Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonu 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Resursu sadalījums

1. Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK reģioniem pamatojas uz

standarta, objektīvu un pārredzamu vajadzību novērtējumu, kā arī

paveikto un izredzēm reģionālās sadarbības un integrācijas

procesā.

2. Piešķirtie resursi ietver:

a) plānotu piešķīrumu, lai segtu atbalstu reģionālajai

integrācijai, nozaru politikām, programmām un projektiem, kuri

atbalsta Kopienas galvenās vai pārējās palīdzības jomas; un

b) piešķīrumu katram ĀKK reģionam, lai segtu neparedzētas

vajadzības, piemēram, kā definēts šā Nolīguma 72., 72.a un 73.

pantā, ja, ņemot vērā neparedzēto vajadzību pārrobežu raksturu

un/vai to darbības jomu, šādu atbalstu efektīvāk var sniegt

reģiona līmenī. Šis finansējums ir pieejams saskaņā ar šā

Nolīguma 72., 72.a un 73. pantā minētajiem nosacījumiem, ja šādu

atbalstu nevar finansēt no Savienības budžeta. Tiek nodrošināta

savstarpēja papildināmība starp darbībām, kuras paredz šis

piešķīrums, un iespējamām darbībām valsts līmenī.

3. Plānotais piešķīrums veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa

plānošanu attiecīgajam reģionam. Lai panāktu atbilstošu mērogu un

palielinātu efektivitāti, reģionālo un valsts finansējumu var

apvienot, lai finansētu reģionālus pasākumus ar skaidru valsts

elementu.

Reģionālu piešķīrumu neparedzētām vajadzībām var izmantot

attiecīgajā reģionā un ĀKK valstīs ārpus šā reģiona, ja

neparedzētu vajadzību raksturs prasa šo valstu iesaistīšanos un

paredzēto projektu un programmu smaguma centrs paliek

reģionā.

4. Neskarot 11. panta noteikumus par pārbaudēm, Kopiena, lai

ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, var

palielināt reģionam plānoto piešķīrumu vai piešķīrumu

neparedzētām vajadzībām:

a) jaunas vajadzības ir vajadzības, kas rodas ārkārtas

apstākļos, piemēram, krīzes vai pēckrīzes situācijā, vai

neparedzētu vajadzību dēļ, kā minēts 2. punkta b)

apakšpunktā;

b) izcili rezultāti ir situācija, kas nav iekļauta termiņa

vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij plānotais

piešķīrums ir pilnībā piesaistīts un ir iespējams uzņemt papildu

finansējumu no reģionālās indikatīvās programmas, jo ir īstenota

efektīva reģionālā integrācija un pareiza finanšu

pārvaldība.";

f) pielikuma 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Reģionālās indikatīvās programmas pieņem

ar kopēju vienošanos starp Kopienu un pienācīgi pilnvarotu

reģionālu organizāciju vai organizācijām vai, ja šādu pilnvaru

nav, attiecīgajām ĀKK valstīm.";

g) pielikuma 11. pantā esošo daļu numurē un

pievieno šādu punktu:

"2. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 9. panta 4. punktā, lai

ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pārbaudi var

veikt pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Ad hoc pārbaudes

rezultātā abas Puses var pieņemt lēmumu par RSD izmaiņām un/vai

Komisija Kopienas vārdā var palielināt resursu piešķīrumu.

Termiņa beigu pārbaude var ietvert arī pielāgošanu jaunajai

sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu

piešķīrumu, gan - sagatavošanos nākamajai reģionālajai

indikatīvai programmai.";

h) pielikuma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"12. pants

ĀKK iekšējā sadarbība

1. ĀKK iekšējā sadarbība kā attīstības instruments dod

ieguldījumu ĀKK un EK partnerattiecību mērķu sasniegšanā. ĀKK

iekšējā sadarbība ir pārreģionāla sadarbība. Tās mērķis ir

risināt kopīgas problēmas, ar kurām saskaras ĀKK valstis,

īstenojot pasākumus, kuri pārsniedz ģeogrāfiskās atrašanās vietas

jēdzienu un sniedz labumu daudzām vai visām ĀKK valstīm.

2. Ievērojot subsidiaritātes un papildināmības principu, ĀKK

iekšējie pasākumi tiek paredzēti, ja valsts un/vai reģionāla

rīcība nav bijusi iespējama vai ir mazāk efektīva, lai sniegtu

pievienoto vērtību, salīdzinot ar pasākumiem, ko veic ar citiem

sadarbības instrumentiem.

3. Ja ĀKK valstu grupa nolemj sniegt ieguldījumu

starptautiskās vai starpreģionālās iniciatīvās no ĀKK iekšējiem

līdzekļiem, tiek nodrošināta atbilstoša pārredzamība.";

i) pievieno šādus pantus:

"12.a pants

ĀKK iekšējais stratēģijas dokuments

1. ĀKK iekšējā sadarbības plānošana notiek, balstoties uz

rezultātiem, ko devusi viedokļu apmaiņa starp Komisiju un ĀKK

Vēstnieku komiteju, un Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts to

kopīgi sagatavo pēc apspriedēm ar attiecīgajiem dalībniekiem un

ieinteresētajām personām.

2. ĀKK iekšējā stratēģijas dokumentā noteikti prioritārie

pasākumi saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību, kā arī veicamie

pasākumi, lai veidotu atbalstīto programmu piederību. Tas ietver

šādus standarta elementus:

a) ĀKK valstu grupas politiskā, ekonomiskā, sociālā un vides

konteksta analīzi;

b) ĀKK iekšējās sadarbības novērtējumu attiecībā uz tās

ieguldījumu šā Nolīguma mērķu sasniegšanā un gūto pieredzi;

c) ĀKK iekšējo stratēģiju un mērķu izklāstu un gaidāmās

finansēšanas prasības;

d) citu ārējo sadarbības partneru attiecīgo pasākumu izklāstu;

un

e) norādi par ES ieguldījumu ĀKK iekšējā sadarbības mērķu

sasniegšanā un šīs sadarbības papildināmību ar pasākumiem, ko

finansē valsts un reģionālā līmenī, citi ārējie partneri un jo

īpaši ES dalībvalstis.

12.b pants

Finansēšanas pieprasījumi

Iekšējo ĀKK programmu finansēšanas pieprasījumus iesniedz:

a) tieši ĀKK Ministru padome vai ĀKK Vēstnieku komiteja;

vai

b) netieši:

i) vismaz trīs atbilstoši pilnvarotas reģionālas iestādes vai

organizācijas, kas pieder dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, vai

vismaz divas ĀKK valstis no katra no šiem trim reģioniem;

ii) starptautiskas organizācijas, piemēram, Āfrikas Savienība,

kas veic pasākumus, kuri sekmē reģionālās sadarbības un

integrācijas mērķu sasniegšanu, pēc ĀKK Vēstnieku komitejas

iepriekšēja apstiprinājuma; vai

iii) Karību jūras vai Klusā okeāna reģioni, ņemot vērā to

īpašo ģeogrāfisko novietojumu, pēc ĀKK Ministru padomes vai ĀKK

Vēstnieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma.

12.c pants

Resursu sadalījums

Indikatīvo resursu sadalījumu pamato ar vajadzību

novērtējumiem, paveikto un izredzēm saistībā ar ĀKK iekšējo

sadarbību. Tā ietver neplānota finansējuma rezervi.";

j) pielikuma 13. un 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"13. pants

ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma

1. ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma ietver šādus

galvenos standarta elementus:

a) Kopienas atbalsta galvenās nozares un tēmas;

b) vispiemērotākos pasākumus un darbības, lai sasniegtu šīm

galvenajām nozarēm un tēmām izvirzītos mērķus; un

c) programmas un projektus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu

noteiktos mērķus, ciktāl tie ir skaidri noteikti, kā arī norādi

attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirami, lai sasniegtu katru no

šiem mērķiem, ka arī izpildes grafiku.

2. Komisija un ĀKK sekretariāts nosaka un novērtē attiecīgos

pasākumus. Pamatojoties uz šo veikumu, Komisijas dienesti un ĀKK

sekretariāts kopīgi sagatavo ĀKK valstu iekšējo indikatīvo

programmu un iesniedz to ĀKK un EK Vēstnieku komitejai. To pieņem

Komisija Kopienas vārdā un ĀKK Vēstnieku komiteja.

3. Neskarot 12.b panta b) apakšpunkta iii) daļu, ĀKK Vēstnieku

komiteja katru gadu iesniedz ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā

programmā paredzēto prioritāro darbību finansējuma pieprasījumu

konsolidētu sarakstu. Komisija kopā ar ĀKK sekretariātu nosaka un

sagatavo attiecīgos pasākumus, kā arī gada rīcības programmu.

Iespējamā apmērā un, ņemot vērā piešķirtos līdzekļus,

pieprasījumus finansēt darbības, kuras nav paredzētas ĀKK valstu

iekšējā indikatīvajā programmā, ietver gada rīcības programmā.

Ārkārtas gadījumos šie pieprasījumi tiek pieņemti ar Komisijas

īpašu finansēšanas lēmumu.