija, uzskaite un datu glabāšana, lai nodotu minētos datus iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē.

2(2) Ārējo drošības pārbaudi elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai nodrošina persona, kura organizē un vada šīs sistēmas darbību (turpmāk šajā nodaļā — sistēmas pārzinis), pasūtot šādas pārbaudes veikšanu ar sistēmas pārzini nesaistītai personai.

3(3) Ministru kabinets nosaka prasības personai, kas var veikt šā panta pirmajā daļā noteikto ārējo drošības pārbaudi elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai.

4160

5(30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2019.)