Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonu 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Resursu sadalījums

1. Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK valstīm tiek pamatota

ar standarta, objektīvām un pārredzamām vajadzībām un darbības

rezultātu kritērijiem. Šajā saistībā

a) vajadzības novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas

attiecas uz ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju skaitu,

sociāliem rādītājiem, parādsaistību līmeni un neaizsargātību pret

ārējām krīzēm. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām ĀKK

valstīm, un pienācīgi ņem vērā salu valstu un to valstu

neaizsargātību, kurām ir tikai sauszemes robežas, neaizsargātību.

Bez tam ņem vērā īpašās grūtības, kādas ir valstīm, kuras pārvar

konflikta vai dabas katastrofas sekas; un

b) darbības rezultātus novērtē, pamatojoties uz kritērijiem,

kas attiecas uz pārvaldību, progresu institucionālo reformu

īstenošanā, valsts darbības efektivitāti, rīkojoties ar

resursiem, pašreizējo pasākumu iedarbīgu īstenošanu, nabadzības

sloga atvieglošanu vai tās samazināšanu, Tūkstošgades attīstības

mērķu sasniegšanai paveikto, ilgtspējīgas attīstības pasākumiem

un makroekonomikas un nozaru politikas darbības rezultātiem.

2. Piešķirtie resursi ietver:

a) plānotu piešķīrumu, lai segtu makroekonomisko atbalstu,

nozaru politikas, programmas un projektus, kas atbalsta galvenās

vai pārējās Kopienas palīdzības jomas. Plānotais piešķīrums

veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa plānošanu attiecīgajai

valstij. Kopā ar citiem iespējamiem Kopienas resursiem, šie

piešķīrumi ir pamats indikatīvās programmas sagatavošanai

attiecīgajā valstī; un

b) šā Nolīguma 66. un 68. pantā un 72., 72.a un 73. pantā

definēto, neparedzēto vajadzību segšanai paredzēto piešķīrumu,

kas pieejams saskaņā ar minētajos pantos paredzētajiem

nosacījumiem, ja šādu atbalstu nevar finansēt no Savienības

budžeta.

3. Piešķīrumu veiks, pamatojoties uz neparedzētām vajadzībām

paredzēto līdzekļu rezervi tajās valstīs, kuras ārkārtas apstākļu

dēļ nevar piekļūt parastiem plānotiem resursiem.

4. Neskarot šā pielikuma 5. panta 7. punktu par pārbaudēm,

Kopiena, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus,

var palielināt šai valstij paredzēto piešķīrumu vai piešķīrumu

neparedzētām vajadzībām:

a) jaunas vajadzības var radīt ārkārtas apstākļi, piemēram,

krīze vai pēckrīzes situācija, vai neparedzētas nepieciešamības,

kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

b) izcili rezultāti ir situācija, kas nav iekļauta termiņa

vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij plānotais

piešķīrums ir pilnībā piesaistīts un ir iespējams uzņemt papildu

finansējumu no valsts indikatīvās programmas, jo ir īstenota

efektīva nabadzības mazināšanas politika un pareiza finanšu

pārvaldība.";

b) pielikuma 4. panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"1. Pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas katra ĀKK

valsts izstrādā un iesniedz Kopienai indikatīvās programmas

projektu, kas atbilstīgi un pamatojoties uz tās attīstības

mērķiem un prioritātēm, kā noteikts VSD. Indikatīvās programmas

projektā ietilpst

a) vispārējā budžeta atbalsts un/vai ierobežots to galveno

nozaru vai jomu skaits, uz kurām jākoncentrē atbalsts;

b) vispiemērotākie pasākumi un darbības, lai sasniegtu mērķus

galvenajā (-ās) nozarē (-ēs) vai jomā (-ās);

c) resursi, kas, iespējams, paredzēti ierobežotam programmu un

projektu skaitam ārpus galvenās(-ajām) nozares(-ēm) vai jomas

(-ām), un/vai šo pasākumu plaši izklāsti, kā arī norāde par

resursiem, kuri jānovirza katram no šiem elementiem;

d) nevalstisko dalībnieku veidi, kas tiesīgi saņemt

finansējumu saskaņā ar Ministru padomes noteiktajiem kritērijiem,

resursi, kas piešķirti nevalstiskiem dalībniekiem, un atbalstāmo

pasākumu veids, kam jābūt bezpeļņas pasākumam;

e) priekšlikumi par iespējamu līdzdalību reģionālās programmās

un projektos; un

f) iespējama rezerve apdrošināšanai pret iespējamiem

prasījumiem un izmaksu pieaugumu un neparedzētu izdevumu

segšanai.

2. Indikatīvās programmas projektā attiecīgā gadījumā ietver

resursus, kas paredzēti, lai nostiprinātu cilvēku, materiālo un

institucionālo ĀKK spēju sagatavot un īstenot valsts indikatīvās

programmas un iespējamo līdzdalību programmās un projektos, kurus

finansē no reģionālajām indikatīvajām programmām, un uzlabot ĀKK

valstu publisko ieguldījumu projektu cikla pārvaldību.

3. Par indikatīvās programmas projektu notiek viedokļu apmaiņa

starp attiecīgo ĀKK valsti un Kopienu. Indikatīvo programmu

pieņem ar kopēju vienošanos starp Komisiju Kopienas vārdā un

attiecīgo ĀKK valsti. Kad tā pieņemta, tā ir saistoša gan

Kopienai, gan attiecīgajai valstij. Šo indikatīvo programmu

pievieno VSD, un tā ietver arī

a) norādi uz specifiskiem un skaidri norādītiem pasākumiem,

īpaši tādiem, kurus var uzņemties pirms nākamās

pārskatīšanas;

b) indikatīvu grafiku indikatīvās programmas īstenošanai un

pārbaudei, tostarp saistības un resursu izmaksas; un

c) uz rezultātiem vērstus pārbaužu kritērijus.

4. Kopiena un attiecīgā ĀKK valsts veic visus nepieciešamos

pasākumus, lai nodrošinātu plānošanas procesa pabeigšanu

visīsākajā iespējamajā laikā un, izņemot ārkārtas apstākļus,

divpadsmit mēnešu laikā pēc sadarbības daudzgadu finanšu shēmas

pieņemšanas. Šajā saistībā VSD un indikatīvās programmas

sagatavošanai jābūt nepārtraukta procesa sastāvdaļai, kā

rezultātā tiek pieņemts vienots dokuments.";

c) pielikuma 5. pantu groza šādi:

i) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 3. panta 4. punktā, lai

ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pēc jebkuras

Puses pieprasījuma var veikt ad hoc pārbaudi.";

ii) 4. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu:

"4. Indikatīvās programmas gada darbības, termiņa vidus

un termiņa beigu pārbaudes ietver programmas īstenošanas kopīgu

novērtēšanu un ņem vērā attiecīgās uzraudzības un vērtēšanas

darbības rezultātus. Šīs pārbaudes veic vietēji un pabeidz valsts

kredītrīkotājs un Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām

ieinteresētajām personām, tostarp nevalstiskiem dalībniekiem,

vietējām iestādēm un attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. Tās jo

īpaši ietver novērtējumu par:";

iii) panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Komisija vienu reizi gadā Attīstības finansiālās

sadarbības komitejai iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par gada

darbību pārbaudes secinājumu. Komiteja izskata ziņojumu

atbilstīgi saviem pienākumiem un tiesībām saskaņā ar šo

Nolīgumu.

6. Ņemot vērā gada darbību pārbaudes, valsts

kredītrīkotājs un Komisija termiņa vidus un termiņa beigu

pārbaudēs var pārbaudīt un pieņemt VSD,

a) ja darbības pārbaudes liecina par īpašām problēmām;

un/vai

b) ņemot vērā ĀKK valsts apstākļu maiņu.

Lēmumu par VSD maiņu var pieņemt arī ad hoc pārbaudes

procesa rezultātā, kā paredzēts 2. punktā.

Termiņa beigu pārbaude var arī ietvert pielāgošanu jaunajai

sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu

piešķīrumu, gan sagatavošanos nākamajai programmai.

7. Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes

pabeigšanas Komisija Kopienas vārdā var palielināt vai samazināt

valsts resursu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts

pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.

Pēc ad hoc pārbaudes, kā paredzēts 2. punktā, Komisija

Kopienas vārdā var arī palielināt līdzekļu piešķīrumu, ņemot vērā

attiecīgās ĀKK valsts jaunās vajadzības vai izcilos rezultātus,

kā noteikts 3. panta 4. punktā.";

d) pielikuma 6. pantu groza šādi:

i) virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"Darbības joma";

ii) pievieno šādus punktus:

"3. Reģionālu programmu finansējuma

pieprasījumus iesniedz:

a) pienācīgi pilnvarota reģionāla iestāde vai organizācija,

vai

b) pienācīgi pilnvarota apakšreģionāla iestāde, organizācija

vai ĀKK valsts no tā reģiona, kuru skar programma tās plānošanas

posmā, ja šī darbība ir norādīta reģionālajā indikatīvajā

programmā (RIP).

4. To attīstības valstu, kuras nav ĀKK valstis,

līdzdalību reģionālajās programmās paredz tikai ar nosacījumu,

ka

a) sadarbības daudzgadu finanšu shēmas finansēto projektu un

programmu smaguma centrs paliek ĀKK valstī;

b) Kopienas finanšu instrumenti ietver līdzvērtīgus

noteikumus; un

c) tiek ievērots proporcionalitātes princips.";

e) pielikuma 7., 8. un 9. punktu aizstāj ar šādu

punktu:

"7. pants

Reģionālas programmas

Attiecīgās ĀKK valstis lemj par ģeogrāfisko reģionu

noteikšanu. Reģionālām integrācijas programmām maksimāli

iespējamajā apjomā jāatbilst esošo reģionālo organizāciju

programmām. Principā vairāku attiecīgu reģionālu organizāciju

dalības pārklāšanās gadījumā reģionālajai integrācijas programmai

jāatbilst šo organizāciju apvienotajai dalībai.