Vairogs26. pants
Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa
(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
(11) Ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nodrošinājuma iesniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā nav samaksājis nodokļa parādu, nodrošinātājs, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodokļu nodrošinājuma apliecība, viena mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas samaksā nodokli pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu un nepārsniedz nodrošinājuma apmēru. Ja šajā panta daļā noteiktais termiņš netiek ievērots, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.
(12) Šā panta 1.1 daļā minētais pieprasījums ir uzskatāms par administratīvo aktu, un tā piespiedu izpilde veicama pēc labprātīgai samaksai noteiktā viena mēneša termiņa notecējuma šajā likumā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai noteiktajā bezstrīdus kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parādu segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas un budžeta kontā nepareizi iemaksātās summas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas un nepareizi iemaksātās summas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.
(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:
1) Valsts ieņēmumu dienests ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Pirms minētā rīkojuma sagatavošanas Valsts ieņēmumu dienests nosūta rīkojumu par naudas līdzekļu apķīlāšanu. Ja parādniekam ir tikai viens konts vai ir atvērts konts, par kura esamību kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam pēc naudas līdzekļu apķīlāšanas, vai ja saistībā ar cita parāda piedziņu nav izpildīts iepriekš paziņotais rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, Valsts ieņēmumu dienests var uzreiz nosūtīt rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, rīkojumu izpilda, tiklīdz naudas līdzekļi kontā (kontos) saņemti. Kamēr rīkojums nav izpildīts, naudas līdzekļus no kontiem citiem mērķiem neizsniedz;
11) pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes ar rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā (kontos) saņemti. Kamēr pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz. Ja rīkojumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto rīkojumu. Pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes rīkojuma par naudas līdzekļu pārskaitīšanu saņēmējs informē nodokļu maksātāju par tā saņemšanu;
2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā;
3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot rīkojumu par naudas līdzekļu pārskaitīšanu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:
1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;
2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.
(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa. Lēmumu par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad nodokļu administrācija paziņojusi attiecīgo lēmumu.
(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1) apstrīdēts nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtais lēmums, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;
2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļu maksājumu;
3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;
4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums, ar kuru apturēta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā;
5) stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai, ierosinot tiesiskās aizsardzības procesu, ir spēkā Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas, vai pasludināts tiesiskās aizsardzības process un apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, ja Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas iepriekš ir atceltas vai zaudējušas spēku uz likuma pamata. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem;
6) nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi — attiecībā uz to nodokļu maksājuma daļu, uz kuru attiecas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(61) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma pieņemšanu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un piedziņas uzsākšanu, bet attiecībā uz nokavētiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem — ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.
(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:
1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;
2) zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu.
(71) Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem, kuri atbilstoši amata pienākumiem apķīlā parādnieka mantu un piedzen nodokļu parādu un citus budžetā ieskaitāmos maksājumus, savā darbībā nolēmuma izpildei ir tiesības piemērot Civilprocesa likuma noteikumus piedziņas vēršanai uz parādnieka kustamo mantu, tajā skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, bezķermeniskām lietām, nekustamo īpašumu un apbūves tiesību, to pārdodot, kā arī uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām.
(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas, izņemot šā panta 8.1 daļā minēto gadījumu. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:
1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;
2) apstrīdēts nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;
3) pārsūdzētas zvērināta tiesu izpildītāja darbības, — uz sūdzības izskatīšanas laiku;
4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;
5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, — līdz aizgādņa iecelšanai;
6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;
7) ar tiesas lēmumu ir ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, — līdz stājas spēkā tiesas spriedums par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma izskatīšanu vai stājas spēkā tiesas lēmums, ar ko Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir atceltas, vai līdz brīdim, kad saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas sniegtajām ziņām Maksātnespējas likuma 37. panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktā noteiktās sekas ir zaudējušas spēku uz likuma pamata un tiesā nav iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns;
71) ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu;
8) (izslēgts ar 28.07.2017. likumu);
9) lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, — līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību;
10) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nav nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana un ar tiesas lēmumu ir pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu;
11) nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, — uz laiku, kamēr ir spēkā lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(81) Nodokļu prasījuma izpildi Eiropas Savienības dalībvalsts vai tās valsts labā, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, veic attiecīgās ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā norādītajā termiņā.
(82) Ja par maksājumiem, kas iekļauti lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ir nosūtīts palīdzības pieprasījums par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei vai tās valsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, prasījuma piespiedu izpildes termiņu nosaka atbilstoši attiecīgā lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes termiņam. Jebkuras darbības, kas veiktas palīdzības pieprasījuma saņēmējā valstī un atbilst šā panta astotajā daļā minētajam, aptur nokavēto nodokļu maksājumu piespiedu izpildes termiņu.
(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:
1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā un nodokļu administrācijas rīcībā ir apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību, izņemot lēmumu attiecībā uz juridisko personu. Attiecībā uz juridiskajām personām lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku, ja ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību un gada laikā pēc tā sastādīšanas nodokļu administrācija nav ieguvusi informāciju, saskaņā ar kuru tai būtu pamats veikt darbības, lai izpildītu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
5) ja nodokļu parādi ir dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība (izņemot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgas izpildes procesu) attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.
(11) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nosakot nodokļu maksātājam termiņus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, labprātīgai tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par nokavēto nodokļu maksājumu samaksas grafiku. No dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Ja nodokļu administrācija saskaņā ar šā panta trīspadsmito daļu ir atcēlusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nesamaksātajam pamatparādam tiek atjaunota nokavējuma nauda pilnā apmērā no dienas, kad pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(12) Šā panta vienpadsmitā daļa nav piemērojama tiem nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu.
(13) Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts šā likuma 24.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
(14) Ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir nodots tiesu izpildītājam piedziņai, nodokļu maksātājs, iesniedzot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto iesniegumu, pievieno tam dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāti šā lēmuma izpildes izdevumi.
(15) Nodokļu administrācijas izpildes nodrošinājuma līdzekļi, kas piemēroti pirms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi pieņemšanas, tiek saglabāti.
49
(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.06.2009., 15.03.2012., 13.12.2012., 19.09.2013., 06.11.2013., 18.09.2014., 23.11.2016., 28.07.2017., 01.11.2018., 06.07.2021., 08.06.2023., 24.10.2024., 31.10.2024. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums
(1) Vienlaikus ar nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā pieņemtā lēmuma pieņemšanu, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus minēto lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus:
1) parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšana;
2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros;
3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
4) pie citas personas esošās parādniekam piederošās mantas apķīlāšana.
(11) Nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot aizliegumu nodokļu maksātājam — juridiskajai personai vai fiziskajai personai — individuālajam komersantam vai personai, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, — veikt skaidras naudas darījumus. Aizliegums parādniekam piemērojams, ja saskaņā ar šā likuma 26.panta trešās daļas 1.punktu ir nosūtīts rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu naudas līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja — juridiskās personas vai fiziskās personas — individuālā komersanta vai personas, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, — konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, ja no rīkojuma par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nosūtīšanas dienas ir pagājušas ne mazāk kā 30 dienas un lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu norādītie nokavētie nodokļu maksājumi nav piedzīti vai iekasēti pilnā apmērā.
(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.
(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms lēmuma pieņemšanas par nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātiem.
(31) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus, tajā skaitā nosakot aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā nodokļu maksātāja reorganizācijai, likvidācijai, amatpersonu un daļu īpašnieka maiņai, ja nodokļu maksātājs, par kuru sniegtas ziņas saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 25.punktu, ir pieteicis izmaiņu ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros un Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis kādu no šādiem apstākļiem:
1) nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;
2) komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona ir norādīta riska persona;
3) nodokļu revīziju (auditu) uzsāk, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību;
4) nodokļu administrācija, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
(32) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piemērot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu, uzsākot nodokļu administrēšanas pasākumus Ceļu satiksmes likuma 10.panta vienpadsmitajā daļā minētajā gadījumā.
(33) Ja nodokļu administrācija, sagatavojot personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tai ir tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā minētos izpildes nodrošinājuma līdzekļus vienlaikus ar:
1) lēmuma pieņemšanu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu;
2) nodokļu kontroles uzsākšanu.
3) (izslēgts ar 08.06.2023. likumu)
(34) Piemērojot izpildes nodrošinājuma līdzekļus saskaņā ar šā panta 3.3 daļu, tos piemēro tādā apmērā, kas nepārsniedz personas datu izvērtējumā nodokļu ieņēmumu risku jomā norādīto budžetā nesamaksāto nodokļu un nodevu apmēru.
(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.
50
(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 01.12.2009., 17.12.2014., 30.11.2015., 23.11.2016., 28.07.2017., 08.06.2023. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.)
26.2 pants. Nodrošinājums par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu darījumos ar naftas produktiem
51
(Izslēgts no 01.01.2018. ar 16.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017. Sk. pārejas noteikumu 201. punktu)