18. pants
Nodokļu administrācijas un nodevu administrācijas pienākumi
(1) Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:
1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;
2) kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;
21) reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (ienākumus);
22) kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumos noteiktajām prasībām un faktiskajam stāvoklim;
23) saņemt no personām deklarācijas un pārbaudīt tajās sniegto informāciju, ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;
3) kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus;
4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu maksāšanas termiņu pagarināšanu;
6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību;
61) lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;
7) paziņot nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas pārbaudes ietvaros pieņemto lēmumu;
8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo, 1.3 un 1.7 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus;
81) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam publicējot informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) attiecīgajā ceturksnī samaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsummām, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu;
82) nodrošināt Eiropas Savienības normatīvajos aktos komercdarbības atbalsta jomā noteikto prasību izpildi par informācijas publicēšanu par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz konkrētajā Eiropas Savienības normatīvajā aktā komercdarbības atbalsta jomā noteikto piešķirtā atbalsta slieksni, ja komercdarbības atbalsts piešķirts nodokļu atvieglojumu veidā un atbalsta programmā atbalsta sniedzējs nav noteikts;
9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;
10) pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, atlasīt nodokļu maksātājus nodokļu revīzijai (auditam) un pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības;
11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;
12) nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;
13) (izslēgts no 01.01.2013. ar 01.12.2009. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 117. punktu);
14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru);
15) (izslēgts ar 31.01.2008. likumu);
16) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu;
17) (izslēgts no 01.09.2017. ar 23.11.2016. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 182.1 punktu);
18) (izslēgts no 01.09.2017. ar 23.11.2016. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 182.1 punktu);
19) nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);
20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.1. red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:
a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,
b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;
21) uzturēt riska adrešu sarakstu un sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram;
211) uzturēt riska personu sarakstu atbilstoši šā likuma 1. panta 31. punktā noteiktajiem kritērijiem un sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā apjomā;
22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām;
23) nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēto kvīšu vienoto datubāzi (reģistru);
24) sniegt kredītinformācijas birojam Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu šā likuma 22.1 panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā;
25) regulāri sniegt informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram par nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu). Savstarpējo informācijas apmaiņu par nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu), un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru;
26) izvērtēt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra saņemto informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā un 10 darbdienu laikā no šīs informācijas saņemšanas dienas sniegt atzinumu, norādot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas liecina par tiesību subjekta nodokļu riskiem. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās;
27) regulāri sniegt augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra turētājam informāciju par:
a) domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības reģistrētas nodokļu maksātājiem, kuriem paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu),
b) domēna vārdiem, kuru lietošanas tiesības nodokļu maksātājs ir nodevis lietošanā citam nodokļu maksātājam, kuram paredzēts veikt nodokļu revīziju (auditu);
28) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks. Valsts ieņēmumu dienests minēto informāciju aktualizē nākamā mēneša divdesmit piektajā datumā, norādot attiecīgās juridiskās personas un individuālā komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai (darba devējam) — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu;
29) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci, labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī motivētu darba devējus uzrādīt grāmatvedības uzskaitē pilnā apmērā darbiniekiem izmaksāto darba samaksu, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu esību. Informāciju var iegūt Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē par juridiskās personas amatpersonu — ievadot juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, par fizisko personu — ievadot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu. Minētā informācija ir publiski pieejama no brīža, kad stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nav pārsūdzēts lēmums par administratīvā soda piemērošanu vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, tik ilgi, kamēr persona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir atzīstama par administratīvi sodītu;
30) lai veicinātu savlaicīgu nodokļu deklarāciju iesniegšanu, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, publicēt informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu administrācijai šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām. Publicējot minēto informāciju, norāda neiesniegtās nodokļu deklarācijas nosaukumu un tās iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai individuālā komersanta — nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē ievietotā informācija ir publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas;
31) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodokļu maksātājam pieejamus datus par tā maksājamo un pārmaksāto Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu (nokavējuma naudas un soda naudas) summām, kā arī vienotajā nodokļu kontā nepareizi iemaksāto maksājumu summām;
32) atbilstoši Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem veikt savstarpējās saskaņošanas procedūru, tajā skaitā lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu vai tādu nodokļu uzlikšanu, kuri ir pretrunā ar attiecīgo starptautisko līgumu;
33) gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā var fiksēt drīzumā iesniedzamo normatīvajos aktos noteikto nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, ne vēlāk kā piecas dienas pirms attiecīgās deklarācijas iesniegšanas termiņa informēt nodokļu maksātāju par iesniedzamo nodokļu deklarāciju vai informatīvo deklarāciju, vienlaikus informējot, ka par deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu nodokļu maksātājam var piemērot administratīvo sodu;
34) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī sabiedrības tiesības uz informāciju, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par šādiem sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi lēmumā:
a) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem,
b) kas pieņemts nodokļu kontroles rezultātā,
c) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu),
d) ar kuru konstatēts muitas maksājumu parāds,
e) ar kuru atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa;
35) lai veicinātu normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju vienoto datubāzi (reģistru);
36) lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
(11) Nodevu administrācijai, izņemot valsts nodevas administrāciju, kas administrē valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, ir šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 6. un 9. punktā noteiktie pienākumi. Valsts nodevas administrācijai, tajā skaitā valsts nodevas administrācijai, kas administrē valsts nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, ir pienākums veikt valsts budžetā ieskaitāmo valsts nodevu uzskaiti. Kārtību un apjomu, kādā veicama valsts nodevu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.
(2) Ja šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu nodokļu administrācija nodokļu maksātājam sūta pa pastu, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam informācija paziņota septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā.
(3) Šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu nodokļu maksātājam nodokļu administrācija nesniedz, ja ir pierādījumi, ka nodokļu maksātājs veic darbības, lai izvairītos no nodokļu revīzijas (audita) vai apgrūtinātu to.
(4) Šā panta pirmās daļas 10.punktā nodokļu administrācijai noteiktais termiņš paziņojuma sniegšanai par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu nav attiecināms uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek uzsākta, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību.
(5) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, komercdarbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā datubāzē var saņemt informāciju par personas parāda esamību vai neesamību, ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas kodu vai fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicēja — vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.
(6) Šā panta pirmās daļas 22. punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 22. punktā minētajā datubāzē, ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas kodu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu, var saņemt šādu informāciju:
1) datums, kad nodokļu maksātājs vai nodokļu maksātāja struktūrvienība reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā vai izslēgta no tā;
2) patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas maksājuma termiņš);
3) datums, kad Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināts tās personas saimnieciskās darbības paziņojums, kura normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, bet ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, vai saimnieciskās darbības izbeigšanas datums, ko minētā persona paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam;
4) par nerezidenta (ārvalstu komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā patieso labuma guvēju, izņemot gadījumus, kad informācija par patieso labuma guvēju saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir ierobežotas pieejamības, — vārdu, uzvārdu, daļu no personas koda, valstspiederību un dzīvesvietas valsti un, ja fiziskā persona ir nerezidents, — arī dzimšanas datumu, mēnesi un gadu un personu apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi.
(7) Šā panta pirmās daļas 24.punktā noteiktās informācijas sniegšana kredītinformācijas birojam ir maksas pakalpojums. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kredītinformācijas birojs no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa šā panta pirmās daļas 24.punktā noteikto informāciju, pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, tās saturu un sniegšanas kārtību, kā arī pakalpojuma maksas apmēru un maksāšanas kārtību.
(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā fiziskā persona no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa informāciju par tās ienākumiem, kā arī pieprasāmās un izsniedzamās informācijas apjomu, saturu un sniegšanas kārtību.
(9) Publicējot šā panta pirmās daļas 34. punktā minēto informāciju, norāda juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datumu, pieņemtā lēmuma būtību un nolemjošo daļu, kā arī informāciju, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā. Informāciju par lēmumu publisko septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Informācija par lēmumu pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas.
(10) Šā panta pirmās daļas 36. punktā minētais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu. Nodokļu maksātāju reitinga kopējam novērtējumam ir informatīvs raksturs. Valsts ieņēmumu dienests, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, izmanto šādas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas:
1) reģistrācijas datu novērtējumu;
2) deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītājus;
3) nodokļu saistību izpildes rādītājus;
4) nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultātus;
5) darba samaksas novērtējumu;
6) nodokļu deklarēšanas risku novērtējumu.
(11) Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šādas informācijas publicēšanu arī atvērto datu veidā:
1) atbilstoši šā panta pirmās daļas 8.1, 19. un 36. punktam publiskojamo informāciju;
2) atbilstoši šā panta pirmās daļas 12. punktam publiskojamo informāciju par juridiskajām personām;
3) šā panta pirmās daļas 22. punktā minētajā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iekļauto informāciju par nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā;
4) šā panta pirmās daļas 28. punktā minēto informāciju par juridiskajām personām, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks;
5) atbilstoši šā likuma 34.1 panta astotajai daļai publiskojamo informāciju par juridiskajām personām, kurām apturēta saimnieciskā darbība.
27
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 14.12.2000., 12.12.2002., 28.02.2003., 31.03.2004., 01.12.2005., 26.10.2006., 19.12.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 01.12.2009., 20.05.2010., 12.05.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013., 06.11.2013., 17.12.2014., 17.09.2015., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 16.11.2017., 23.11.2017., 25.10.2018., 19.12.2019., 06.07.2021., 24.03.2022., 16.06.2022., 08.06.2023., 08.06.2023., 22.06.2023., 03.04.2025., 31.10.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
18.1 pants. Nodokļu administrācijas kompetence, kas saistīta ar Eiropas Savienības normatīvo aktu un Saeimā apstiprināto starptautisko līgumu prasību izpildi
(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:
1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina arī tādas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, kas nav Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā, ja attiecīgā informācija nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī;
2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā;
3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam;
31) saskaņā ar Saeimā apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem iekasēt un piedzīt bezstrīda kārtībā no iekšzemes un citu valstu nodokļu maksātājiem nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus līgumslēdzējas valsts labā šīs valsts kompetentās iestādes uzdevumā un savas valsts vārdā pēc līgumslēdzējas valsts iestādes pieprasījuma šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā;
32) pieņemt visus lēmumus attiecībā uz nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes veikšanu, tajā skaitā saņemot citas valsts nodokļu administrācijas izteikto piedāvājumu, vienoties par nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes uzsākšanu vai to atteikt;
4) koordinēt un veikt nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kuru valstīm ir noslēgti Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi;
41) koordinēt un veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi;
5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kuru valstīm ir noslēgti Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi, piedaloties citu valstu nodokļu administrēšanas darbību veikšanā, vai pēc Eiropas Savienības dalībvalstu un to valstu, ar kurām ir noslēgti un Saeimā apstiprināti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, nodokļu administrāciju (kompetento iestāžu) lūguma iesaistot (ja nepieciešams, izmantojot arī elektroniskos saziņas līdzekļus) nodokļu administrēšanas darbību veikšanā Latvijā attiecīgās ārvalsts nodokļu administrācijas (kompetentās iestādes) pārstāvi. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņem citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu piedalīties nodokļu administrēšanas darbību veikšanā Latvijā, tas atbild uz šādu pieprasījumu 60 dienu laikā no tā saņemšanas, apstiprinot savu piekrišanu vai sniedzot pamatotu atteikumu;
51) atbildēt par sakariem ar Eiropas Savienības dalībvalstu iestādēm savstarpējās palīdzības nodokļu prasījumu piedziņas procesos, šādas palīdzības nodrošināšanai sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu;
52) pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, lemt par tās pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos piedziņas procesos Latvijas Republikā un palīdzību tiesā vai vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts iestādi, kurai Valsts ieņēmumu dienests ir iesniedzis palīdzības pieprasījumu, par dalību nodokļu prasījuma summas piedziņas procesos tās valstī un palīdzību tiesā;
6) koordinēt un veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un katru gadu līdz 31.martam informēt to par nosūtīto un saņemto informācijas pieprasījumu, dokumentu paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, kā arī par to nodokļu prasījumu summu, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā, un piedzītajām summām;
7) iecelt pārstāvi, kas ir atbildīgs par kopīgas uzraudzības vadīšanu un koordināciju Latvijas Republikā;
8) nodrošināt, ka citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, kuri piedalās kopīgajā uzraudzībā, ir atļauts iztaujāt fiziskās personas un izskatīt dokumentus kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem (darbiniekiem) atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai.
(11) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Saeimā apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kā kompetentā iestāde koordinē un veic informācijas apmaiņu starp nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm) un nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes.
(2) Attiecībā uz tādu nodokļu prasījumu izpildi, kuri piedzenami citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, piemērojami šā likuma noteikumi.
(3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.
(4) Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.
(5) Šā panta sestā, septītā, astotā, devītā, 9.1, 9.2, 9.3, 9.4, 9.5, 9.6, 9.7, 9.8, 9.9, desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa ir attiecināma uz Valsts ieņēmumu dienesta un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, administrējot nodokļus, izņemot nodokļus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo administratīvo sadarbību: pievienotās vērtības nodokli, muitas nodokli un akcīzes nodokli. Minētās normas netiek piemērotas attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šajā daļā minētie nodokļi neaptver maksu, piemēram, par valsts iestāžu izsniegtajām izziņām un citiem dokumentiem, vai līgumisku maksu, piemēram, atlīdzību par sabiedriskajiem pakalpojumiem.
(51) Saskaņā ar šajā pantā minēto regulējumu Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes sniegto informāciju un dokumentus ar attiecīgās iestādes atļauju Latvijā var izmantot arī mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi. Valsts ieņēmumu dienests sniedz atļauju citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei izmantot tā nosūtīto informāciju mērķiem, kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi, ja līdzīgiem mērķiem, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, informāciju drīkst izmantot Latvijā.
(52) Valsts ieņēmumu dienests var nosūtīt visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm sarakstu ar mērķiem (kas nav saistīti ar nodokļu administrēšanas funkciju izpildi), kuriem var izmantot no Valsts ieņēmumu dienesta saņemto informāciju, ja līdzīgiem mērķiem informāciju un dokumentus, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, var izmantot saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja Valsts ieņēmumu dienests saņēmis šādu sarakstu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, no šīs dalībvalsts saņemto informāciju un dokumentus, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, Latvijā var izmantot jebkuram no paziņojumā norādītajiem mērķiem.
(53) Informāciju, ko Valsts ieņēmumu dienests saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, ievērojot šā likuma 22. panta otrās daļas regulējumu, drīkst izpaust tikai tām personām vai iestādēm, kuras ir iesaistītas nodokļu (izņemot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) administrēšanas un kontroles funkciju īstenošanā, personu saukšanā pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu regulējošo normatīvo aktu īstenošanā. Šīs personas vai iestādes informāciju izmanto vienīgi minētajos nolūkos, un šā panta 5.1 daļā minētā atļauja nav nepieciešama.
(54) Valsts ieņēmumu dienests no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes saņemto informāciju un dokumentus var izmantot bez šā panta 5.1 daļā minētās atļaujas arī tādiem mērķiem, uz kuriem attiecas tiesību akts, kas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, un šādā nolūkā nosūta tos citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kura attiecīgajā dalībvalstī ir atbildīga par ierobežojošiem pasākumiem (sankcijām).
(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests kopā ar vienu vai vairākām citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas savā teritorijā veikt vienlaicīgas pārbaudes par vienu vai vairākām personām, lai veiktu tādējādi iegūtās informācijas apmaiņu, piemēro šā panta septītās, astotās un devītās daļas noteikumus.
(7) Valsts ieņēmumu dienests neatkarīgi identificē personas, attiecībā uz kurām tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanu, un paziņo attiecīgo pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, par kuriem tā iesaka veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatojot savu izvēli, kā arī norāda laikposmu, kurā minētās pārbaudes veicamas.
(8) Valsts ieņēmumu dienests lemj par dalību vienlaicīgās pārbaudēs. Tā 60 dienu laikā no ieteikuma saņemšanas apstiprina savu piekrišanu vai sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatotu atteikumu.
(9) Valsts ieņēmumu dienests ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par vienlaicīgas pārbaudes uzraudzību un koordinēšanu.
(91) Valsts ieņēmumu dienests 60 dienu laikā no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma saņemšanas dienas apstiprina savu piekrišanu veikt kopīgu uzraudzību vai sniedz motivētu atteikumu.
(92) Valsts ieņēmumu dienests vienojas ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par kopīgas uzraudzības veikšanas kārtību, tajā skaitā par kopīgās uzraudzības procedūrā lietojamo valodu.
(93) Ja kopīgās uzraudzības darbības tiek veiktas Latvijas Republikā, tad citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvju tiesības un pienākumi tiek noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Veicot kopīgās uzraudzības darbības citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki) nedrīkst pārsniegt pilnvaras, kādas tiem piešķirtas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
(94) Veicot kopīgās uzraudzības darbības Latvijas Republikas teritorijā, kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai vai personai, kuru skar kopīgā uzraudzība, ir tādas pašas tiesības (tostarp arī attiecībā uz jebkuru apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesu) un pienākumi, kādi noteikti gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības veic tikai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki).
(95) Kopīgās uzraudzības laikā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) iegūto pierādījumu un to pieļaujamības izvērtēšana (arī tad, ja darbības tiek veiktas citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā) tiek veikta saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un kārtību, kāda noteikta gadījumos, kad nodokļu administrēšanas darbības veic tikai Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi (darbinieki).
(96) Veicot kopīgu uzraudzību, Valsts ieņēmumu dienests un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vienojas par faktiem un apstākļiem, kas attiecas uz kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmo personu un var tikt izmantoti kā pierādījumi, kā arī vienojas par pārbaudāmās personas statusu nodokļu jomā. Šos kopīgās uzraudzības rezultātus, par kuriem panākta vienošanās, iekļauj noslēguma ziņojumā un ņem vērā turpmākajos nodokļu administrēšanas procesos, kuri pēc kopīgās uzraudzības tiek veikti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (tostarp ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, kā arī ar to saistītajā apstrīdēšanas un pārsūdzības procesā).
(97) Valsts ieņēmumu dienests un Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties, ka noslēguma ziņojumā tiek iekļauti arī tādi fakti un apstākļi, par kuriem tās iepriekš nav vienojušās.
(98) Valsts ieņēmumu dienests 60 dienu laikā pēc noslēguma ziņojuma izdošanas nosūta tā kopiju kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai, to informējot par kopīgās uzraudzības rezultātiem.
(99) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iesniegt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasījumu veikt kopīgu uzraudzību saskaņā ar šā panta nosacījumiem, kas attiecināmi uz kopīgu uzraudzību.
(10) Administratīvajam paziņojumam piemēro šā panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas noteikumus.
(11) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Paziņošanas likumu paziņo adresātam visus tos dokumentus, kurus izdevušas pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādes, kas administrē šā panta piektajā daļā minētos nodokļus.
(12) Valsts ieņēmumu dienests, pieprasot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņot dokumentus, paziņojuma pieprasījumā norāda paziņojamā dokumenta priekšmetu, paziņojamā dokumenta adresātu un dokumenta paziņošanas adresi, kā arī sniedz jebkuru citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu.
(13) Valsts ieņēmumu dienests, saņemot paziņojuma pieprasījumu, nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar pieprasījumu, īpaši par dienu, kurā dokuments paziņots adresātam.
(14) Valsts ieņēmumu dienests lūdz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu saskaņā ar šo pantu sniegt tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar Paziņošanas likumu tā nevar paziņojumu sniegt pati vai ja dokumenta paziņošana tai radītu resursu nesamērīgu izlietojumu. Valsts ieņēmumu dienests citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošai personai jebkuru dokumentu var paziņot pati ierakstīta pasta sūtījuma veidā vai izmantojot elektroniskos sakarus.
28
(31.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2006., 26.10.2006., 15.03.2012., 14.03.2013., 27.02.2014., 22.12.2022., 06.12.2023., 31.10.2024. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)
18.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi saistībā ar piedziņas bezstrīda kārtībā vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem
(1) Valsts ieņēmumu dienests šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus paziņo konkrētai kredītiestādei vai maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kurā nodokļu maksātājam ir atvērts konts, par kura esamību kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Valsts ieņēmumu dienests paziņo šādus obligāti izpildāmus rīkojumus:
1) rīkojumu par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju apturēšanu;
2) rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu;
3) rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu;
4) rīkojumu par izpildāmo darbību vai tā naudas līdzekļu apmēra precizēšanu, kas noteikts ar šīs daļas 1., 2. un 3.punktā paredzēto rīkojumu, vai par iepriekš paziņotā rīkojuma atcelšanu.
(3) Valsts ieņēmumu dienests rīkojumā norāda personas identifikācijas datus (par fizisko personu — vārdu, uzvārdu un personas kodu vai dzimšanas datumu; par juridisko personu — nosaukumu un reģistrācijas numuru), rīkojuma numuru, kā arī:
1) ja paziņo šā panta otrās daļas 1. punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apturēt veicamās norēķinu operācijas, norādot naudas līdzekļu summu, kura saglabājama fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1. pielikuma 3. punktam attiecībā uz parādnieku vienu reizi mēnesī, un tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums;
2) ja paziņo šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu apķīlāt naudas līdzekļus, norādot apķīlājamo naudas līdzekļu summu, piedzenamo līdzekļu summu, to naudas līdzekļu summu, kura ir saglabājama fiziskajām personām Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku, valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi, un tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums;
3) ja paziņo šā panta otrās daļas 3.punktā noteikto rīkojumu, — maksājuma identifikatoru, tā rīkojuma numuru, atbilstoši kuram naudas līdzekļi tika apķīlāti, vai tā lēmuma datumu un numuru, uz kura pamata pieņemts šis rīkojums, un vismaz vienu no šādām darbībām:
a) pārskaitīt naudas līdzekļus, norādot piedziņai pārskaitāmo naudas līdzekļu apmēru un valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi,
b) pārskaitīt naudas līdzekļus, tiklīdz tie saņemti nodokļu maksātāja kontos, līdz rīkojuma pilnīgai izpildei, norādot pārskaitāmo naudas līdzekļu kopsummas apmēru un valsts budžeta ieņēmumu konta numuru (kontu numurus) Valsts kasē, uz kuru pārskaitāmi naudas līdzekļi,
c) atbrīvot no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas saglabājami fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktam, norādot naudas līdzekļu apmēru,
d) līdz šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktā rīkojuma pilnīgai izpildei saglabāt no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas saglabājami fiziskajām personām atbilstoši Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktam attiecībā uz parādnieku vienu reizi mēnesī, norādot naudas līdzekļu apmēru,
e) atbrīvot no apķīlājuma naudas līdzekļus, kas pārsniedz piedziņai pārskaitāmo līdzekļu apmēru;
4) ja paziņo šā panta otrās daļas 4.punktā noteikto rīkojumu, — dod rīkojumu precizēt naudas līdzekļu apmēru vai precizēt vai atcelt veicamo darbību, norādot apmēru un tā rīkojuma numuru, kurš tiek precizēts vai atcelts.
(4) Šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā un 3.punkta "c" un "d" apakšpunktā noteikto pienākumu — saglabāt fiziskajām personām naudas līdzekļus Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteiktajā apmērā attiecībā uz parādnieku — paziņo vienai no kredītiestādēm vai vienam no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (pēc Valsts ieņēmumu dienesta izvēles — pēc nejaušības principa), kuram paziņojams šā panta otrās daļas 1. punktā noteiktais rīkojums vai attiecīgi kuram saistībā ar konkrēto izpilddokumentu paziņojami šā panta otrajā daļā noteiktie rīkojumi, ja līdz rīkojuma pieņemšanas dienai nav saņemts nodokļu maksātāja iesniegums par kontu, kurā nodokļu maksātājam tiek ieskaitīti maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas vēršanas ierobežojumi.
(5) Valsts ieņēmumu dienests apkopo informāciju, kas norādīta saistībā ar šā panta otrās daļas 2.punktā noteikto rīkojumu sniegtajos paziņojumos par izpildi, un ne vēlāk kā četru darbdienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas nosūta kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu.
(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus paziņo un saņem paziņojumus par rīkojumu izpildi (turpmāk — datu apmaiņa) vienā no šādiem datu apmaiņas veidiem:
1) elektroniski, izmantojot Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu savietotāju;
2) (zaudējis spēku ar 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 185. punktu).
(7) Sagatavojot šā panta otrajā daļā noteikto rīkojumu, kā arī precizējot piedzenamās vai apķīlājamās summas apmēru, Valsts ieņēmumu dienests kontrolē, lai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pieprasīto naudas līdzekļu kopsumma nepārsniegtu parāda summas segšanai nepieciešamo apmēru. Ja, izpildot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, no vairākām kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pārskaitīto naudas līdzekļu kopsumma ir pārsniegusi piedzenamās summas apmēru, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā no dienas, kad valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē tiek ieskaitīta summa, kas pārsniedz piedzenamās summas apmēru, to atmaksā to vai novirza nokavēto nodokļu maksājumu segšanai.
(8) Ja nodokļu maksātājs nav informējis Valsts ieņēmumu dienestu par to kontu kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurā tiek ieskaitīta darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi vai citi maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas veikšanas ierobežojumi, un saskaņā ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē ir ieskaitīti naudas līdzekļi, uz kuriem piedziņa saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav vēršama, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad naudas līdzekļi ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē, ir tiesīgs iesniegt iesniegumu par to atmaksu, iesniegumam pievienojot prasījumu pamatojošus dokumentus. Šādā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātājam valsts budžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē ieskaitītos naudas līdzekļus, ja konstatē, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem piedziņa uz tiem nav vēršama.
(9) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests paziņo šā panta otrajā daļā noteiktos rīkojumus un saņem paziņojumus par šo rīkojumu izpildi, izmantojot šā panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu.
(10) Šā panta otrajā daļā noteiktais rīkojums, kas paziņots, izmantojot šā panta sestās daļas 1.punktā noteikto datu apmaiņas veidu, uzskatāms par paziņotu brīdī, kad tas ievietots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmu savietotājā.
29
(23.11.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2019. Sestās daļas 2. punkts, devītās daļas otrais teikums un desmitās daļas otrais teikums zaudē spēku 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 185., 186. un 221. punktu)